Aicinām uz Māras Marnauzas un Mendeļa Baša grāmatas „Diriģēšanas metodoloģija” atvēršanas svētkiem
08.11.2012

---

2012.gada 8.novembrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē plkst. 19:00 notiks Māras Marnauzas un Mendeļa Baša grāmatas „Diriģēšanas metodoloģija” atvēršanas svētki.

Pasākumā piedalīsies kamerkoris FORTIUS, diriģente Māra Marnauza un pianists Harijs Bašs. Skanēs norvēģu komponista Jāna Gunnara Hofa (Jan Gunnar Hoff) džeza mesa „Meditatus” un latviešu kora mūzikas klasika: J. Vītols, A. Jurjāns, E. Dārziņš.
Ieeja pasākumā brīva.
Atbalsta: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Apgāds „Zinātne”, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija, Latvijas Komponistu savienība.

Grāmatas I daļa „Profesors Mendelis Bašs: dzīve un darbi” ietver sevī profesora, kā viena no Latvijas kordiriģēšanas skolas pamatlicējiem, dzīves gājuma, viņa komponista, diriģenta un pedagoga darbības izpēti. Būtisks papildinājums, salīdzinājumā ar citām publikācijām par Mendeli Bašu, ir 2012. gada intervijās ar profesoru, kā arī ar citiem mūziķiem gūtā informācija. Tomēr īpaši jāizceļ šajā izdevumā iekļautā daļa no M. Baša nepublicētā, 2010. gadā tapušā manuskripta „Vācu okupācijas laika atmiņas”, kas atklāj dziļi personīgus, jaunībā pārciestos pārdzīvojumus. Lasot šīs atmiņas, vienaldzīgs nepaliks neviens. Turklāt šo faktu kontekstā ir iespējams iepazīt profesora personību un viņa daudzpusīgo darbību it kā no jauna – cilvēciski skaudrā un tiešā atklāsmē.
II daļas sākumnodaļā „Kordiriģēšanas teorija un prakse” ietverts rediģēts materiāls no 1982. gadā publicētās Mendeļa Baša brošūras „Diriģēšanas tehnikas pamati”, kas būtiski papildināts ar M. Marnauzas zinātniskajiem pētījumiem par šo tēmu.
Turpinājumā, nodaļa „Formveide latviešu a cappella kora klasikā” – ietver materiālu no 2000. gadā izveidotā, bet nepublicētā teksta „Skaņdarbu formu teorētiskie pamati un īpatnības vokālajā mūzikā”, ko profesors izstrādāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem un docētājiem. 2012. gadā tas tika rediģēts, veikti teksta būtiski papildinājumi ar citu zinātnieku teorētiskām atziņām.
Komponista, diriģenta un pedagoga Mendeļa Baša un viņa diriģēšanas skolas turpinātājas Māras Marnauzas kordiriģēšanas pedagoģijas teorētisko koncepciju un praktisko ieteikumu izklāsts būs noderīgs izziņas materiāls kordiriģēšanas pedagogiem, augstskolu studentiem, mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņiem, kā arī praktizējošiem kordiriģentiem.
Grāmata izdota Apgādā „Zinātne” ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas atbalstu.
Grāmatas zinātniskie recenzenti – muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Dr. art. Ilma Grauzdiņa un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore Dr. paed. Laima Mūniece. Literārā redaktore Ieva Jansone, māksliniece Gita Treice.

Grāmatas autori:
Dr. paed. MĀRA MARNAUZA (1963) – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas zinātņu prorektore (2004), profesore mūzikas pedagoģijā (2001), daudzu zinātnisko publikāciju autore, zinātnisko projektu vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Kā kamerkora FORTIUS (1985) un sieviešu kora BALTA (1999) diriģente guvusi atzinību daudzos starptautiskos mākslinieciskos projektos, festivālos un konkursos Latvijā un ārzemēs.
Profesors MENDELIS BAŠS (1919 – 2012) – komponists, diriģents un pedagogs. Latvijas Valsts konservatorijas–Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas–Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļas un Operas klases mācībspēks (1950–1995), E. Melngaiļa Tautas mākslas nama mūzikas konsultants un redaktors (1951–1959), Daugavpils muzikāli dramatiskā teātra galvenais diriģents (1959–1961), Valsts Rīgas Operetes teātra galvenais diriģents (1962–1975), Profesionālā pūtēju orķestra Rīga diriģents (1975–1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesors (1995–2003; emeritus profesors 1999). Latvijas Komponistu savienības biedrs (1950), Latvijas Teātru darbinieku savienības biedrs (1964). Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967). Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1999).