No mums mūžībā pēkšņi aizsaukts izcilais valodnieks, terminologs un tulkotājs Aldis Lauzis. Viņa devums latviešu valodas sintakses attīstībā, terminoloģijā un tulkojumjomā ir  neatsverams. Alda Lauža valodiskā izjūta, mīlestība pret latviešu valodu un tās kopšanu bija apbrīnojama un kalpoja par paraugu valodniekiem un jebkuram latviešu valodas lietotājam. 

A.Lauzis dzimis 1939. gada 11. jūlijā Valkas apriņķa Trapenes pagastā. 1962. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras specialitāti. Viņš bijis žurnāla Zinātne un Tehnika redaktors (1962–1968), izdevniecības Zinātne populārzinātniskās literatūras redakcijas vadītājs, galvenā redaktora vietnieks (1978–1993), žurnāla Atklājums redaktors, Galvenās enciklopēdiju redakcijas speciālredaktors terminoloģijā (1978–1987), redaktors a/s SWH informatīvās sistēmas (1993–1996) u. c. 

Kopš 1975. gada A. Lauzis bijis arī LZA Terminoloģijas komisijas plēnuma loceklis, kopš 1992. gada Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas loceklis. Kopš 2005. gada viņš strādājis  kā Standartizācijas tehniskās komisijas eksperts, bijis Žurnālistu savienības un LZA Valodas un literatūras institūta kopizdevuma Konsultants: palīglīdzeklis valodas praksē redakcijas kolēģijas loceklis, sabiedriskā kārta organizējis un vadījis Latvijas izdevniecību redaktoru kursus, Žurnālistu savienības Valodas kultūras sekciju. A. Lauža raksti par terminoloģijas un valodas kopšanas jautājumiem publicēti daudzos preses izdevumos un valodnieku rakstu krājumos. Jau no 2000. gadu sākuma Aldis Lauzis bija arī Rīgas Latviešu Biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās sabiedriskās akcijas Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens žūrijas komisijā.   

Viņa tulkotajā Hansa Seljes darbā Mana mūža stress (1983), kura izdošana PSRS bija nevēlama un tika kavēta, ir rindas: Nebūvēt daudz mazu savrupu ēku [..], ja ir iespēja uzcelt vienu lielu katedrāli. Pateicība Aldim Lauzim par viņa neatsveramo ieguldījumu latviešu valodas un valodniecības attīstībā, kas ir lielā katedrāle, ko Aldis uzcēlis mums visiem!  Vēlam Dieva mieru mūsu valodas sargam un kopējam. Piederīgiem un tuviniekiem – vissirsnīgākā līdzjūtība. 

Atvadīšanās no Alda Lauža 25. oktobrī plkst. 10.00 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, apbedīšana pl. 15.00 Gaujienas kapos. 

Patiesā cieņā un līdzjūtībā, 

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa