Rīgas Latviešu biedrības nams - kultūrvēsturisks piemineklis
12.04.2012
Realizējot projektu Rīgas Latviešu biedrības kapacitātes un līdzdalības resursu stiprināšana, Rīgas Latviešu biedrība aicina interesentus uz Ceturtdienas priekšlasījumu vakaru 2012. gada 12. aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.
Rīgas Latviešu biedrības nams kultūrvēsturisks piemineklis
Pagātne, tagadne, nākotne
Programma
Uzruna, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis
Rīgas Latviešu biedrības nams arhitektūras piemineklis, profesors Jānis Krastiņš
Ieskats Rīgas Latviešu biedrības darbībā, RLB krājuma glabātāja Gaida Jablovska
Jauni atklājumi par Rīgas Latviešu biedrības namu, vēsturnieks Vladimirs Eihenbaums
Ekskursija Rīgas Latviešu biedrības namā, vēsturnieks Vladimirs Eihenbaums
Vakaru vada RLB Valdes locekle Lauma Celma
Laipni aicināti visi interesenti! Ieeja brīva.
Rīgas Latviešu biedrības nams kultūrvēsturisks piemineklis
Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) ir nenoliedzama nozīme Latvijas kultūrvēstures procesu attīstībā. Biedrības darbība aizpagājušajā un pagājušajā gadsimtā ir aizsākums mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm, valstiskai neatkarībai. Rīgas Latviešu biedrībā gan pagātnē, gan tagadnē pulcējas latviskās inteliģences gaišākie prāti.
RLB dibināta 1868. gadā. Kopā pulcēšanās iniciatīva pieder žurnālistam, valsts ierēdnim un sabiedriskajam darbiniekam Bernhardam Dīriķim, arhitektam Jānim Fridriham Baumanim un rakstniekam, publicistam, tautsaimniekam Rihardam Tomsonam. Biedrības dibinātāju pilnsapulcē 1868. gada 22. novembrī piedalījās vairāk nekā 100 biedru, kuri ievēlēja 36 runas vīrus. Savukārt tie no sava vidus par biedrības priekšnieku ievēlēja Bernhardu Dīriķi. Veidot tautas kopības apziņu, kopt un sargāt nācijas garīgās un kultūras vērtības bija, ir un būs biedrības sūtība. RLB karogā ierakstīti vārdi Stāvi stipri, strādā droši!. Biedrības darbības pirmsākumi norit īrētās telpās.
Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams pēc arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (18341891) projekta uzcelts 1869. gadā. Jānis Fridrihs Baumanis tolaik bija vienīgais latviešu profesionālais arhitekts, kas izglītību ieguvis, studējot Berlīnē un Pēterburgā. Par viņa talantu, spējām un ietekmi liecina Rīgas elitārajā bulvāru lokā projektētās ēkas. Arhitektam tuva bija arī sabiedriskā darbība, sevišķi latviešu nacionālie un kultūras attīstības centieni.
Konstantīns Pēkšēns (18591928) ir viens no sava laika ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Studējis un akadēmisko izglītību ieguvis Rīgas Politehnikumā Inženieru un Arhitektu nodaļā. Strādājis arī izcilā arhitekta J. F. Baumaņa būvbirojā. Pēc K. Pēkšēna projektiem Rīgā uzceltas vairāk nekā 250 mūra un koka ēkas. Tās raksturo gan 19. gadsimta eklektisma periodu, gan žilbinošo Rīgas jūgendstila uzplaukuma laiku 20. gadsimta sākumā. Paralēli arhitekta darbam Konstantīns Pēkšēns darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, bija tās runas vīrs, piedalījās vairāku latviešu laikrakstu izdošanā.
1897. gadā RLB namu paplašināja un pārveidoja pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta.
1908. gada ugunsnelaimē RLB ēka pilnībā nodega.
Īsā laika periodā RLB savu namu atjaunoja. Tika izsludināts projektu konkurss, kurā skices iesniedza arhitekti E. Laube, E. Pole, M. Nukša, A. Malvess, J. Alksnis, A. Vanags un A. Medlingers. 1908. gada oktobrī Vidzemes gubernators apstiprināja arhitekta E. Laubes skices, tomēr jau nākamā gada aprīlī tika apstiprināts jauns arhitektu E. Laubes un E. Poles projekts. Arhitekti Eižens Laube un Ernests Pole izstrādā projektu jaunbūvei, veidojot fasādi tipiskās latviešu nacionālā romantisma formās, vēlāk projektu pārstrādājot neoklasicisma garā. Ēkas fasādi vizuāli paspilgtināja izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla freskas.
RLB nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma stilā. Jaunuzcelto namu iesvēta 1909. gada 18. decembrī.
Pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē, kad par RLB goda biedru kļuva Kārlis Ulmanis, biedrības sabiedriskā dzīve aktivizējās, iegūstot reprezentācijas raksturu. Radās nepieciešamība pēc jaunām telpām saviesīgām sanāksmēm un citiem pasākumiem. Šo uzdevumu 1935. gadā nolēma atrisināt, izveidojot piebūvi un nojaucot blakus esošo četru stāvu namu Merķeļa ielā 15, kas piederēja biedrībai jau kopš 1902. gada. Piebūves projektēšanu uzticēja arhitektam Eiženam Laubem. Ēkas paplašināšanu pabeidza 1938. gadā. Piebūves ārējais veidols tika veiksmīgi pakārtots pamatēkas arhitektūrai.
Eižens Laube (18801967) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors. E. Laube bijis gan Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas, gan Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes mācībspēks.
Rīgas Latviešu biedrības nama valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanai un apsaimniekošanai tiek pievērsta atbilstoša vērība. Biedrība ēkas izpētē, renovācijā, restaurācijā un ugunsdrošībā mērķtiecīgi iegulda ne tikai savus līdzekļus, bet arī veiksmīgi īsteno projektus, piesaistot valsts un pašvaldības mērķdotācijas un privātpersonu ziedojumus. Par privātu ziedojumu vestibilā pie Lielās zāles 2008. gadā atjaunota vēsturiskā vitrāža Sajāja bajāri augstajā kalnā...
Šis materiāls veidots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par tā saturu atbild Rīgas Latviešu biedrība.
92,07 procentus no projekta finansē Eiropas savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
