Stāstījumi par Rasmu Grīsli (19222013) un Rūdolfu Hofmani (19212014)
12.06.2014
2014. gada 2. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā vietā, kur pirms 110 gadiem nodibinājusies valodniecības nodaļa (vadītāji Kārlis Mīlenbachs, Jānis Endzelīns), kas veidoja saikni starp baltistikas, latviešu leksikografijas un valodas prakses speciālistiem un ikvienu aktīvu un atsaucīgu valodas lietotāju un interesentu, RLB latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) organizēja piemiņas sarīkojumu «Mūsu valodas spēkildze un tās vērtību sargi mūsu atmiņās un piemiņā».
«2. jūnija RLB LVAK tikšanās bija īpaša ar to, ka kuplā skaitā bija sanākuši dalībnieki tādi, kuŗi pazina Rasmu Grīsli tepat Latvijā, pazina viņu personīgi vai viņas valodniecības darbus. Bija arī daudz draugu un cienītāju, kuŗi tuvāk pazina Rūdolfu Hofmani, paši būdami trimdinieki tālajās ASV,» stāsta Maija Sinka latviešu valodas attīstības kopas koordinātore, viena no tās dibinātājām 2001. gadā,.
«Visiem mums kopīgi bija interesanti klausīties personiskas atmiņas un domas par abiem šiem neatlaidīgiem un pašaizliedzīgiem mūsu valodas aizstāvjiem. Viņi bija tik atbildīgi savas tautas un valodas darbinieki, ka varam teikt abi, kā reti kāds, gādājuši par mūsu valodas kvalitāti un dzīvību gan pret apspiestību, gan arī asimilāciju.»
Abi nesen mūžībā aizgājušie kultūras darbinieki bija kā svarīgs tilts starp pirmsokupācijas latviešu valodniecību, kas īsā laikā spēja likt lietā brīvas valsts un kultūras auglīgo, zinātnei un latvietībai labvēlīgo augsni, uzturēt saikni ar aktuālajiem pasaules valodniecības strāvojumiem, un pēcokupācijas, respektīvi, tagadnes centieniem kopt, attīrīt, vērtēt, paplašināt un bagātināt dažādus praktiskus un teōrētiskus mūsu valodas aspektus.
Maija Sinka piebilst: «Ingmara Zemzaŗa personiskais atmiņu stāstījums deva brīnišķīgu ieskatu Rasmas Grīsles personības novērtējumā, kā to saredzējis vairāk nekā pusgadsimtu jaunāks vīrietis, kuŗš uzaudzis okupētās Latvijas reālā vidē ar pavisam citu vērtību priōritātēm. Pats būdams ar dziļu skatu un interesi par valodām un kultūras vērtībām, augsti vērtējis Grīsles kundzes laipnību un garīgo bagātību pūru, viņas ētiski morālo nepadevību uzspiestiem priekšrakstiem un prasībām. Dzirdējām viņa pamatotā pārliecībā teiktus pateicības un augstas cieņas vārdus.»
Attēlā: trīs no stāstītājiem: Gizela Vilcāne, Pēteris Kļaviņš, Ingmars Zemzaris. Desmit runātāju stāstījumi saistīja aktīvu klausītāju interesi vairāk nekā divas stundas ilgā sanāksmē RLB Kluba zālē.
Rasmas Grīsles, Rūdolfa Hofmaņa un citu gatavotās publikācijas jau labu laiku ieņēmušas goda vietu LVAK grāmatu krājumā, dažas veiksmīgi izplatītas elektronisko grāmatu formātā.
