Folkloras teātra izrāde "JAU SAULĪTE"
20.04.2013
Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē
Sestdien, 2013. gada 20. aprīlī plkst. 17. 00
FOLKLORAS TEĀTRA IZRĀDE
JAU SAULĪTE
Kristijona Donelaiša Gadalaiku iestudējums
4. daļās
Piedalās
Klaipēdas Etnokultūras centra folkloras kopas
Vorusnele un Alka
Scenārija autore un režisore Dalia Kiseliūnaite
Instrumentālās grupas vadītājs Jonas Petrauskas
Horeogrāfe Jūrate Čapaite
Scenogrāfe Austeja Znaidauskaite
Ieejas biļetes Ls 3.-, pensionāriem, studentiem, skolēniem Ls 1.-
nopērkamas iepriekš Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms izrādes.
Nākošā gada 1. janvārī lietuvieši svinēs literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša 300 gadu jubileju. Kaimiņi jau iesākuši pieminēt šo gadskārtu skolās un dažādos kultūras pasākumos. Valdība apstiprināja jubilejas programmu valstiskas nozīmes pasākumu līmenī. Viens no šīs programmas darbiem jau ir realizēts un tiek piedavāts skatītājiem gan pašā Lietuvā, gan ārzemēs, īpaši tur, kur dzīvo lietuviešu diaspora.
Folkloras izrāde Jau saulīte (4 d.) veidota uz K. Donelaiša poēmas Gadalaiki tekstu izvilkumiem un ievīta bagātīgā Prūsijas Lietuvas tautas paražu, dziesmu, orāciju, deju, mūzikas un citu folkloras žanru audumā. Uz skatuves dinamiski griežas visu gadalaiku darbu, svētku kaleidoskops, kurā skan gan jautras, gan dramatiskas notis, izpaužas Prūsijas lietuvieša raksturs čakls un lepns, sirsnīgs un viesmīlīgs, ar protestantisku atturību un vaļsirdīgu lietuvieša dabas izjūtu. Ap pussimts dažādu paaudžu amatieru izpildītāju (režisores vadīto ansambļu Vorusnele un Alka dalībnieki) ir iedziļinājušies K. Donelaiša dzejas pasaulē, izjutuši heksametra ritmu, ģērbušies rekonstruētos 18- 19 gds. krāšņos tērpos, cieņā pret dižo klasiķi un savu tautas kultūru, rada iemīļotos gan nopietnos, gan komiskos personāžus un interpretē dzejas filozofisko saturu. Scenārija autore un režisore Daļa Kiseļūnaite kā zinātniece pati daudzus gadus pēta Mazās Lietuvas valodu un etnogrāfiju, jaunībā studējusi teātra mākslu, ir apvienojusi abas profesijas ar mērķi atvērt mūsdienu cilvēka skatu uz K. Donelaiša izteiktām domām un viņa mākslu. Viņa ir pārliecināta, ka klasiķa darbs nemaz nav novecojis, daudzi tā aspekti mūsdienās ir pat ļoti aktuāli, bet māksliskā formas un bagātas valodas saskaņa lietuviešu literatūrā vēl nav pārspēta. Režisores idejas centrā harmonija starp Dievu, dabu un cilvēku kas mūsdienās bieži vien ir izjaukta un daudzi no mums ilgojas pēc tās. Izrādē vadošo līniju vada personāžs, kura nav poēmas tekstā mācītājs, kurš pamāca, bar un mierina savas aitiņas ar mīlestību teikdams: Ak, lietuvieši, jūs mani brālīši... Tā ir paša Kristijona Donelaiša, dzejnieka un luterāņu mācītāja balss. Šo lomu izpilda mācītājs Jonas Liorančas. Izrādē uz skatuves skan reti dzirdamas lietuviešu luterāņu dziesmas, kuras Prūsijas Lietuvā tiek dziedātas līdz pat šai dienai, kā arī pirmās lietuviešu grāmatas autora Martīna Mažvīda korālis. Prūsijas lietuviešu arfu spēlē tās meistars Antanas Butkus, skan arī citi viņa zinātniski rekonstruēti Mazās Lietuvas instrumenti. Uz aprakstu pamata radīta arī izrādes horeogrāfija (autore Jūrate Čapaite), scenogrāfijas autore ilggadējā ansmabļa Vorusnele audzēkne Austēja Znaidauskaite.
Aicinām visus baltu kultūras mīlētājus gan lietuviešus, gan latviešus, jo folkloras teātris ir tas žanrs, kuram pat radniecīgas valodas barjera nevar būt traucēklis.
