Andrejam Jansonam 80 !
03.10.2018
Andrejam Jansonam – 80 !
2. oktobrī pazīstamajam latviešu diriģentam, komponistam, obojistam, mācību grāmatu autoram, vairāku ASV universitāšu docētājam, mūzikas publicistam, muzikāli sabiedriskam darbiniekam, mākslas doktoram, Rīgas Latviešu biedrības biedram Andrejam Jansonam aprit astoņdesmitā gadskārta. Daudzus projektus mūziķis veidojis sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisiju. Andreja Jansona regulārā, ļoti mērķtiecīgā, repertuāra ziņā allaž rosinošā, daudzpusīgā un mākslinieciski rezultatīvā sadarbība ar mūsu valsts profesionālajiem un amatieru kolektīviem liecina, ka ilgus gadus Ņujorkā, tagad Detroitā dzīvojošajam latviešu mūziķim Latvijas un latviešu mūzikas kultūrā ir noteikta vieta. Viņam ir izveidojusies arī sava - diriģenta centienus cienoša, mākslinieciski respektējoša un uzticīga klausītāju auditorija. Tas mūsu valsts, it īpaši Rīgas mūzikas dzīves lielajā pārblīvētībā ir nozīmīgs rādītājs. Andrejs Jansons orķestra priekšā ir lietišķs, argumentēts, partitūru un mūzikas nianses labi pārzinošs. Viņa žests ir aicinošs un vienojošs, bez ārējas afektācijas vai uzspēles. Un savu, kā jau rūpīgs un kārtīgs darbarūķis, viņš prot panākt. Andrejs Jansons labi orientējas Latvijas profesionālajos un amatieru kolektīvos, pārzina to mākslinieciskās ievirzes un iespējas. Viņš ir labi informēts par mūsu mūzikas dzīvē dominējošajām repertuāra tendencēm, tādēļ diriģenta piedāvātās programmas allaž sniedz kādu interesantu jaunatklāsmes brīdi. Tas pats sakāms par sadarbībai izvēlētajiem partneriem. Ņujorkas latviešu koris, kuru Andrejs Jansons vadīja ilgus gadus, un kuru mūsu klausītāji pirmoreiz iepazina 1989. gada triumfālajos koncertos Latvijas Nacionālajā operā un citviet Latvijā (pēc tam ņujorkieši mazākā sastāvā te viesojušies visos Dziesmu svētkos, arī vēl citkārt), šajos kolektīvos, it īpaši kora dziedātājos, atraduši brīnišķīgus domu biedrus. Tikuši veidoti kopīgi koncertprojekti un turnejas Latvijā un Amerikā, šie koncerti ierakstīti CD vai Latvijas Radio fondos. Diriģenta izvēlētajam sadarbības principam un tā dokumentējumam skaņu ierakstos būtiska ir gan vēsturiska, gan arī mākslinieciska nozīme. Lai arī cik plaša bijusi Ņujorkas kora ikdienā un svētku reizēs dziedamo skaņdarbu aploce, tomēr repertuāra ziņā viena no viņu māksliniecisko gaitu pašām nozīmīgākajām vadlīnijām ir tā, kuru saturiski piepildot, diriģenta un kolektīva rosināti, komponisti - gan citos kontinentos, gan Tēvuzemē dzīvojošie - pēdējās desmitgadēs ik gadu latviešu mūziku ir papildinājuši ar jauniem kantātes žanra darbiem. Jā, tieši ar lielformas vokāli simfoniskajiem sacerējumiem, nevis vienkāršākām vai sarežģītākām dziesmām. Ne katrs koris un diriģents to uzdrošināsies un spēj atļauties. Arī tā ir savas sūtības un vēsturiskās misijas apzināšanās.
