10341

Starprezultāti gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā
Apskatīt komentārus (129)


18.01.2011


Rīgā, 2011. gada 4. janvārī

                                                                          
Starprezultāti gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā

                       
Pirms nedēļas izsludinātai Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujai jau iesniegts daudz interesantu ieteikumu, daudzi ar paskaidrojumiem. Šobrīd var jau spriest, ka 2010. gadā turpinās 2009. gada pārsteigums: liekas, ka būs vairāk vārdu un teicienu nekā nevārdu. Piesūtīti trāpīgi jaunvārdi, to vidū arī latviski labi saprotami meklējumi svešvārdiem. Tāpat šoreiz jau ir vairāki pozitīvi spārnoto teicienu piemēri, kā vienmēr spēcīgi, polītiķus raksturojoši izteicieni – un daži tostarp pārsteidzoši atšķiras no parastajām polītiķu vai ierēdņu klišejām. Pieteikumos vēl ir redzams arī asprātīgs humors un dzēlīga ironija.

 

Aptaujā plaši iesaistījušies skolēni, kas atkal ir īpaši aicināti iesniegt pieteikumus. Tomēr nesnauž arī pieaugušie, kas dažkārt arī analītiski aplūko kādu plašāku mūsu valodas jomu, uzrādot vairākas jaunas iespējas. – Žūrija vēl līdz otrdienai, 11. janvārim, e-pastkastē gadavards@inbox.lv gaida interesantus un aktuālus jaunus vai “atdzīvojušos” vārdus, kas derētu nevajadzīgu svešvārdu vietā vai kas izsacītu kādu nojēgumu, kam līdz šim trūcis trāpīga apzīmējuma, un kas būtu pelnījuši Gada vārda godu. Tāds pirms gada bija “glābējsilīte”; agrāk „talkot”, „ēnstrādnieks”, „draugoties”, „mēstule”, „zīmols” ...

 

2010. gada Vārdu, Nevārdu un Spārnoto teicienu paziņos īpašā preses konferencē 2011. gada 18. janvārī.  

 

No līdz šim saņemtajiem ierosinājumiem īpašu uzmanību guvuši, piemēram, šādi (atgādinām, ka tie ir tikai starprezultāti):

No Gada vārda kandidātiem:

Vārds

Kāda vārda vietā

jēgpustukšs, jēgtukšs

ja jau ir „jēgpilns“, vajag arī pārējos

skatieŗis

skatītājs (kā „aktieris”)

bezdarboties

bez darba darboties, lai nebūtu jāslinko

viesmīļi

oficianti

namrunis 

domofons

ieguldījumi

investīcijas

rādītāji

indeksi

gāzes piegāde, gāzes pievade

gāzes padeve

krustofors

luksofors

saime

mājsaimniecība (kopā dzīvojošie cilvēki)

 

No Gada nevārda kandidātiem:

Nevārds

Iesūtītāja komentārs vai skaidrojums

perkusija

jaunākais valodas mošķis, kuŗu es redzēju

reciklēšana

pārstrāde

sasalstošs lietus

kur būtu jāsaka "atkala"

koučings

“Man pat šermuļi metas, kad to kaut domās pieminu”

paši galvenākie svētki

plus pārdotākās grāmatas, meklētākie, skatītākie...

uzstādījums

rusicisms

atslēgas jautājums

tiešs tulkojums no angļu, krievu

pa lielam, da jebko

iesāka J. Domburs, nu jau plaši lietoti

 

 

 


No pieteiktiem spārnotiem teicieniem:

Teiciens

Autors vai iesniedzējs

CIETI! CIETI, Latvija! CIETI, Latvijas iedzīvotāj! CIETI, pensionār! CIETI, student! CIETIet jūs visi, jo mēs gribam nākt pie varas!

Jānis Krieviņš, diena.lv

„Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā”

Ainārs Šlesers

„Polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu orgānu darbību - un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību.”

Ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers

„Radinieks ir tuvs, kaimiņš tuvāks”

Lietuvas prezidente D. Grībauskaite

„Latvija var!”

