Pziņots gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2023
30.01.2024
Aptauju jau divdesmit pirmo gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2023. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!
Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2023. gada savārstījumi, ko paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “Lai tevī ielīst prieks!” — reklāmas plakāts Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā — un “Labrīt! Ko darīt? Bērnam diezgan augsta temperatūra — 38,9. Nosist uzreiz vai pagaidīt?” — vaicājums Atsaucīgo māmiņu forumā.
Starp gada nevārda finālistiem — nevietā daudz lietotais “pakotne”, kas ir dokumentu, uzdevumu kopums, bet informātikā — programmu sistēma uzdevumu risināšanai; kalks “atslēgas (cilvēks, persona, organizācija, notikums, punkts)” vārdu “izšķirošais”, “noteicošais” un “svarīgais” vietā; “ar dzīvību nesavienojamas (traumas)”, kas daudzkārt domātas “nāvējošu vai nāvīgu ievainojumu” nozīmē, — pirmo vietu ieguva nevārds “tolerēt” — tā vietā latviešu valodā lietojami “izturēt”, “paciest” un “pieļaut”.
Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Nav tā, ka mums viss ir dārgāks. (..) Vienkārši lielāks skaits lētāku preču ir Lietuvā,” kā skaidro Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja I. Gulbe; izglītības un zinātnes ministres A. Čakšas “Lai risinātu vardarbību skolā, noteikti kā monitorings skolā nepieciešams labjūtības rīks”; “Pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā” vairāku plašsaziņas līdzekļu vietnēs, sastatot pretmetus — brīvprātību un iesaukumu, un “Likumos paredz iestrādāt iespēju pacientiem atteikties no veltīgas ārstēšanas brīžos, kad viņi paši vairs nevar savu viedokli paust” ziņu virsrakstā, taču par uzvarētāju tika atzīts Latvijas Avīzē publicētais divdomīgais virsraksts “Dakteri žņaudza un sita”, jo bez konteksta nav saprotams, vai ar pirmo vārdu domāts ‘dakteri’ — vīrieši — (daudzskaitļa nominatīvā — kas?), kuri kādu žņaudza un sita, vai arī ‘dakteri’ — vīrieti vai sievieti — (vienskaitļa akuzatīvā — ko?), kuru kāds žņaudza un sita. Jāvaicā, vai šādas pārprotamas divdomības virsrakstos ir vēlamas?
Aptaujas žūrijas ieskatā 2023. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: ieraksts X tīklotnē “Kāpēc tāda vilcināšanās?” par Pasažieru vilcienu nedienām; ministru prezidentes E. Siliņas “Labā ziņa — nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā,” un hokeja komentētāja L. Zariņa sauciens “Tā ir nirvāna!” Latvijas izlasei ar uzvaras vārtiem iegūstot bronzas medaļas. Bet uzvarētājs ir Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta A. Dzalba sacītais: “Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.” [1]
Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “kailendārs” kailfoto kalendāra vietā, “[Latvijas gaisa] satiksmes gausināšana,” saistībā ar valsts lidsabiedrības izpilddirektora darbību, un “sveškauns” — kauns par cita cilvēka rīcību. Ievēroti arī “snidzināt” par sniegu, kas sijā kā lietus, “ekrānlaiks”, “guļspiede”, “knapaugšiņa” (croptop), “mīļlops”, “pirkumšķirtnis” pie kases lielveikalā, “turleja” (ģenitālijas) un citi. Tomēr gada jaunvārda godā tikusi “sāļvira” līdzšinējās soļankas vietā.
Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot” (otrreiz) — mazināt krievu valodas, kultūras un Krievijas interešu neproporcionāli lielo ietekmi, kas Latvijā ir Krievijas imperiālisma un rusifikācijas politikas sekas; “ēnu kabinets” gan kā apzīmējums alternatīvam ministru kabinetam, gan ironiski izsakoties par esošo; “mākslīgais intelekts” un “trakdancis” (mosh pit), taču par uzvarētāju tika apstiprināts “atdēvēt, atdēvēšana” — pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu.
Aptaujas žūrijā darbojās žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis. 2024. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz gadavards@inbox.lv un visa gada garumā valodas aktualitātēm varat sekot tīklotnē X: @gadavards!