Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem: mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām skolotāja Dr. philol. Normunda Dzintara stāstījums
06.06.2016
Latviešu valodas mācīšana latviešu skolēniem: mācību programmas un grāmatas no okupācijas līdz mūsdienām skolotāja Dr. philol. Normunda Dzintara stāstījums
Aicinām piedalīties 2016. gada 6. jūnija RLB latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) tematiskajā vakarā, kuŗā noklausīsimies filoloģijas doktora Normunda Dzintara stāstījumu par latviešu valodas skolu mācību grāmatām un mācību saturu. N. Dzintars ir Liepājas Valsts 1. ģimnazijas skolotājs, dzejnieks un Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas loceklis. Priekšlasījums sāksies pulksten 18:00 RLB nama 301. telpā, ieeja brīva. Normunds Dzintars iepazīstina ar sava promōcijas darba sarakstīšanas laikā gūtajām atziņām.
Latviešu valodas mācības attīstība no 1919. gada līdz 1940. gadam
Latviešu valodai kā mācību priekšmetam šai laikā piešķirta īpaša loma. Paidagogs Kārlis Dēķens (18661942) uzskatīja, ka latviešu valodas mācība var piepildīt savu uzdevumu tikai tad, ja valodu kopj ikvienā mācību stundā, un skolā vispār jāpievērš pietiekami daudz uzmanības pareizai runai un skaidrai rakstu valodai (1922. gadā izdotajā «Latviešu valodas mācības metodikā pamatskolām»). Metodikas autors ir pārliecināts, ka skolēnam ir jāmācās secināt, saskatīt valodas parādības. Pareizrakstības mācīšanā uzsvars likts uz atkārtošanu: iemācītais ir jāatkārto, lai tas labāk paliktu atmiņā. Mūsdienu kontekstā svarīga ir autora doma par latviešu valodas praktisko nozīmi Latvijas Republikā: «Kas Latvijas valstī grib darbā stāties, tam vajag prast latviski runāt un rakstīt.» Programmas ievadā uzsvērts, ka Latvijas skolām ir jābalstās savās tradicijās un ka tām neder nevienas citas valsts modelis. Atmetot lieko, pirmās neatkarības laika programmās par galveno kļūst latviskās vērtības, tādējādi Latvijas pilsonim Latvija kļūst par pasaules centru par to liecina 1926. gada «Latvijas tautskolu programma». Tās autori, protams, neapgalvo, ka nedrīkst neko mācīt par citu tautu kultūru, bet viss jāsasaista ar Latviju, ar bērna tuvāko apkārtni.Ļeņinisma rēgi pirmajā okupācijas gadā
Pa vienu padomju okupācijas gadu (19401941) kardināli mainīt latviešu valodas mācību saturu neizdodas. Pārstrādā latviešu valodas mācību programmu, mēģina radīt jaunas mācību grāmatas, bet nepagūst. Jauna mācību grāmata neiznāca tāpēc, ka trūka «marksistiski sagatavotu speciālistu», kas prastu pielāgoties un sludināt okupācijas varas pieprasītās polītiskās nostādnes.Okupācijas izpausmes latviešu skolās 1940. gadā
Izglītības saturs un gars tiek pamatīgi mainīts okupanti nacionālās audzināšanas vietā ievieš «internacionālo audzināšanu». Visspilgtāk tas redzams uzdevumu tekstos, ko pārmainīt un sagrozīt laikam bija visvieglāk un vienkāršāk. Okupācijas vara propagandē, ka esot jāatsakās no vecā mantojuma, bet mācību programmās joprojām ievēroti tie paši mācību vielas izklāsta principi , kas tika izstrādāti Latvijas neatkarības gados, toties pilnīgi pārgrozīti ir izglītības stratēģiskie mērķi un uzdevumi formulējumos iekļauta padomju ideoloģijai raksturīgā leksika. Skolotājus pakļauj polītiski idejiskam spiedienam, jo viņiem uzlikts pienākums mācību saturā ietvert arī 1940. gada polītiskās «aktuālitātes». Latviešu valodas mācīšana 1940./1941. mācību gadā
