Programmā: LU rektora Mārča Auziņa, kultūras ministres Daces Melbārdes, Rīgas vicemēra Andra Amerika un dzejnieka Jāņa Petera uzruna, Mārtiņa Brauna muzikāli sveicieni, tikšanās ar grāmatas autoriem veidotājiem, apgāda „Zinātne” grāmatu galds.

„Dzīves dziesma sarkanā. Ojārs Vācietis un viņa laiks” turpina Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” (vadītājs Jānis Stradiņš) projekta „Identitātes estētika: latviešu literatūra, folklora un māksla – vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli” ietvarā iedibināto „Latviešu pamattekstu pētījumu” (vadītāja Ausma Cimdiņa) izdevumu sēriju. Tā aizsākta 2010. gadā, laižot klajā zinātnisku rakstu krājumu „Lāčplēša ceļš pasaulē. Latviešu eposs un Eiropas eposu tradīcija”, kam seko „Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romāns „Mērnieku laiki” (2011), „Rīgas teksts. Augusta Deglava romānam „Rīga” – 100” (2013), sagatavošanā „Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš.”

Grāmatas pamatā ir 2. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā” ( Rīga, 12.- 13.XI, 2012), ko pēc Ojāra Vācieša biedrības iniciatīvas rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Universitāte,  nolasītie referāti.  Izdevums strukturēts četrās nodaļās: Ojāra Vācieša laiks un dzejas poētika; Ojāra Vācieša dzejas konteksti un motīvu paralēles; Ojārs Vācietis kā tulkotājs un tulkojumos krievu valodā; Ojārs Vācietis atmiņu kultūrā. Autoru grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes docētāji un doktoranti (Ausma Cimdiņa, Valdis Muktupāvels, Ieva Kalniņa, Ludmila Sproģe, Nataļja Šroma, Ilze Brēmere, Austra Gaigala, Elīna Kļaviņa, Elīna Kokareviča, Rozanna Kurpniece, Jeļena Marčenko, Iveta Narodovska, Anastasija Vedela), kā arī sadarbības partneri no citām institūcijām – Kārlis Vērdiņš (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks), Edgars Lāms ( Liepājas Universitātes profesors), Ieva Ķīse (Ojāra Vācieša muzeja direktore) un Ojāra Vācieša literārā mantojuma izpētē un aktualizācijā ieinteresēti literāti – Jānis Peters, Rauls Čilačava, Roalds Dobrovenskis un Sergejs Moreino.

Rīko: Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību