Dziesmu vara
17.06.2017
Gunta Šmidchena pētījums „Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā”, kas 2014. gadā nāca klajā Vašingtonas Universitātes izdevniecībā ASV un tagad tulkots latviešu valodā, ir pirmais plašākais pētījums par Baltijas valstu atmodas kustību – dziesmoto revolūciju –, akcentējot dziesmu kā līdz galam neizskaidrojamu, neiedomājami ietekmīgu un nacionalitāti vienojošu pretošanās instrumentu politiskā un vēsturiskā aspektā.
Guntis Šmidchens (1963) ir Vašingtonas Universitātes (Sietlā) Skandināvijas studiju departamenta asociētais profesors un Baltijas studiju programmas vadītājs. Ieguvis maģistra grādus lingvistikā un krievu literatūrā, kā arī folkloristikā un Krievijas un Austrumeiropas studijās. 1996. gadā aizstāvējis doktora grādu folkloristikā. Kopš 1993. gada strādā Vašingtonas Universitātē (Sietlā). Ar viņa iniciatīvu Skandināvijas studiju departamentā izveidota Baltijas studiju programma. Publicējis rakstus par J. G. Herderu, latviešu emigrantu ģimenēm, Baltijas tautu nacionālajiem varoņiem, lietuviešu folkloru un nacionālās pretošanās kustību. Atdzejojis angļu valodā latviešu, lietuviešu un igauņu tautasdziesmas un dzeju.
80. gadu sākumā Šmidchens viesojās visās Baltijas valstīs un kļuva par dziesmotās revolūcijas aculiecinieku, tā pamudinājis viņu padziļināti pētīt dziesmas un dziedāšanas fenomenu Baltijas nacionālās identitātes aspektā.
Izgaismojot vēsturiskos un politiskos notikumus Baltijas valstīs 20. gs 80. – 90. gados, autors runā par dziesmu kā vienojošu, iedrošinošu un pašapziņu veidojošu spēku indivīda – tautas – un Baltijas nāciju aspektā. Lai arī pētījuma centrā ir Baltijas atmoda, pētījuma lauks ir daudz plašāks – līdz pat 18. gadsimta beigām, uzsverot tautasdziesmu nozīmi nacionālās identitātes veidošanā, to rituālo nozīmi. Šmidchens raksta par dziesmu kā aizsargu padomju okupācijas gados, par koru dziedāšanas tradīcijām un vienojošām dziesmām Baltijas tautu vidū.
Grāmatas izdošanu finasiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Kultūras akadēmija (Valsts pētījumu programma Habitus).
No angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere, vācu, lietuviešu un igauņu dziesmas tulkojuši Ingmārs Bisenieks, Jānis Elsbergs un Guntars Godiņš. Zinātniskais redaktors: Dr. art. Valdis Muktupāvels, Latvijas Universitātes profesors. Zigmunda Lapsas dizains.