Mācību grāmatu sarakstīšanu un izdošanu traucē ieviestā cenzūra, kas nosaka, ko drīkst un ko nedrīkst iekļaut mācību grāmatā. Kopumā secināms, ka pirmajā okupācijas gadā latviešu valodas mācību saturā vēl netiek veikti lieli grozījumi. Protams, tika mainīti mācību mērķi un uzdevumi, bet gramatikas viela ir tā pati, kas pirms okupācijas. Mācību mērķi, uzdevumi un satura izklāsta vadlīnijas latviešu valodas mācību programmās (19401991)Pārmaiņas mācību mērķos un uzdevumos visā okupācijas laikposmā saistītas ar dažādiem faktoriem: latviešu valodniecības un tās apakšnozaŗu attīstība, mācību programmu veidotāju vēlme, no vienas puses, padarīt mācību saturu vieglāku, bet, no otras puses, arī iekļaut skolas mācību saturā jaunākos valodniecības atzinumus. Nebija iespējams izvairīties arī no partijas kongresu lēmumiem un norādēm par padomju jaunatnes audzināšanu.Latviešu skolu gramatikas XX gadsimta 40. un 50. gados
Pirmā pēckaŗa latviešu valodas mācību grāmata, kas paredzēta pamatskolas skolēniem, ir 1944. gadā Maskavā (!) izdotā Annas Tirzmalas un Zigrīdas Deglavas «Latviešu valodas mācība 5.7. klasei». Taču jau pēc dažiem gadiem latviešu valodas mācību grāmatas kritizē par to, ka «visa gramatika ieturēta vecās, reakcionārās valodniecības garā, jo neviens vārds nav minēts par padomju valodniecības atzinumiem, par valodas definējumiem, kādus devuši marksisma-ļeņinisma klasiķi».Latviešu skolu gramatikas XX gadsimta 60. un 70. gados
Par mācību grāmatu izstrādi un izdošanu 60. gadu sākumā tiek pieņemti noteikumi, kas jāievēro, lai grāmata tiktu atzīta par izmantojamu skolā. 1961. gada 13. novembrī pieņemtie noteikumi nosaka 14 punktus, kuŗos skrūpulōzi aprakstīti veicamie darbi un to secība.Latviešu valodas mācību grāmatas XX gadsimta 80. un 90. gados
Pozitīvi vērtējami šā laika autoru centieni un vēlme radīt tādu mācību grāmatu, kas māca skolēnus domāt, analizēt (tā 2012. gada intervijā N. Dzintaram sacījusi Vaira Strautiņa, runājot par 1989. gada izstrādni), jo viens no valodas mācības uzdevumiem ir attīstīt loģisko domāšanu. Šai grāmatā jau pievērš uzmanību saskarsmei un valodiskās saziņas jautājumiem, jo skolēniem jāiemācās lietot valodu dažādās dzīves situācijās. Valodas likumi ir svarīgi, taču, kā tajā pašā gadā rakstījis Margonis Apinis, lielāka vērība jāvelta saskarsmes praksei, tāpēc mācību procesā īstenojama komūnikātīvi situātīvā pieeja. Jēdziena «pieeja» pieminēšana tajā laikā ir jaunums. Turpmākā attīstība...?
Mūsdienās par metodikas daudzveidību, vēlamajiem un faktiskajiem rezultātiem, skolēnu panākumiem tiek runāts un pētīts daudz. Kādi ir rezultāti un izredzes? Par to sīkāk uzzināsit 6. jūnijā sešos vakarā RLB namā. Šajā aprakstā izmantota klasiskā latviešu pareizrakstība, ko izkopa neatkarīgās Latvijas valodnieki un ko varējām lietot līdz okupācijai. RLB latviešu valodas attīstības kopas jaunumi un raksti tīmekļa vietnē LVAK.wordpress.com E-pasts LVAK@inbox.lv