V. Dombrovskis

„Jauni kumeļi izaug par zirgiem, toties veci ēzeļi nekad”

R. Dzintars

„Mums šodien vēders izgāja vienreiz”, „Mums jau nāk pirmie zobi” utt.

L. Pakalnina: par bērnu ārstu valodu

„Viņi domā, ka viņi ir pie varas, bet viņi ir tikai pie siles”

Uzņēmējs G. Balēvičs LTV1

„Skonto būve, dārgie draugi!”, „Skonto buve and happy new year!” („Pie „Hotel Reval Latvija” uzslietā eglīte tā apkarināta ar "Skonto būve" reklāmu, ka ārzemnieki, ienākot foajē, tā sveic Ziemassvētkos”)

Vita Karnīte

 

Atgādinājums

 

Ieteikumi 2010. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam piesūtāmi līdz 2011. gada 11. janvārim (otrdiena), rakstot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai gadavards@inbox.lv

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāritāti atguvis 2010. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas lietots ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

Gada nevārds – visnejēdzīgāk darinātais vai visnevajadzīgāk no citas valodas aizgūtais vārds, kas parādījies vai manāmi izplatījies 2010. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2010. gadā.

Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdzu, miniet arī savu vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams arī edresi).

Ieteikumi 2010. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam sūtāmi līdz 2011. gada 11. janvārim (otrdienai), rakstot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai gadavards@inbox.lv.

2010. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tiks paziņoti īpašā preses konferencē 2011. g. 18. janvārī.

Vērtētāji būs dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām – RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas.

2009. gadā par gada vārdu kļuva “glābējsilīte” (angliskā “babybox” vietā), par nevārdu – “saīsināt (darbiniekus)”, par spārnoto teicienu – “Un ko jūs saprotat ar polītisko atbildību?” (ministres jautājums žurnālistam).

2008: gada vārds “talkot” (‘piedalīties Lielajā talkā’), nevārds “šis te.., šo te..”, spārnotais teiciens “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama” (no politiķa izteikuma) un gada nagla “Nasing spešl” (ministra atbilde žurnālistei, kura jautāja, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums).

2007: gada vārds "ēnstrādnieks", nevārds “(siera) produkts” (piemērs tam, kā dažādus izstrādājumus neiederīgi vai bez vajadzības dēvē par produktiem), spārnotais teiciens “bojāts horizontālais taimkods” (patiesības slēpšana aiz nesaprotama žargonvārda).

2006: gada vārds “draugoties” (vietnes draugiem.lv lietotāju darbības apzīmējums), nevārds “hendlings” (no angļu “handling / zīdaiņa kopšana un auklēšana”), spārnotais teiciens “ņēma un uzmeta” (no politiķu telefonsarunas).

2005: gada vārds “smacenis” (Anšlava Eglīša darinājums angliskā “smogs” vietā), nevārds “centrs” (vārda jēgai neatbilstošās vārdkopās ar nozīmi ‘liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek (tirgotava, kopētava u.tml.)’), spārnotais teiciens “vanags noknāba cālīti” (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle).

2004: gada vārds “mēstule” (angliskā “spams” vietā), nevārds “māsterplāns” (neskanīgs saliktenis, ko ieteikts aizstāt ar “virsplāns”), spārnotais teiciens “valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi ‘valstī krīze’).

2003: gada vārds “zīmols” (‘ražojuma, uzņēmuma, personas, valsts u.tml. tēls, kas saistīts ar vārdu, simbolu, prečzīmi u.tml.’ – angliskā “brends” vietā), nevārds “eiro” (tā nelokāmības dēļ), spārnotais teiciens “zelta rokas” (ar irōniju).

 

Papildu informācija

Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas paudumu un to formas tīrībai, ik gadu notiek daudzās pasaules valstīs, piemēram, arī Vācijā, Austrijā un ASV.

Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusijām par aktuāliem valodas jautājumiem, kā arī aicina novērst ar padomju laika dekrētiem un nolikumiem ieviesto normu saglabāšanos tagadējā valodas praksē. Kopas jaunumi – http://LVAK.wordpress.com.

Plašāka informācija – pie Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatores:                                                 Maija Sinka, tālr. 29 167 606

 


      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA