Tikšanās ar biedrību "Estonia" Hāpsalā
30.09.2017
Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji 2017. gada septembra nogalē Igaunijas kūrortpilsētā Hāpsalu, tikās ar sadarbības partneriem biedrības Estonia vadību un parakstīja abu biedrību sadarbības līgumu Nu jau piecus gadus Rīgas Latviešu biedrību un Igaunijas mūzikas un mākslas biedrību Estonia vieno radoša sadarbība.Igaunijas mūzikas un teātra biedrības „Estonia” – vienas no senākajām Igaunijas igauņu organizācijām, dibinātas 1865. gadā, tās loma Igaunijas nacionālās kultūras un identitātes veidošanā sasaucas ar Rīgas Latviešu biedrības vēsturisko lomu mūsu valstī. Biedrība „Estonia” aktīvi darbojas igauņu nacionālās kultūras un mākslas laukā, pulcējot savu biedu vidū ievērojamus kultūras, mākslas un izglītības darbiniekus. Biedrībā „Estonia” darbojas ap 350 biedru, aktīvi strādā biedrības valde tās priekšsēdētāja Marta Mika (Mart Mikk) vadībā.Rīgas Latviešu biedrībai un biedrībai „Estonia” sadarbojoties, veidoti kopīgi projekti – ik gadu februāra mēnesī Rīgas Latviešu biedrībā skatāmas krāšņas igauņu mākslas izstādes, ko sarūpējusi biedrība „Estonia”, igauņu mākslinieki kuplinājuši arī Rīgas Latviešu biedrības konncertdzīvi. Ik gadu cenšamies tikties arī klātienē, lai stiprinātu sadarbību, dalītos pieredzē un veidotu draudzība saites. Pirms gada Rīgas Latviešu biedrība ar RLB valdes locekļa uzņēmēja Ivara Strautiņa atbalstu sirsnīgi uzņēma igauņu kolēģus Minhauzena pasaulē Duntē un Rīgā, kur igauņu viesi apskatīja Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju. Šogad 16. un 17.septembrī notika “atbildes vizīte” - bijām uzaicināti apmeklēt Hāpsalu pilsētu. Tikšanās izvērtās ļoti interesanta un vērtīga. Mūs sagaidīja biedrības ”Estonia” valde un valdes priekšsēdētājs Marts Miks (Mart Mikk). Tā kā daudzi no mums Hāpsalu bija pirmo reizi, tad igauņu kolēģi bija sarūpējuši ekskursiju pa Hāpsalu vecpilsētu un vēsturisko centru. Ekskursiju vadīja biedrības „Estonia” biedrs mākslas zinātnieks Juris Kūskamā (Juri Kuuskamaa) - viens no erudītākajiem igauņu profesionāļiem. Dienas noslēgumā notika mūsu vizītes oficiālā daļa, kurā piedalījās Hāpsalu pilsētas mērs Urmas Sukles. Tika parakstīts Rīgas Latviešu biedrības un biedrības „Estonia” sadarbības līgums.
Hāpsalu iespaidos dalās Rīgas Latviešu biedrības domniece Ilze Būmane: „Jaunumi un pārsteigumi sekoja cits citam, sākot jau ar Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pili un cietoksni, kas celts 1228.gadā un te līdz 1561.gadam bijusi bīskapijas galvaspilsēta. Pils un cietokšņa teritorija ir milzīga, ja atceramies Cēsu un Bauskas pils plašumus, te viss pārsniedz Latvijas mērogus. Pamanām kādu retu lietu – vēsturisko kompleksu aptver divi aizsargmūri, tiem pa vidu ir aizsarggrāvis. Izcilais stāstnieks Kūskamā kungs atgādina par jaunavu baznīcas logā, ko varot redzēt ik gadu augustā pilnmēness laikā - īpašā mēnesgaismas rakursā, pievērš uzmanību grandiozās baznīcas atjaunošanai (starp citu, zviedru dāvinājuma ērģeles atrodas pie altāra, protams, senāk tās bijušas virs ieejas portāla), demonstrē lielisko akustiku. Svētdienas rītā pirms desmitiem, kā parasti sākas luterāņu dievkalpojumi, klausāmies baznīcas zvanus – tagad tie