Aptauju divdesmit trešo gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2025. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā. Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2025. gada savārstījums, ko paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir virsraksts Latvijas Vēstneša vietnē ““Rīgas meži” aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes — veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem.” 

Starp gada nevārda finālistiem — “baile,” aizdoma, dusma u. tml. daudzskaitlinieku lietojums vienskaitļa formā; kalks “mātbūšana” angļu motherhood nozīmē, kura vietā Terminoloģijas komisijai būtu jārod labskanīgāki risinājumi; Xiaomi arēna, ko reti kuram latvietim izdodas atbilstoši izrunāt, — pirmo vietu ieguvis “trigerēt,” kā vietā var lietot izraisīt, sirdīt, sakacināt, nokaitināt un citus latviešu valodas vārdus.

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās Delfi.lv virsraksts “Izīrētājam jāmaksā 10% arī no īrnieka saņemtajiem komunālajiem maksājumiem;”  LTV Ziņu dienesta ieraksts tīklotnē X “Tiesa apstiprinājusi prokurores noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par sevišķi cietsirdīgu slepkavību — cilvēka sadedzināšanu”;  un “Vai reizēm prāto, cik varētu nopelnīt ar lieko bērnu apģērbu?” YouTube reklāmā. Taču par uzvarētāju atzītais šogad saskan ar Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzīto. Domājams, ka šajos savārstījumos iecerētās domas ir iespējams paust vienkāršāk un nepārprotamāk.

Aptaujas žūrijas ieskatā 2025. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: Bauskas Dzīves tīmekļa vietnes novembra aptaujā par ģimenes kapa vietu kopšanu piedāvāto atbilžu variants “Katram pašam jākopj savs kaps”; tīklotnē X pie klimata un enerģētikas ministra K. Meļņa ieraksta par 8. februārī pārrauto pēdējo saiti ar Krievijas elektroapgādes tīklu atrodamais komentārs “Mūsu nākotne ir vējā!”  un par iemeslu, kālab Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas, uzrunātā deputāta I. Līdakas atbilde “Tāpēc, ka man tā gribas”. Bet uzvarētājs ir Ginta Zilbaloža uzrunā sacītais, par filmu “Straume” saņemot Oskaru: “Mēs visi esam vienā laivā!”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “nevaruļi” — cilvēki, kuri nemitīgi izvairās no rīcības, apgalvojot, ka “nevar”, arī tad, kad to varētu izdarīt; “sazīmējums” grafiti vietā un “bumbulēšanās” prokrastinācijas vietā; “atdraugošanas vilnis” tīklotnēs; “izkārtnes latvieši”;  un “desiņu festivāls”  kā apzīmējums vīriešu pārsvaram iestādes valdē. Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās apzīmējums “trampampiņš”; “mijsakarība” korelācijas vietā; “sniegvilksnis,” kas apzīmē sniega pārvietošanos tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā laikā, kad nesnieg. Taču par uzvarētāju tika apstiprināts vārds “klausiņas” līdz šim par ieaušiem (austiņām) iesauktās ierīces apzīmēšanai.

Aptaujas žūrijā darbojās grāmatu redaktors un korektors Arturs Hansons, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, izdevniecības “Latvijas Mediji” oriģinālliteratūras redaktore un kultūras žurnāliste Dr. philol. Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Ph.D. Uģis Nastevičs, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Dr. philol. Vineta Skujiņa, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, Latvijas Universitātes profesore un valodniece Anna Vulāne, žurnālists un publicists Egils Zirnis. 2026. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz gadavards@inbox.lv un visa gada garumā valodas aktualitātēm varat sekot tīklotnē X: @gadavards!