119718

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021
21.01.2022


Vēl līdz jaunā gada 21. janvārim visi, kam rūp valodas lietas, aicināti iesūtīt 2021. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus!
Aptauju jau deviņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu un ikgadējais sabiedrības pienesums aplūkojams adresē https://lvak.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/
Pirmie ienāca jau 2021. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Aicinājums atcerēties, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!

Joprojām gaidām iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” — tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2021. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti tostarp: “gandarījuma turnīrs,” “ceļa ziemas uzturēšanas darbi,” “atsavināti 17 475 eiro, kas, iespējams, iegūti negodprātīgā veidā,” Honda “līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem,” “kuteklīgs variants”, “sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts”, “primātīpašums” par īpašumu Jūrmalā. Kā arī premjera “Jo vairāk klases vaļā, jo vairāk bērni kustās. Jo vairāk bērni kustās, jo vairāk vecāki kustās. Jo vairāk kustās, jo lielāka kontaktēšanās iespējas. Jo lielāka kontaktēšanās iespējas, jo saslimstība aug.”

Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikti: “kvadrātkods” (qr code), “grozbumba trijniekiem” (3x3 basketball), “vizulītis” (clickbait), “kakuziņa” (shitpost), “pamatstraume” (mainstream), “cietslēdze” (lockdown), “dziļviltojums” (deep fake), “lēndarbība” par tīmekļa vietnes piekļuves ātrumu, “līdzestība”, “ūdens brīvkrāns”, “ribjosla” akustiskām joslām uz autoceļiem, “ūdensbiksas, ūdensstabi” par dabas parādību, “uzbaidāmā telpa” par emocionāli izaicinošu uzgaidāmo telpu pie zobārsta, “atvadu aprūpe” paliatīvās aprūpes vietā, “kārklietība, kārklība, kārklums” par valodas lietojuma un citām izpausmēm, latviešiem cenšoties izlikties par cittautiešiem, “senčistaba” — bērnistabas analogs vecākiem, “ieplēvot(s)” par iepakošanu plēvē, “jātne” kā ņemtnes sinonīms, “balstpote” kā papildu pote sākotnēji paredzētajām, “padegunība” par sejauta valkāšanu, pilnībā nenosedzot degunu, “staķīši” par Rīgas ielās vietumis nelietderīgi uzstādītajiem stabiņiem un citi. Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni — gaidām arī viņu pērles!

Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2021. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē — tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Pagājušajā gadā par tādu izraudzīts “sejauts” — neveiklā virknējuma “mutes un deguna aizsegs” aizstāšanai.

Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un — jāpiebilst — greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “konceptuāli”, “satiksmes mierināšanas risinājumi”, “cisdzimte, cisvīrietis, cissieviete, cisvestīts”, “izdzīvošanas nometne” saliedēšanas nometnes vietā, “ekspektācija” gaidu vietā, “mediji” plašsaziņas līdzekļu vietā, “posts” ieraksta vietā un “podkāsts” raidieraksta vietā, “retrīts” (angliski ‘atkāpšanās’) atslodzes vai spriedzes mazināšanas nodarbību vietā, “murālis” sienas gleznojuma vietā, “lokdauns” cietslēdzes vietā, “persona” (ārstniecības personas ārstu, policijas amatpersonas policistu, valsts amatpersonas ierēdņu vietā) un citi.
Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās — nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: izglītības ministres Ilgas Šuplinskas “Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!” Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa “Esmu radījis Frankenšteina monstru ar skudras kāju, zaķa ļipu, oda smadzenēm, gēla nagiem un dzeņa galvu.” Valsts prezidenta “kas nav vakcinēti, tos tagad Covid, kā saka, ņem tagad priekšā pa pilno” un atbilde uz jautājumu par sajūtām pēc pirmās potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!” Dziesmas piedziedājumā saklausīti vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies,” ar stipriem dzērieniem bagātināta “piedzeres apmaiņa” un “kovids uz riteņiem” par pasažieru apzinības un vēdināšanas līmeni vilcienā. Pamanīta norāde instrukcijā “Nomainiet nojātās detaļas!” Policistu lūgums “Cienītā, jūs iznāksiet no krūmiem ārā?” Un zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša komentārs par zemkopjiem atvieglotiem pabalsta saņemšanas nosacījumiem “Govij štepseli izraut nav iespējams!” Jābūt vēl!  


Pieteikumi līdz 21. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.


Aptauja noslēgsies ar preses konferenci attālināti Zoom vidē 31. janvārī 12.00 pēc Latvijas laika — žūrijas locekļi un Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu (plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas vēlas pieslēgties preses konferencei un saņemt tās ieraksta adresi, lūgums līdz 25. janvārim pieteikties e-pastā: gadavards@inbox.lv). Atgādinām, ka Latviešu valodas attīstības kopas kontiem @LVAK_valoda un @gadavards var sekot tviterī.




 
      Atpakaļ