Veiksmīgi īstenots Eiropas Savienības projekts
29.07.2010
2011. gada 1. jūlijā
RĪGAS LATVIEŠU BIEDRĪBA VEIKSMĪGI ĪSTENOJUSI EIROPAS SAVIENĪBAS PROJEKTU
Trešdien, 29. jūnijā Rīgas Latviešu biedrībā norisinājās projekta Programmu izstrāde un ieviešana starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju attīstībai personām, kuras sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem noslēguma konference, kurā tika analizēti projekta rezultāti, rādītāji un apkopotas atsauksmes.
Rīgas Latviešu biedrība 2011. gada 7. martā uzsāka īstenot projektu Programmu izstrāde un ieviešana starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju attīstībai personām, kuras sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem. Projektu Latvijā administrē Kultūras ministrija Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009. gada programmas ietvaros. Rīgas Latviešu biedrība pirmo reizi īstenoja Eiropas Savienības finansētu projektu, saņemot ievērojamu finansējumu 34775,70 lati.
Projekta Programmu izstrāde un ieviešana starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju attīstībai personām, kuras sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem gaitā tika izstrādātas 5 īpašas apmācību programmas starpkultūru dialoga prasmju un komunikāciju attīstības jautājumos, uzlabojot valsts iestāžu darbinieki, pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, biedrību un nodibinājumu pārstāvju un skolotāju kompetenci, sniedzot pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pārstāv dažādas kultūras un tradīcijas. Projektu realizējot, visas 5 izstrādātās programmas tika ieviestas dzīvē, apmācot mērķauditorijas personas. Mācību kursi notika no 18. aprīļa līdz 3. jūnijam Rīgā un Rēzeknē. Apmācību programmas izpelnījās lielu apmeklētāju interesi. Turklāt vairāku Latvijas pašvaldību un organizāciju pārstāvji izteica vēlēšanos šādas apmācības rīkot savās pilsētās un novados, lai pietuvinātu programmu apguvi cilvēku dzīvesvietām.
Apmācību programmas izstrādāja un kursus vadīja izcili speciālisti savā jomā tradīciju zinātāji, augstskolu mācību spēki, kultūras un izglītības darbinieki. Izstrādātās mācību programmas: Rotaļas un dejas kā komunikācijas līdzeklis dažādu etnicitāšu cilvēku saskarsmē, autors - horeogrāfs, kultūras, mākslas darbinieks Ernests Spīčs; Etniskās un reliģiskās saskarsmes loma starpkultūru komunikācijā, autori teologs, vēsturnieks, doktors Guntis Kalme, psiholoģe Diāna Staņko un lektore Anita Feldmane; Stāsti un stāstītprasme kā sociālās un etniskās integrācijas līdzekļi, autori - Latviešu folkloras krātuves vadošais pētnieks Guntis Pakalns un etnopsiholoģe, pedagoģe Māra Mellēna; Kopīgais un atšķirīgais Baltijas jūras baseina valstu un cittautu kalendāro svētku ciklā un ieražās, autore - etnogrāfijas un kultūrvides speciāliste Indra Čekstere un Teātra spēle kā metode dažādu etnisko grupu integrācijā un nacionālo tradīciju izzināšanā autori - kultūrizglītības darba speciāliste Margita Poriete un režisors Pēteris Vilkaste.
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais: Rīgas Latviešu biedrībai šis bija pirmais nozīmīgākais Eiropas struktūrfondu atbalstītais projekts, kurā mācījāmies paši un mācījām citus. Apkopojot mūsu speciālistu pieredzi un labākās idejas, radījām pilnīgi jaunas radošas programmas cittautiešu integrācijā. Projekta rezultāti un dalībnieku labās atsauksmes nostiprina mūsu pārliecību, ka uzsāktais darbs ir jāturpina.
Nevar iemīlēt to, ko nepazīst. Tikai apzinoties savu nacionālo identitāti, mēs spēsim iepazīt un pieņemt arī citus, kopīgi padarot pasauli labāku un skaistāku.
Atzinīgus vārdus projekta noslēguma konferencē teica arī Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākais referents Deniss Kretalovs: Viens no šā brīža svarīgākajiem Kultūras ministrijas uzdevumiem ir izstrādāt integrācijas politiku, definējot nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnes. Aicinām arī Rīgas Latviešu biedrību aktīvi iesaistīties dokumenta apspriešanas procesā, ko plāno uzsākt augustā.
Brīdī, kad valstī ir grūts finansiālais stāvoklis, Eiropas Savienības Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds ir svarīgākais un brīžiem arī vienīgais finanšu instruments, kas ļauj tieši strādāt ar mērķa grupu trešo valstu valstspiederīgajiem. Tāpēc esam gandarīti, ka Rīgas Latviešu biedrība izmantoja iespēju to apgūt un īstenot projekta ietvaros vairākus uzdevumus un pasākumus. Esmu pārliecināts, ka mēs mācēsim vairāk savstarpēji saprasties mūsu daudzveidīgajā sabiedrībā, izmantojot starpkultūru dialoga un komunikāciju prasmju priekšrocības! Lai meklējam kopīgo un izprotam atšķirīgo!
Projekta rezultāti prezentācija
