Izstāde Dižkoki
14.06.2025
Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas mākslinieki gleznotājas Gunta Brakovska, Laine Kainaize un tēlnieks Ģirts Burvis aicina apskatīt izstādi Dižkoki Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē.
Gleznotāja, grafiķe, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas vadītāja un mākslinieku grupas Daugava 2019 kuratore Gunta Brakovska glezno portretus, žanra kompozīcijas, Latvijas lauku un urbānās ainavas. Strādā eļļas, akrila un sēpijas tehnikās.
No 1986. gada G. Brakovska piedalījusies Ex libris izstādēs Latvijā, Igaunijā, Čehijā, Slovākijā, Itālijā, Japānā, Ķīnā, Zviedrijā. No 2019. gada piedalījusies 26 kopizstādēs Latvijas un ārzemju muzejos. G. Brakovska sarīkojusi personālizstādēs O. Vācieša memoriālajā muzejā Rīgā 2020.g. 2025g., Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā 2020.g. kopā ar L.Kainaizi, Jēkabpils Vēstures muzejā Krustpils pilī 2022.g., Latvijas Zinātņu akadēmijā 2022.g.kopā ar L. Kainaizi, Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā 2024.g.
Savās gleznās Gunta Brakovska uzrunā skatītājus un aicina uz dialogu par dabas aizsardzību. Nozīmīga tēma G. Brakovskas darbos ir Latvijas vareno, pazīstamo dižkoku portretējumi. Māksliniece kopā ar pazīstamo vides pētnieku Gunti Eniņu piedalījusies daudzās ekspedīcijās, kurās apsekoti un glābti dižkoki. Ekspedīciju rezultātā gleznoti Sīmanēnu svētozols, Kaņepju, Kvēpenes, Mēru, Sējas, Trebeņu, Zaubes u.c. dižozoli, Tiltiņu- Aļļu dižpriede, Doles salas dižā kļava. Zīmēti Rīgas Ginks, Zaubes dižozols. G. Brakovskas gleznu kolorīts ir dekoratīvi daudzkrāsains, dzidrs. Īpaši nozīmīgs māksliniecei bija darbs pie Sējas dižozola portreta, kura vecums pēc zinātnieku izpētes ir 500 gadi.
Gleznotājas, Latvijas Mākslinieku savienības un Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas biedres Laines Kainaizes mākslas darbu klāsts pārsvarā sastāv no darbiem, kas gleznoti ar eļļas krāsām. L. Kainaizes darbi izstādīti Latvijā, Gruzijā, Uzbekistānā, , Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Indijā, ASV, Ukrainā.
Lainei Kainaizei dižkoki un īpatni koki ir saistījuši jau no bērnības, tāpēc daudzu gadu garumā gleznās ir tikuši iemūžināti Latvijas koki un alejas. Rīgas Latviešu Biedrības izstādē Dižkoki apskatāmas gleznas, kuras attēlo ozolus, liepas, ošus, priedes, vītolus, kā arī ozolu un liepu alejas. Ir vērts pieminēt vairākus darbus: Aleja ziemā, Mākslinieku aleja Mencendarbes muižā un Glika ozoli Alūksnē, kuriem ir zināmi precīzi stādīšanas gadi 1685. gadā tika iestādīts pirmais ozols par godu Jaunās Derības tulkojumam latviešu valodā un 1689. gadā iestādīts otrais ozols par godu Vecās Derības tulkojumam latviešu valodā. Arī Svitenes muižas teritorijā ir ļoti daudz dižozolu, kurus ir gleznojusi Laine Kainaize. Tur ir tapuši darbi Svitenes dārzā un Svitenes dižozols. Zviedru cepure Kurzemē savu nosaukumu ieguvusi no tā, ka uzkalnu, kurā iestādīja vienu liepu un vienu ozolu, veidoja cilvēki, nesot zemi cepurēs. Šis notikums neatstāja vienaldzīgu arī gleznotāju L. Kainaizi un tapa darbs Zviedru cepure. Sēlijā ir brīnišķīgi skaists Bebrenes dižozols, kuru attēlojusi arī māksliniece darbā Bebrenes dižozols. Dabas draugam, ornitologam, publicistam, Jānim Brikmanim ir veltīts darbs, kur viņš Jāņos Dainu kalnā Turaidā ir ar ozolzaru vainagu. Viņš bija vīrs, kurš godāja mūsu tautas tradīcijas. Ozolzara vainags ir kā goda simbols un pateicība viņam par tautiskā gara kopšanu.
Mākslinieču G. Brakovskas un L. Kainaizes gleznas atrodas daudzos Latvijas muzejos un privātkolekcijā Latvijā un ārzemēs.
Ar savu darbu - veltījumu Krišjānim Valdemāram, kas darināts no latvju ozoliem Latvji braucat jūriņā, zeltu krājat pūriņā izstādē Dižkoki piedalās arī tēlnieks, Latvijas Tēlnieku Centra, Latvijas Mākslinieku savienības, Starptautiskās mākslinieku organizācijas un Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijas biedrs Ģirts Burvis. Ģ. Burvis profesionālās izstādēs piedalās no 1983. gada, mākslinieka darbi atrodas gan publiskajā vidē, gan privātās kolekcijās Latvijā, Dānijā, Itālijā, Japānā, Vācijā, ASV, Šveicē, Francijā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Ģ. Burvis strādā dažādos tēlniecības materiālos un apjomos vides izveidē. Būdams liepājnieks, kur jūrniecības un stipro stāstu tēma izsenis dominējusi, tā atspoguļojas arī viņa darbos.
Izstādē apkatāma Ģ. Burvja 1981. gadā veidotā ozokoka skulptūra Latvji braucat jūriņā, zeltu krājat pūriņā, kas ir veltījums Kr. Valdemāram. Mets saņēmis godalgu Jūrniecības tematikai veltītajā republikāniskajā izstādē Lapmežciemā, kompozīcija savulaik īstenota kā monumentāla skulptūra M1:10 Liepājas piejūras parkā pie zvejsaimniecības "Kursa".
Izstāde Dižkoki apskatāma Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē (Rīgā, Merķeļa ielā 13) līdz 14. jūnijam (katru dienu no plkst. 10.00 19.00).
Ieeja par ziedojumu.
12% no sarīkojumā gūtajiem ziedojumiem tiks novirzīti Ukrainas cilvēku atbalstam.
