Jāni Vilibertu Kļaviņu pieminot

Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Latviešu  biedrības Mūzikas komisija laipni ielūdz interesentus Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 2018. gada 10. jūlijā plkst. 19.00 noklausīties profesoram Dr. med. Jānim V. Kļaviņam (1921. 6. V, Rugājos – 2018. 11. II, Ņujorkā, ASV) veltītu piemiņas koncertu DZIESMA IR DZĪVE, DZĪVE IR DZIESMA.

Koncertā piedalās Elita Kļaviņa aktrise, Ieva Parša mecosoprāns, Izabella Vaikena (Isabel Weicken) mecosoprāns, Vācija, Austrija, Edgars Ošleja bass, Rasma Lielmane vijole, Meksika, Latvija, Evija Mundeciema bansuri flauta, Jānis Lūsēns klavieres Una Corda, Ventis Zilberts klavieres, stīgu kvartets - Asnāte Riekstiņa vijole,             Lāsma Vītola vijole, Elīna Konošonoka alts, Reinis Melbārdis čells, jauktais koris DZIESMUVARA, diriģents Aivis Greters, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Koncertā ieeja brīva.

Jānis Viliberts Kļaviņš skolnieka gaitas sācis Balvos, pirmos studiju soļus spēris Rīgā. Līdzīgi simttūkstošiem citu Latvijas patriotu, viņš tēva mājās neatgriezās. Nevarēja samierināties ar asiņainās boļševistiskās okupācijas atjaunotni. Aiz muguras bija skaistie Latvijas brīvvalsts jaunības gadi - darbošanās Rugāju pagasta mazpulku un jaunsargu rindās, sportošanas panākumi vieglatlētikas disciplīnās, šaha uzvaras Bauskas pilsētas komandas sastāvā, vijoles spēle ģimnāzijas orķestrī. Trimdā 23 gadus vecais jauneklis sāka jaunu dzīves cēlienu, svēti apņemdamies tiklab vārdos, kā darbos būt dzimtās Tālavas senču varoņgara cienīgs pēctecis. Autoritatīvās pasaules mēroga medicīnas un mūzikas dzīves publikācijas šodien mums apliecina, cik spoži visus svešumā aizvadītos gadu desmitus šī svētā vēlme tikusi piepildīta. Jānis V. Kļaviņš - medicīnas zinātņu doktors, profesors, pasaulslavens vēža pētniecības speciālists. Tai pašā laikā viņš arī mūsu vokālās mākslas Meistars. Ar 1950. gadu spoža kamerdziedoņa un izcila ārsta - medicīnas zinātnieka profesionālā darbība spēcīgi izvērtusies ASV. Tur trimdas latviešu un cittautu sabiedrībā plaši pazīstamais mūziķis vienlaikus kļuva par starptautiski atzītu medicīnas zinātņu doktoru, vairāku ASV augstāko mācībiestāžu un kopš 1963. gada līdz pensijai - Ņujorkas pavalsts Kolumbijas un Kornela Universitātes profesoru. Apbrīnojams ir J. V. Kļaviņa zinātnisko konferenču un koncertdarbības vēriens. Tas aptver gan ASV, Kanādas, Venecuēlas un Eiropas, gan Austrālijas, Japānas, Ķīnas, pat Āfrikas kultūras centrus. Plašs ir arī vairāk nekā sešos gadu desmitos patstāvīgajā mūziķa dzīvē uzkrātais repertuārs. No Rietumeiropas autoriem viņam it īpaši tuva Franča Šūberta vokālā daiļrade. Par tās perfekto izpratni latvju māksliniekam savā laikā Vīnē pasniegts Šūberta biedrības laureāta diploms. Protams, dziedoņa priekšnesumos galveno daļu aizņem latviešu skaņražu - viņa laikabiedru un klasiķu solo dziesmas. Tostarp pamatīgi apgūts vecmeistara - profesora Jāzepa Vītola vokālās kamermūzikas devums. Visu 108 solo dziesmu ieskaņojums četru ciešripu (tvartu) albumā - kamerdziedoņa J. V. Kļaviņa un koncertmeistara profesora Anatolija Bērzkalna radošā mūža pašaizliedzīgais kapitāldarbs (izdots Rīgā, 1988) - ir jāuzskata par vienu no Jāzepa Vītola daiļrades vēsturiski unikāliem latvju atskaņotājmākslas sasniegumiem. Apliecinājums J. V. Kļaviņa vispusīgās radošas personības nopelniem ir Triju Zvaigžņu ordenis, ko profesoram astoņdesmitā dzimšanas gadā (2001) Rīgā personiski pasniedza Latvijas Valsts prezidente. Augstais apbalvojums vainago ārvalstu un latviešu trimdas organizāciju piešķirtos Goda diplomus, prēmijas, dažādus citus atzinības apliecinājumus, kas tiklab mūzikas mākslā, kā onkoloģijas pētniecībā un medicīnas pedagoģijā iegūti Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa, LU Goda doktora, profesora J. V. Kļaviņa nenogurdināmajā, panākumiem bagātajā vērienīgā mūža ritējumā. Muzikālajās rosmēs līdzdarbojušies ievērojami koncertmeistari pianisti (Hermanis Godess, Artūrs Ozoliņš, Use Sass, Hugo Strauss, Valdis Treimanis, Ventis Zilberts), tāpat viņa koncertprogrammās ietvertie 20. gs. otrās puses latviešu komponisti (Pauls Dambis, Romualds Kalsons, Aleksandrs Okolo-Kulaks, Knuts Lesiņš, Brigita Ritmane, Arnolds Šturms). Tie visi ir Meistara vokālās mākas cienītāji. Sevišķi cieša kopdarbība dziedonim bijusi ar jau minēto latviešu trimdas mūziķu izcilību - pianistu, ērģelnieku, komponistu profesoru Anatoliju Bērzkalnu. Abu mūziķu radošajā duetā ieskaņotas un gan trimdā, gan pēc tam atkārtoti Latvijā (par to pateicība dziedoņa paša materiālajam nesavtīgumam) interesentu rīcībā nodotas visas Emīla Dārziņa solo dziesmas. Tas pārliecinoši pierāda, cik tuvs Latgales dēlam ir romantiski sapņainais, dziļi traģiskais dārziņiskais mantojums. Līdz ar monumentālo Jāzepa Vītola vokālās kamermūzikas albumu, kā arī ar Rīgā no jauna publicēto seno latviešu ziņģu ieskaņojumu, tas uz mūžu mūžiem dokumentē Jāņa V. Kļaviņa nevainojami izkoptā basbaritona daudzkrāsainību, viņa dziedājumu emocionālo patiesīgumu un vīrišķīgi kaismīgo spēku.

Koncertu atbalsta

      Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 3 Klasika, Latvijas Mūzikas informācijas centrs, www.music.lv, www.apollo.lv, www.tvnet.lv, 

laikraksti Diena, Neatkarīgā, Latvijas Avīze, Laiks, Brīvā Latvija