Kas gan ir dvēsele?
15.10.2020
Dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas un sabiedriskās darbinieces Aspazijas (dzim. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; 18651943) dzimtā vieta ir Zemgales līdzenumā, Zaļenieku pagasta Daukšu mājās. Talantīga. Spilgta un daudzšķautņaina personība. Brīžiem leģendām apvīts un neizpētīs ir viņas dzīvesstāsts.
No 1893. gada rudens Aspazija strādā algotu darbu Rīgas Latviešu biedrībā. Viņa ir dramaturģe. Notiek Aspazijas lugu Vaidelote un Zaudētās tiesības pirmizrādes. LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā glabājas RLB Teātra komisijas protokolu un kases grāmatas, kas atklāj mums mazāk zināmus faktus par šo laika posmu dzejnieces dzīvē.
Šogad aprit 100 gadi kopš dibināts Dailes teātris. Uz teātra skatuves iestudētas ne tikai Aspazijas lugas, bet 1934. gada martā, pēc Eduarda Smiļģa iniciatīvas, viņu ieceļ par Dailes teātra goda direktori.
Aspazijas devums latviešu kultūrā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts apbalvojumu Tēvzemes balvu (1939).
1928. gada martā, atzīmējot savu dzejniece dzimšanas dienu aikraksta Pēdējā Brīdī korespondents. Aspazija atzīmē, ka ir pateicīga dzimtenei par to atzinību, ko tā viņai izrādījusi - un saka:
Es arī neskaitu ne par kādu kaunu, ka man piespriests Triju zvaigžņu ordenis. To ar lepnumu esmu nesusi līdz šim un nesīšu arī turpmāk. Savu tautu dziļi mīlu
Aicinām 2020. gada 15. oktobrī plkst. 18.00
RLB Līgo zālē apmeklēt Literāru pēcpusdienu
Priekšlasījumos piedalās:
Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska Aspazija un viņas darbība Rīgas Latviešu biedrībā,
Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš Aspazija un Dailes teātris
Raiņa un Aspazijas vēstules un dzeju runā aktieri Anita Grūbe un Pēteris Vilkaste.
Ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģisko drošību, lūdzam iepriekš pieteikties līdz 13. oktobrim rakstot gaida.jablovska@rlb.lv vai zvanot pa tālruni 29689489 (Gaida Jablovska).
Rīgas Dome, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Kultūras akadēmija
