Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija laipni ielūdz interesentus 2017. gada 6. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē noklausīties stīgu kvarteta ReDo - Konstantīns Paturskis vijole, Kristiāna Ozoliņa vijole, Dāvis Sliecāns alts, Pēteris Ozoliņš čells un pianistes Asijas Ahmetžanovas koncertu. Programmā Ludviga van Bēthovena un Alfrēda Šnitkes skaņdarbi.

Stīgu kvartets ReDo dibināts 2009. gadā, kopš tā pirmsākumiem sastāvs ir mainījies vairākas reizes. Tikai viens - Pēteris Ozoliņš - ir palicis kvarteta sastāvā kopš dibināšanas. Pašreizējais kvarteta sastāvs darbojas kopš 2015. gada. Kaut arī ReDo  pamatrepertuāru veido pasaules klasika – Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Fēliksa Mendelszona, Morisa Ravela, Kloda Debisī, Hugo Volfa un latviešu komponista sacerējumi, taču par ansambļa pamatmisiju mūziķi uzskata atbalstīt un iedvesmot jaunos komponistus skaņdarbu radīšanai stīgu kvarteta žanrā. 2010. gadā ReDo uzstājās kā rezidējošais ansamblis 5. Mazsalacas meistarkursos, savukārt 2012. gadā rezidēja Nordplus IP Music Laboratory Process Viļņā, Lietuvā. Kvartets kopumā pirmatskaņojis ap četrdesmit jaundarbu. 2013. gadā ReDo kļuva par Arvīda Norīša Starptautiskā stīgu kvartetu konkursa laureātu.

Konstantīns Paturskis mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas skolā pie skolotājas Dagmāras Ķezberes, pie viņas turpinājis mācības arī Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Tālāk sekojušas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Jura Švolkovska. Bakalaura studiju laikā Konstantīns gadu papildinājies pie profesora Kristiana Ancingera Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā. 2016. gada vasarā Konstantīns pabeidza studijas pie profesora Gunāra Larsena Lozannas Mūzikas augstskolā Šveicē, iegūstot maģistra grādu.

Konstantīns pirmoreiz publiski uzstājies Rīgā septiņu gadu vecumā. Pirmo reizi kļuva par laureātu konkursā Talants Latvijai (1999) desmit gadu vecumā, par starptautiska konkursa laureātu piecpadsmit gadu vecumā (Muzikos Tiltai, Lietuva, 2004). Viņš ir uzstājies kā solists un orķestra koncertmeistars ar vairākiem orķestriem, tostarp ar Jelgavas Kamerorķestri, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kamerorķestri un simfonisko orķestri, Lozannas Mūzikas augstskolas orķestri. No 2011. gada līdz 2013. gadam bijis Valsts kamerorķestra Sinfonietta Riga mūziķis, kopš 2013. gada – kamerorķestra Kremerata Baltica mūziķis. Konstantīna īstā dzīves aizraušanās ir kamermūzika, kopš 2009. gada viņš spēlē stīgu kvartetā ReDo.

Studiju laikā Lozannā Konstantīns piedalījies vairākos  interesantos muzikālos projektos – Žērāra Grizē darbu atskaņošanā Viljama Blanka vadībā 2014. gada janvārī, brīvās interpretācijas priekšnesumā par Roberta Valsera tekstu  La vision onirique 2014. gada decembrī u.c. 2015. gada pavasarī Konstantīns uzstājās ar Lozannas Universitātes kamerorķestri kā koncertmeistars un atskaņojuma vadītājs, sagatavojot un atskaņojot Otorīno Respīgi Svītu stīgu orķestrim, Volfganga Amadeja Mocarta uvertīru operai Bēgšana no Seraja, Ludviga van Bēthovena I simfoniju.

Konstantīnu interesē arī mūzikas zinātne - viņa zinātniskās pētniecības darbs Stīgu ietekme uz vijoles skanējuma kvalitāti guva atzinību zinātnisko darbu lasījumos Latvijā 2008. gadā. Taču, pienākot izvēles brīdim, Konstantīns izvēlējās nevis skaņas pētīšanu laboratorijā, bet tās radīšanu uz skatuves.

Kristiāna Ozoliņa mūziķes gaitas sākusi Valmieras mūzikas skolā, bet jau pēc trīs gadiem uzsāk mācības Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Ludmilas Girskas vijoļspēles klasē. Kristiāna iegūst bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesores Evas Binderes klasē. Savas prasmes papildinājusi arī apmaiņas programmā Stavangeras Universitātē, Norvēģijā, pie profesora Jana Bjorangera. Kristiāna pašlaik turpina studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur drīz iegūs maģistra grādu profesoru Evas Binderes un Gunāra Larsena klasēs.

Papildinājusi prasmes arī meistarklasēs gan solo, gan kamermūzikā pie Marianas Sirbu, Johanesa Maisla, Žaklīnas Rosas, Larsa Andersa, Andreasa Rēna, Romana Nodela, Petru Muntjanu u.c. Orķestra pieredzi ieguvusi dažādos orķestros gan Latvijā, gan ārvalstīs, pašlaik muzicē Valsts kamerorķestrī Sinfonietta Riga. Viena no daudzpusīgākajām jaunajām vijolniecēm, aktīva kamermūziķe, soliste, stīgu kvarteta ReDo mūziķe. Labprāt piedalās dažādos meistarkursos, festivālos, projektos un koncertos. 

Dāvis Sliecāns ir viens no daudzpusīgākajiem jaunajiem latviešu altistiem. Beidzis Ventspils Mūzikas vidusskolu Andra Puziņa klasē. Pašlaik studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie docentes Ināras Brīnumas. Paralēli studijām akadēmijā, Dāvis ir altu grupas mūziķis Valsts kamerorķestrī Sinfonietta Riga, piedalās dažādos projektos ar Jēkabpils Kamerorķestri. Aktīvs kamermūziķis un solists. Kā solists uzstājies kopā ar Ventspils Kamerorķestri un Jēkabpils Kamerorķestri. Spēlē dažādos kameransambļos un stīgu kvartetā ReDo. Ieguvis simfoniskā orķestra pieredzi dažādos orķestros gan Latvijā, gan ārvalstīs. Savas prasmes papildinājis meistarklasēs pie Andras Dārziņas, Lindas Skrides, Herberta Kefera, Stefano Karlīni, Bjorna Arnholta-Olsona u.c.

Pēteris Ozoliņš ir viens no daudzpusīgākajiem jaunajiem latviešu čellistiem –  solists, kamermūziķis, orķestra mūziķis, pedagogs. 

Čella spēli apguvis Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā, mācības turpinājis Ventspils Mūzikas vidusskolā skolotāja Arimana Štrausa klasē. Jau šajā laikā izcēlies ar godalgotajām vietām gan Valsts konkursā, gan Kārļa Davidova jauno čellisti starptautiskajā konkursā. 2006. gadā Pēteris sāka bakalaura studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Māra Villeruša. Ar studiju biedriem nodibinātā stīgu kvarteta ReDo sastāvā iegūtas vietas konkursos Latvijā un Baltkrievijā, bijusi iespēja papildināties pie pasniedzējiem Migela da Silvas, Johanesa Meisla, Sergeja Azizjana. Pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas Pēteris studijas turpināja maģistrantūrā Zvollē, Nīderlandē, pie pasniedzēja Jerūna Roilinga. Šajā laikā viņš piedalījies arī meistarklasēs pie profesoriem Marijas Klīgeles, Garija Hofmana, kā solists vairākkārt uzstājies ar Britena Jauniešu simfonisko orķestri. 

Kopš 2012. gada Pēteris ir pieaicinātais docētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, regulāri spēlē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Valsts kamerorķestrī Sinfonietta Riga, ir Ventspils Kamerorķestra koncertmeistars, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas pedagogs, viņa vadītie stīgu kvarteti regulāri iegūst godalgotās vietas dažādos konkursos.

Asija Ahmetžanova (Asia Ahmetjanova) mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara. 

Jau skolas laikā viņa piedalījās konkursos abās specialitātēs: vienpadsmit gadu vecumā viņa uzvarēja Parīzes konkursā Musical de France un sešpadsmit gadu vecumā - Siguldas meistarkursu kompozīcijas konkursā. 2010. gadā viņa ieguva pirmo vietu Jauno pianistu konkursā Tallinā, kura žūrijas komisijas priekšsēdētāja, profesore Aleksandra Juozapenaite-Eesmaa, kļuva par Asijas profesori Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Mācoties klavesīnu pie Imbi Tarum Tallinā, sākās Asijas pievēršanās klavesīna repertuāram, kā arī mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, kas izpaužas sadarbībā ar amerikāņu komponistu Eugene Birman, kura darbus viņa pirmatskaņoja festivālā Estonian Music Days, kā arī vēlāk citos festivālos un koncertos. 

2012. gadā Asija pārcēlās uz Šveici mācīties klavierspēli Lucernā pie profesora Konstantin Lifschitz. Gadu vēlāk, viņa sāka mācīties arī kompozīciju tajā pašā augstskolā pie profesora Dieter Ammann. Īpaši nozīmīgs notikums bija sadarbība ar komponistu Carlos Roque Alsina. Asijai pieder viņa darba Klavierstück no. 7 Šveices (New Music Days 2013) un Latvijas (koncerts 2014. gada 6. janvārī Latvijas Radio 1. studijā) pirmatskaņojumi, kā arī šī darba atskaņojums Les Nuit Pianistiques festivālā Aix-en-Provence (Francija) Carlos Roque Alsinas autorkoncertā.

Kā pianiste Asija muzicējusi ar diriģentiem Christian Schumann (Boswil Ensemble [Šveice]), Alvaro Gomez (Tallinn International Youth Orchestra [Igaunija]), Paul Mägi (Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas orķestris [Igaunija]), Eckart Manke (Südwestdeutsche Philharmonie Konstanz [Vācija]), Titus Engel (Ensemble Helix [Šveice]), Andreas Brenner (Ensemble ö! [Šveice]), Marc Kissoczy (Argovia Philharmonic [Šveice]), Michael Köck (Campus Orchester Luzern [Šveice]). Sadarbība ar komponistu Emre Sihan Kaleli ar skaņdarba “[no 9:3]” pirmatskaņojumu klavierēm un kamerorķestrim tika prezentēta koncertos piecās Šveices pilsētās 2014. gada decembrī. 2014. gada aprīlī viņa uzstājās Lucernas Festivālā ar Human Rights Orchestra (diriģents Alessio Allegrini), nākamā uzstāšanās Lucernas Festivālā bija 2015. gada septembrī ar Francesco Filidei skaņdarbu Tokāta.

Kopš 2014./2015. sezonas Asija ir Ensemle ö! [Šveice] laikmetīgās mūzikas ansambļa mūziķe, kopš 2016. gada – Lucernas augstskolas laikmetīgas mūzikas nodaļas koncertmeistare. Asija ir dažādu fondu stipendiāte, piedalījusies daudzās klavierspēles un kompozīcijas meistarklasēs, dažādos mūzikas festivālos.

Kā komponiste sadarbojusies ar kamermūzikas grupām - ansambli Sargo, kvartetu Quadra, ansambli Nomads, Jaunie Latvijas Kamermūziķi, Compagnie la Tempête, ansambli Schallfeld un solistiem Uli Fussenegger, Jack Adler-McKean, Moritz Ernst, Satoko Inoue, Susanne Peters, Valentin François, Konstantīnu Paturski, Jāni Tretjuku, Māru Botmani, Brett Keating.