Tikšanās ar dzejnieku Arnoldu Auziņu "Saruna par jauno grāmatu Jautras nebūšanas un ne tikai"
14.03.2024
Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija, 2024. gada 14. martā plkst. 18.00 RLB Līgo zālē aicina uz tikšanos ar dzejnieku Arnoldu Auziņu "Saruna par jauno grāmatu “Jautras nebūšanas” un ne tikai".
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja Gunta Gailīša uzruna. Piedalās rakstnieks Ēriks Hānbergs, izdevniecības Dienas Grāmata galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane, redaktore Gundega Blumberga.
Būs iespēja iegādāties Arnolda Auziņa jaunāko grāmatu un saņemt autora autogrāfu.
Arnolds Auziņš (1931) ir dzejnieks, rakstnieks, publicists un žurnālists. Kurzemnieks. Dzejnieks dzimis Dundagas pagasta “Mālejās”. Skolas gaitas 1940. gadā uzsācis Ģibzdes pamatskolā. Laikā no 1945. gada līdz 1950. gadam mācījies Dundagas vidusskolā. 1950. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru absolvējis 1955. gadā.
Atmiņu stāsti vēsta, ka jau pamatskolā Arnolds aizraujas ar lasīšanu, izlasot visas skolas bibliotēkā esošās grāmatas. Mācoties pirmajā klasē, viņš uzraksta savu pirmo dzejoli.
Pirmā darbavieta 1954. gadā ir laikraksta “Pionieris” redakcija. No 1977. gada žurnāla “Draugs” literārās nodaļas vadītājs.
Arnolds Auziņš ir ražīgs autors. No pirmās publikācijas laikrakstā “Pionieris” 1957. gadā līdz jaunākajam darbam “Jautras nebūšanas” (2024) grāmatu plauktā veidojas ievērojams nosaukumu klāsts, kas sniedzas pāri pieciem desmitiem. Darbojies dažādos žanros un rakstījis dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielu daļu no sava radošā mūža veltījis publicistikai, sacerējis anekdotes gan par politiķiem, gan par rakstniekiem. Lai minam dažus autora darbus: dzejoļu krājumus “Mans talismans”(2004), “Krustceļi un neceļi” (2006), “Ieklausīties sevī”(2016), “Lapkritī”(2021); romānus “Es varu tikai mīlēt” (2007), “Pasaules lāpītājs” (2015), “Sieviete neprot zaudēt” (2019), “Peramais zēns” (20230, “Mīļotā bez pagātnes” (2024) u.c.
Vairāk nekā 300 dzejoļu izmantojuši daudzi komponisti – Elga. Īgenberga, Raimonds. Pauls, Vilnis Salaks un citi.
Arnolda Auziņa dzeja tulkota angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās.
Arnolds Auziņš pazīstams ar pseidonīmiem A. Mangalis, Arnis Sumbris, Aldis Kūdra.
2019. gadā par Arnoldu Auziņu uzņemta dokumentālā filma “Es dzīvoju priecīgi”. To veidojusi režisore Inga Nestere. Šajā filmā atspoguļots Arnolda Auziņa dzīvesstāsts no bērnības līdz pat mūsdienām. Tajā atklājas rakstnieka ilgā darba mūža un dzīvesprieka formula.
Autors ir Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas žurnālistu savienības biedrs, aktīvi darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisijā.
2017. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Savu būtību Arnolds Auziņš izteicis:
Par cilvēku bēdām un prieku
Es dvēselēs lasu un sejās
Ja pasaulē nebūtu mīlestības,
Ieeja par ziedojumiem. 25% no koncertā gūtajiem ziedojumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.Sarīkojums tiks filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākuma publicitātei sociālajos tīklos un medijos.
