Priekšlasījumā tiks apskatīts R. Libeka dzīves ceļš, literārā darbība un sociālās aktivitātes 19. gs. 80. gados, darbošanās RLB Zinību Komisijā un gaitas Brazīlijā.

Rūdolfs Libeks dzimis 1854. gada 5. martā Lazdonas draudzes Praulienas muižas galdnieka ģimenē. Viņš beidzis Valkas skolotāju semināru, pirms pārcelšanās uz Rīgu strādājis par skolotāju Viesienā. 

1884. gadā Libeks iestājas Rīgas Latviešu biedrībā un jau pirmajā savas darbošanās gadā RLB uzstājas tajā laikā ļoti populārajos Zinību Komisijas organizētajos jautājumu izskaidrošanas vakaros, viņš ir piedalījies arī Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļas darbā.

Dzīvodams galvaspilsētā, Libeks pievēršas žurnālistikai un rakstniecībai. Savas literārās gaitas sāk ar dzejošanu, ir rakstījis arī stāstus. Pirmais un vienīgais Rūdolfa Libeka dzejoļu krājums “Zariņi iz dzejas lauka” ar pseidonīmu Ģiedonis iznāk 1883. gadā Valkā, prozas darbi “Pūķis” un “Sadzīves cīniņi” izdoti Rīgā.

Rūdolfs Libeks interesējas par mākslīgajām jeb plānotajām valodām, viņam ir plašas zināšanas  par volapiku  un pavisam nesen radīto Dr. Esperanto starptautisko valodu, par kuru viņš publicē slavinošas atsauksmes tā laika presē: “Starptautisko valodu veicināt ir liels cilvēces darbs; Dr Esperanta valoda ir ļoti svarīgs atradums; šis atradums ir pirmais šinī ziņā un pelna, ka ar to iepazīstas ne vien tikai kāds mācīto pulciņš, bet visa pasaule; latvieši nedrīkst pie šā atraduma iepazīšanas būt pēdējie.” (Dienas lapa, 15.08.1888.). Pateicoties Libekam, latvieši esperanto valodas iepazīšanā ne tikai nav pēdējie, bet atrodas vienā no pirmajām vietām pasaules esperanto vēsturē, jo jau 1889. gadā Rīgā nāk klajā Rūdolfa Libeka sarakstītā esperanto valodas mācību grāmata latviešiem “La Lingvo Internacia” (“Starptautiskā valoda”).

1890. gadā Rūdolfs Libeks dodas uz Brazīliju ar mērķi noskaidrot, vai turienes apstākļi ir piemēroti latviešiem, jo tajā laikā grūto ekonomisko apstākļu dēļ jau bija sākusies masveida izceļošana  uz šo tālo zemi. Tur viņš strādā par skolotāju un mērnieku, vēlāk tiek iecelts par latviešu kolonijas “Jaunā Eiropa” direktoru. Lai uzlabotu latviešu ieceļotāju dzīves apstākļus, Rūdolfs Libeks izstrādā projektu  “Latviešu ietekme Brazīlijā”, tomēr viņam neizdodas to īstenot, jo viņš pēkšņi mirst 1908. gada 14. novembrī. 

Savas ne pārāk garās, bet aizrautīgās dzīves laikā Rūdolfs Libeks paspējis atstāt neizdzēšamas pēdas Rīgas Latviešu biedrības, Latvijas esperanto kustības un latviešu kopienas Brazīlijā vēsturē.

Priekšlasījuma vizuālajā noformējumā izmantotas unikālas fotogrāfijas, ko tā autore saņēmusi no Rūdolfs Libeka mazmazmeitas Barbaras Libekas (Lavrasa, Brazīlija).

Ieeja sarīkojumā par ziedojumiem.