Andrejs Jansons Amerikā un Itālijā ieguvis vispusīgu muzikālo izglītību. Tas ļāvis viņam ilgus gadus muzicēt Pitsburgas, Baltimoras, American Symphony orķestros, Metropoles operā, Ņujorkas Pilsētas operā, American Ballet Theatre un Džefrija baleta orķestrī, Fēniksa (Phoenix) pūšaminstrumentu kvintetā, viņš koncertējis arī kā solists. Andrejs Jansons bijis mācībspēks Ratgersas Universitātē, Kalifornijas Valsts Universitātē un Fordhemas (Fordham) Universitātē, bijis arī viesdiriģents Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā, Liepājas, Rīgas Latviešu biedrības Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskajā orķestrī, Jaunajā Rīgas kamerorķestrī. Arī Lietuvas Filharmonijas, Nirnbergas, Philharmonia Hungarica, Milvoku, Maskavas, Tallinas, Jaunanglijas kamerorķestros un citos ASV, Kanādas un Eiropas orķestros, koros un ansambļos. 1987. gadā viņš angažēts kā Bronx Arts orķestra galvenais viesdiriģents. Andrejs Jansons vadījis Ņujorkas Igauņu sieviešu un amerikāņu Bergen Chorale kori, no 1987. gada – viņš arī Fordham University kora diriģents.
Plašs un daudzveidīgs ir arī Andreja Jansona kompozīciju klāsts: mūzikli, mūzika lugām, vokālā un instrumentālā kamermūzika, kora dziesmas un tautasdziesmu apdares, skaņdarbi koklēm, aranžējumi, citu autoru baletu, operu, oratoriju, kantāšu instrumentācijas. Viņš sarakstījis kokles spēles mācību grāmatu Koklēšana (1968, 1971, 1977), sastādījis un rediģējis krājumu ar repertuāru kokļu ansambļiem Koklēšana II (1978), rakstījis apceres un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru etnomuzikoloģijas periodikā, College Music Society un International Folk Music Council konferencēs. Viņš veicis arī pētījumu – doktora disertāciju par latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmām (1986). Kopš 1968. gada Andrejs Jansons mācījis koklēšanu, vadījis korus un orķestrus latviešu bērnu vasaras nometnēs Ņujorkā, Toronto, Garezerā. Viņš diriģējis Alfrēda Kalniņa operu Baņuta un Salenieki koncertatskaņojumus ASV un Vācijā, Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece koncertuzvedumu Rīgā un Liepājā, iestudējis Džana Karlo Menoti operas Amāls un nakts viesi, Mēdijs, Ričarda Rodžera mūziklu Mūzikas skaņas, paša komponētos mūziklus Princese Gundega, Lolitas brīnumputns, Homo Novus, Hektora Berlioza Messe Solonnelle un citus darbus. Andrejs savulaik vadījis populāro Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli, popularizējis latviešu tautas mūziku ASV, Kanādā un Eiropā. Viņš dedzīgi darbojies latviešu jaunatnes muzikālās izglītības laukā, piedaloties mūzikas nometnēs, kursos un vasaras nometnēs. Viņš organizējis ap divdesmit koncertceļojumus ASV un Kanādā Latvijas koriem un solistiem.
Un visbeidzot – Andrejs Jansons veicis virsdiriģenta pienākumus vairākos Dziesmu svētkos Amerikā, Kanādā. Gotlandē, kā arī Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā. Viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Krišjāņa Barona prēmiju (1967, 1976), Kārļa Gopera fonda balvu (1972, 1974), vairākkārt saņēmis Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda pagodinājumus. 2006. gadā Andrejs Jansons saņēma PBLA Kultūras fonda Goda balvu par Ņujorkas latviešu kora ilggadīgu vadību un Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece instrumentēšanu un pirmatskaņošanu.
Es apbrīnoju un ļoti cienu Andreja mērķtiecību, uzņēmību, darba spējas, līdzšinējā mūžā paveikto. Ne visiem tik daudz lemts. Un esmu pārliecināts – atkal Rīgā atskanēs tālruņa zvans, saņemšu e-vēstuli vai arī precīzi norunātajā laikā un vietā steidzīgiem soļiem atsteigsies Andrejs, atvērs savu sīksīkiem burtiem pierakstīto piezīmju grāmatiņu un ieinteresēti iejautāsies : - Kā būtu, ja mēs sarīkotu ..., iestudētu ..., atskaņotu ..., ierakstītu ... Un sekos precīzs projekta satura un realizācijas izklāsts. Un tu saproti, ka tas ir rūpīgi izauklēts un apdomāts. Saproti arī to, ka atkal tiks atvērta kāda vērtīga latviešu mūzikas lappuse.
Lai mūsu gaviļniekam vēl daudz spēka un izturības, jo ideju viņam nekad nav trūcis. Saku arī sirsnīgu paldies par šiem trīsdesmit draudzības gadiem.
Cieņā,
Arvīds Bomiks
RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētājs