Līdzās Mores svētkiem „Kalna Vaizuļos” 15. un 16. augustā notika „Sēņotāju stāstu dienas”, kur tika atrastas ap piecdesmit sēņu sugas un piedzīvoti neskaitāmi, daudzveidīgi stāsti!

„Sēņotāju stāstu dienas” organizēja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.

 „Kalna Vaizuļos” aizritējušas divas rosīgas dienas, kur četrās viesu grupās piedalījās  stāstnieki – sēņotāji ne tikai no Mores, Siguldas un Līgatnes, bet arī no Mazsalacas, Daibes, Raiskuma, Rēzeknes, Pilsrundāles, Ikšķiles un Rīgas.  Apmeklētāji gan stāstus klausījās, gan paši stāstīja, gan radīja situācijas jauniem stāstiem. Tika izzinātas dažādas sēņu sugas, sēņots, „medīti” sēņu foto kadri, gatavotas sēņotāju lelles no liepu klūgām, kā arī bija iespēja iesaistīties sēņotāju dziesmās, rotaļās un dejās un baudīt sēņu kulinārā mantojuma stāstus. 

 Kā atšķirt sēnes, kādas ir to pazīmes, kā veidojušie to nosaukumi, kāda ir sēņu „loma” dabā un cilvēku sadzīvē runāja lieliskā stāstniece,  „Lielās Latvijas sēņu grāmatas" līdzautore, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele.

Tika atrasta sēne, kuru nosaukums atgādina stāstnieku runas vingrinājumu:  „Zilzaļā hlorociborija”! Par visskaistāko sēni tika atzīta oranžā spulgaine, kura rosināja veidot atraktīvu foto sesiju - sēņu fotogrāfu fotografēšanu. "Kalna Vaizuļu” mežā tika atrasta arī oranžā gļotsēne, kura ir izslēgta no sēņu valsts, jo spēj pārvietoties. Mori mēdzot saukt par "sēņu galvaspilsētu", gan ēdamo sēņu daudzuma ziņā apkārtnes mežos, gan to  daudzveidīguma ziņā – tāds dēvējums apstiprinājās "Kalna Vaizuļu" mežā -  ik pēc pāris soļiem tika atrastas dažādas sēņu sugas.

Zem lielā ozola par nopietniem, jocīgiem un spocīgiem stāstiem, kas saistīti ar sēņošanu runāja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns. Norisē aktīvi iesaistījās arī klausītāji ar saviem stāstiem. 

Pateicoties sēņošanas tradīcijai Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes dzimtā, ir saglabājušās teikas un nostāsti par „Kalna Vaizuļu” septiņpadsmit toponīmiem un daudzām apkārtnes vietām. Apmeklētāji varēja iepazīt stāstus par šīs vietas senatni, Cēlijas kalniem, Cēlijas kalna akmeni un Balto sievu, Sudas purva velnu – Idamādamu.

Šie un citi stāsti radīja ierosmi veidot projektus „Satikšanās Mores stāstos 2013” un „Satikšanās Mores stāstos 2016”. Par meža un sēņošanas tēmu šajos projektos runāja etnogrāfe Indra Čekstere. Morē tikuši stāstīti arī brīnumi  par Zviedrezerā nogrimušo karieti ar zelta naudu…gan par stiprajiem čūsku vārdiem. Klausītājiem vajadzēja atminēt, ko vidzemnieki saukuši par stīvnāsi, garo tārpu vai lingā putnu, lai nekad to nesastaptu sēņojot vai ogojot.. Aizsardzībai derot arī sarkana dzija, apsieta ap roku. Tāda katram tika dāsni notīta no sarkanā kamolīša…mežā ieejot, noteikti jāpasveicina visi meža kukainīši, tad veiksies!

Kā palīdzēt augt lielajai liepai un to atbrīvot no atvasītēm, iegūt „čūskojamo kociņu” vai novilt lūkus un izgatavot lelles, bērniem ierādīja RLB „Sprīdīša skolas” nodarbību vadītāja Sniedze Ozola.

Allažu pagasta „Mauriņu” saimnieki Māra Zemdega un Andris Zemdega nebeidza pārsteigt viesu grupas ar lieliskajiem sēņu kulinārā mantojuma stāstiem un „uzskates līdzekļiem”, piedāvājot daudzveidīgus, ļoti garšīgus sēņu ēdienus.

Savukārt kafejnīca „Kaķu māja” projektam dāvāja dzērienu – kombuča, tautā sauktu „sēnīte”. 

Sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās varēja iesaistīties kopā ar sirsnīgo tautas muzikanti Aigu Auziņu. Šīs norises sarīkojumu noslēgumos papildināja arī apmeklētāju „muzikālie stāsti”, piemēram, tika izdziedātas dziesmas par sēņošanu no Māra Vērmaņa klades, gan arī baudīti „Kociņkapellas” priekšnesumi.

Projekta norises vietas sagatavošanā un tehniskajās  aktivitātē vairāku dienu garumā iesaistījās RLB Folkloras komisijas biedri: Mārtiņš Urķis, Daiga Kļaviņa, Dr. agr. Baiba Ošmane, kā arī arborists Rūdis Dauksts, Jānis Jakubovskis, Ainārs Ozoliņš un citi.

Apmeklētājiem bija iespēja izbaudīt izzinošu, daudzveidīgiem notikumiem bagātu  dienu lauku mājas saimes noskaņā.  Stāstīšana lauku mājas un meža vidē, saistībā ar sēņošanu, tika parādīta kā interesants un aizraujošs mūsdienu komunikācijas veids.

Atbalstīja: Valsts Kultūkapitāla fonds, viesu nams „Mauriņi”, kafejnīca „Kaķu māja”.