KLAVIERAINAVU PILNZIEDOS
14.03.2012

---

Orests Silabriedis
Latvijas Komponistu savienība

KLAVIERAINAVU PILNZIEDOS

14. martā plkst. 19:00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē pie Steinway flīģeļa sēdīsies trīs latviešu pianisti Diāna Zandberga, Reinis Zariņš un Juris Žvikovs, lai piedāvātu “Latvijas jaunās mūzikas dienu 2012” otro koncertu “Klavierainavas 88” – tie būs uz melnbaltiem taustiņiem uzburti vērojumi, smalkas ūdensvirmu rotaļas, eksistenciālas pārdomas, spāniskas arabeskas un Salvadora Dalī mākslas iedvesmoti skaņu zīmējumi.

Diāna ZANDBERGA piedāvās divus spāniskās noskaņās komponētus darbus, kuru tapšanu pati ierosinājusi. Pēc pianistes lūguma pievērsties Spānijas tematikai Selga Mence sacerēja “Salvadora Dalī impresijas”, kur par ierosmi kalpoja slavenie ļenganie (kūstošie) pulksteņi kā laika fenomena simbols, savukārt Dace Aperāne komponēja “Divus sapņus”, kuru iedvesmas avots ir flamenko stils un arabesku ornamentālais ritms. Vēl Diāna Zandberga izvēlējusies arī Pētera Vaska “Zaļo ainavu”, kas komponēta pēc Vestarda Šimkus ierosinājuma un par kuru autors saka: “Šis darbs ir vienas vasaras svētki. Vasara ir prieks. Spontāns pagānisks prieks. Te nav nopļautas zāles smarža. Te ir maigs pļavas pilnzieds. Skaņdarba kulminācijas brīdī pēkšņi iestājas paskumjš, apgarots pianissimo. Es tā iztēlojos – ir Jāņu rīts, visi aizgājuši gulēt un pa Gauju vientuļi peld Jāņu vainagi. Mūsu nav, un vainagi peld uz jūru.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, viens no Latvijas noslēpumainākajiem un laikmetīgāk domājošiem pianistiem, Lielās mūzikas balvas 1993 laureāts Juris ŽVIKOVS spēlēs Jura Karlsona Trešo sonāti klavierēm, par kuru autors saka: “Šis darbs jau sen tika solīts manam draugam mūzikā, izcilajam pianistam Jurim Žvikovam. Skaņdarba dramaturģiju rosinājušas mūsdienu pasaules realitātes galējās izpausmes, kas robežojas gandrīz ar neprātu: naids – ilgas, nežēlība – sapņi, kari – vīzijas, nākotnes paredzējumi. Un šī dramatiskā karuseļa vidū – apmulsis cilvēks. Pats savas pasaules veidotājs...?” Trešās sonātes pirmatskaņojums Jura Žvikova lasījumā notika “Rudens kamermūzikas festivālā 2011”.

Visubeidzot Londonā dzīvojošais Reinis ZARIŅŠ, kurš nule kļuvis par Lielās mūzikas balvas 2011 ieguvēju un šo sezonu pavada Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus – gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas. Par Santas Ratnieces Muqarnas Andris Dzenītis rakstīja: “Šajā pianistam komplicētajā un izturību prasošajā skaņdarbā faktūru spēles ir teju kaleidoskopiskas vai videomākslinieciskas; skatos uz greznu mošeju uzmanīgi un ieinteresēti, ļoti lēni acīm virzoties no tās kupola uz pamatiem.” Mukarna ir arābu un persiešu arhitektūrā raksturīgu smalki ornamentāli rotātu tā saukto šūnu velvju pamatsastāvdaļa – glezna un trausla. Ratnieces opuss Muqarnas komponēts Tuvo Austrumu tēmai veltītā jaunās mūzikas festivāla “Arēna 2009” koncertā, to pirmatskaņoja Elizabete Šīrante. Ievērojamā modernista un brīvdomātāja Romualda Grīnblata nelielais un negrūtais klaviercikls “Iespaidi” rāda, kādas skaniskas asociācijas raisījušās komponistam, lasot Raiņa dzejoli un tautas pasaku, klausoties Austrumu deju, Bēthovena simfoniju un Musorgska operu, kā arī skatoties uz senu gobelēnu.