atrodas airzsargtornī, jo baznīcas tornis karos nopostīts. Nākamais pārsteigums – izcilā igauņu mākslinieka Ēvalda Okasa muzejs, iekārtots 1907.gadā celtā ēkā. Kā vēsta mūsu gids, senāk te bijusi viesnīca, padomju laikos bērnudārzs, bet neatkarīgajā Igaunijā namu savā pārziņā ņēmuši Meistara bērni un mazbērni, kuri arī sekojuši slavenā priekšteča pēdās. Baltijas republikās Ēvaldu Okasu vairāk pazina kā grafiķi, un viņš bija viens no nedaudzajiem igauņu māksliniekiem, ko atzina visā Padomju Savienībā. Bet muzejā ar prieku var baudīt viņa eļļas darbus, it īpaši izceļas portreti. Mūs sagaida Meistara mazmeita, arī māksliniece, izrādot visu ekspozīciju. Juris Kūskamā vēlāk gan piebilst, ka Okass gleznojis arī Ļeņinu, bet to nācies darīt daudziem baltiešu māksliniekiem. Viduslaiku pilsētas ielas un ieliņas met lokus un līkumus. Ievērojam, ka vecās privātmājas pārsvarā ir atjaunotas, to dārzos zied krāšņas rudens puķes, un tad gids aizved pie kādas senas ēkas ar baroka durvīm. Izrādās, to Juris mantojis no tāliem senčiem, jo ēka celta ap 1750.gadu, pagalmā esot vecā aka un saglabāts manteļskurstenis. Kad saimnieks atvēl paraudzīties pagalmā un dārzā, mūrī pamanām pamatīgas čuguna lodes. Viduslaiku zīmes. Te viss esot darba stadijā, mākslas zinātnieks paskaidro, jo viņa ģimene dzīvojot Tallinā. Kas gan liek gādāt par seno ēku, kuras lietderību materiāli noskaņots cilvēks apšaubītu? Savu senču godāšana, un te mēs saprotamies bez vārdiem...Starp citu, tā, kā Juris Kūskamā, acīmredzot uzskata daudzi hāpsalieši, jo daudzām vecajām privātmājām ievērojam plato manteļskursteņa dūmeni virs jumta. Ar lepnumu viņš ved uz Hāpsalu promenādi. Gar to daudz senu namu, ar 19.gadsimta kūrortvietām raksturīgo, krāšņo arhitektūru. Juris rāda vienu šādu savrupmāju, ar skaistiem kokgriezumiem rotātiem logiem un jumtgalēm – tajā padomju laikos gozējusies pilsētas čeka. Izskatās pēc kāda kapteiņa mājas, nodomāju. Un patiesi, svētdienas rītā pa vārtiņiem redzu ieejam vīru ar jūrnieka cepuri galvā!Hāpsalu jau cara laikos ieslavēta kā dūņu dziedniecības kūrorts. Ar šādu nolūku te ieradies Krievijas cars Nikolajs II. Dzelzceļa muzejā esot apskatāma lokomotīve un vilciena vagons, ar kuru valdnieka ģimene atbraukusi. Promenādes malā ir piemineklis komponistam Pēterim Čaikovskim – gids atceras, ka neatkarības sākumgados metāla zagļi apskādējuši tā uzrakstu, bet nu jau viss atkal kārtībā. Sestdienas vakarā viesmīlīgie saimnieki mūs ielūguši krodziņā “Jautrais trusis” – arī tas atrodas senā ēkā pie cietokšņa sienas un ēdienu gatavo uz uguns kā senāk. Viesmīlīgā gaisotnē tiekamies ar Hāpsalu pilsētas mēru Urmas Sukles. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis un biedrības „Estonia” priekšsēdētājs Marts Miks paraksta sadarbības līgumu, vēl ciešam stiprinot abu biedrību draudzību.” No Hāpsalu atgriežamies atpūtušies, bagātiem iespaidiem un jaunām radošam idejām pārpilni. 2018. gada februārī gaidīsim igauņu draugus ciemos Rīgas Latviešu biedrībā, kur Baltajā zālē būs apskatāma biedrības „Estonia” sarūpēta tekstilmākslas izstāde, veltīta Igaunijas valsts 100 – gadei. Savukārt 2018. gada rudenī tiksimies Rīgas Latviešu biedrības 150 – gades un Latvijas 100 – gades svētku reizē.
