2012. gada 21. janvārī

2012. gada vārds ir “ziemotne”, nevārds – “uzrunāt (problēmu)”, spārnotais teiciens – “Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta”.

21. janvārī, preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā paziņots 2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

Ar prieku žūrija ziņo, ka gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam kā allaž saņemts daudz ieteikumu. Šoreiz, jau desmito gadu, šī sabiedriskā akcija rosinājusi piedalīties ļoti plašu sabiedrības daļu. Aicināts bija katrs, kam rūp mūsu valoda, un piedalījušies ir visu paaudžu ļaudis, nopietni valodas pārzinātāji un arī citi, kas nav vienaldzīgi par mūsu valodas nozīmi, tās vērtībām un bagātumu, kā arī grūtībām un nevēlamām parādībām. Saņemti gan rūpīgi apdomāti un pamatoti, gan arī rotaļīgi un asprātīgi vārdi, nevārdi un teicieni.

Tāpat kā citus gadus, arī šoreiz vienoties par gada nominantiem žūrijai nebija viegli, jo gada vārdam un nevārdam bija saņemts daudz zīmīgu priekšlikumu. Rīgas Latviešu biedrības Valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka priecājas, ka turpinās tendence saņemt aizvien vairāk kvalitātīvu pieteikumu un manāmi ir vairāku iesniedzēju apzināti mēģinājumi stiprināt mūsu valodu. Šķiet, ka sabiedrībā ir mazinājusies vienaldzība pret valodas ačgārnībām.

Valodnieki atzīst, ka iesniedzēju norādēs arī jūtamas bažas par valodas neskaidrībām un citu valodu sintakses pārņemšanu. Iesniegto teicienu vidū gan mazāk ir sūro un nelāgo kandidātu, toties, kā parasti, daudz dažādu teicienu, kas spilgti ataino pagājušā gada valstiskās un polītiskās norises. 

Par 2012. gada vārdu atzīts “ziemotne” – vārds, ar ko apzīmē putnu ziemošanas vietas, bet kas tikpat labi var noderēt attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem (piem., nomadiem).

Sarakstā – daži no daudzajiem saņemtajiem pieteikumiem:
Vārds  Skaidrojums, komentārs
slēpņot, slēpņošana (geocaching) - “izveidoja savu slēpni un apslēpa savu kārbiņu”
glāstvirsma - skārienjutīgs ekrāns (piem., aifonam)
pārgalvis - galvas pārsegs
riteņotājs, riteņot - velosipēdists; braukt ar divriteni
klausāmgrāmata - ieskaņota audiogrāmata
likumkopa - kļūdaini lietotā “likumdošana” vietā
reemigrācija - atgriešanās no emigrācijas

Par 2012. gada nevārdu atzīts nevietā lietots vārds “uzrunāt (piem., problēmu)”. Šāds lietojums pirmo reizi pamanīts jau 90. gados (tulkojumos no angļu valodas) un tagad draud nostiprināties, jo vārdu „uzrunāt” dzirdam ļoti bieži, arī gadījumos, kur tā ir parasta metafora. Proti, vārds „uzrunāt” ir kļuvis par modes vārdu, tagad mūs uzrunā ne tikai cilvēki un viņu teiktais (grāmatās, izrādēs utt.), bet (metaforiski) arī preces un citi objekti. Piemēri: “Pētījums problēmu uzrunāja divos līmeņos”, kur domāts, ka pētījums problēmai pievērsās (jeb problēmu risināja) divos līmeņos; “Ieteiktie risinājumi uzrunā problēmu sekas, nevis cēloņus”. 

Piemēri no iesūtīto nevārdu klāsta:
Nevārds  Skaidrojums, komentārs
simpatizēt (piemērs – “Dombrovskis man simpatizē”, lai gan īstenībā sacītājs simpatizē Dombrovskim) - patikt u. tml. (“Dombrovskis man patīk”); ačgārnais lietojums cēlies no tāda paša nepareiza lietojuma krievu vienkāršrunā
riekstu mix - riekstu maisījums
sablenderēt - sablendēt, blendēt (“saputrot”) – tāpat kā miksēt (nevis mikserēt) vai printēt (nevis printerēt)
debate, raize, šauba, baža, dusma, bauma... - debates, raizes, šaubas, bažas, dusmas, baumas... (šie vārdi latviešu valodā ir tikai daudzskaitlī)
reciklēt - pārstrādāt un atkārtoti izmantot tam pašam vai citam uzdevumam (iesniedzēji aicina atrast latviskāku tādas darbības apzīmējumu)
ekrānšāviņš - ekrānuzņēmums, t. i., attēls, kurā “notverts” tas, kas bijis redzams ekrānā (nekāda šaušana nenotiek)
autlets, “outlets - preču izpārdošanas vai arī zīmola preču pārdošanas vieta (veikali tādas reklamē arvien biežāk)
latvijietis - Latvijas iedzīvotājs, kuŗš nav etnisks latvietis

2012. gada spārnotais teiciens – “Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta": ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā par Lato Lapsas iesniegumu KNABam.

Spārnoto teicienu piemēri:
Teiciens  Autors
“Kam mums ienaidnieki, ja ir tādi draugi!” V. Dombrovskis
“Laba valsts ir grūta valsts” virsnieks Jurijs Timofejevs
“Smaidiet, mūs fotorēs! ” teicis vectēva Viļa mazdēls Lauris
“Eiropas "kuģis" negrimst, bet viņš ir jānoliek uz stabiliem pamatiem” Žanete Ozoliņa, LR1
"Būsi neatkarīgs tikai dzīvojot suņu būdā un ēdīsi sliekas." Latvijas valsts Prezidents A. Bērziņš
"Nošaut, nošaut!"  A. Kabānovs, iespējamā reibumā Saeimas komisijā

Atzīmējot gada vārda, nevārda un spāranotā teiciena desmito gadskārtu, rīkotāji šoreiz aicināja iesūtīt arī priekšlikumus eksperimentālā sadaļā, kuŗā meklēja ikdienas dzīvei derīgus un viegli saprotamus jaunvārdus, piemēram vārda “forši” aizstājējus (lai arī, kā daudzi norāda, šo īso vārdu lieto tikai sarunvalodā un tas nav īpaši kaitīgs).

Daži saņemtie ieteikumi par vārdiem “forši”, “foršs”
latviski vārdi lieliski, jautri, vareni, izcili, uz ūsiņu, vai ku’ labs, jestri, spridzīgi, skaisti, spoži, vēsi, sulīgi, brangi, burvīgi, „tik jauki, ka ne vārdos izteikt!”, labi...
internacionālismi prīmā, perfekti, super, kolosāli...

Atgādinām, ka Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (RLB LVAK), galvenais pasākuma veidotājs, nav valsts iestāde un šā pasākuma rīkotāji un žūrija par to nekādu atlīdzību nesaņem. Līdzšinējos desmit gados par šo pasākumu un tā norisi saņemts daudz atzinības. Dalībnieki izteikušies, ka tas rosina vairāk padomāt par to, kāda ir valoda, kuŗu lietojam. Atzinīgi vērtē izdevību „uzlabojumus meklēt nevis sausā zinātniskā līmenī, bet katram pašam atklājot mūsu valodas iespējas un bagātību”.

Informācija
Gada vārds — spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārds — spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens — spilgtākais vai dīvainākais no dažādajiem teicieniem, kas attiecīgajā gadā bieži lietoti vai sabiedrībā sevišķi pamanīti.

Atgādinājums
Ieteikumus 2012. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam varēja piesūtāmi līdz 2013. gada 15. janvārim, rakstot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai gadavards@inbox.lv. Sūtītāji bija aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdzu, miniet arī savu vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams, arī edresi).
Vērtētāji bija dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām – RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas.

Līdzšinējie gada spārnotie teicieni: “zelta rokas” (ar irōniju; 2003), “Valsts deg zilās ugunīs” (2004), “Vanags noknāba cālīti” (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle; 2005), “Paņēma un uzmeta” (2006), “Bojāts horizontālais taimkods” (patiesības slēpšana aiz nesaprotama aizguvuma; 2007), “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” (2008), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (ministres jautājums žurnālistam; 2009), “Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” (2010), “Rīkojums Nr. 2”, (2011).

Informācija par pasākumu un tā veidotājiem
Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt vērīgāku attieksmi pret savu valodu un tās formu tīrību, ik gadu notiek daudzās pasaules valstīs gan Eiropā, gan arī ASV un Austrālijā.
Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusijām par aktuāliem valodas jautājumiem un aicina novērst ar padomju laika dekrētiem un nolikumiem ieviesto normu saglabāšanos tagadējā valodas praksē, kā arī kaitīgu nesenu ietekmju izplatīšanos. Kopas jaunumi — http://LVAK.wordpress.com.

Plašāka informācija:
Maija Sinka, tālr. 29 167 606; msinka@latnet.lv
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinātore