Rgas Latvieu biedrbas prieksdtji

Pc Rgas Latvieu biedrbas (RLB) dibinanas taj iestjs un ts komisijs darbojs t laika izcilkie latviei - sabiedrb pazstami advokti, rakstnieki, rsti, mzii, bvuzmji, skolotji un ierdi. Par runas vriem ievlja tos, kas prata izteikt un aizstvt savu viedokli, kas bija autorittes kultras vai saimniecisk lauk. No viu vidus izvlja biedrbas vadtjus, un skum tie bija RLB dibintji.
Pirmajos gados, pc RLB nodibinanas, prieknieki nomainja viens otru vidji pc gada, bet, skot ar advoktu Krijni Kalniu, biedrbai sks uzplaukuma gadi, kad nostabilizjs organizcijas materil bze, kad tika gti lieli pankumi darb un iegta nedalta autoritte taut un, kad tika pankta saskaa dadu iekjo grupjumu starp.

Bernhards Driis (1831.-1892.)

Pirmais biedrbas prieknieks no 1868.gada 22.novembra ldz 1870.gada augustam.
Mcjies Trbatas skolotju seminr, beidzis Pterburgas skolotju instittu, vlk Vidzemes Kamerpaltas ierdnis Rg un Pleskavas guberas akczes ierdnis. Atgriezies Rg, B.Driis izdeva laikrakstu "Baltijas Vstnesis" un bija t redaktors (no 1868.gada).
1877.gad vi nodibinja pirmo latvieu dienas avzi "Rgas Lapa". Via vadb Rgas Latvieu biedrb tika izveidotas Tetra un Zinbu komisijas, uzstdts piemineklis Garlbam Merelim Katlakaln un tika celts biedrbas nams.



Rihards Tomsons (1834.-1893.)

Viens no RLB dibintjiem. Skum bija prieknieka biedrs, bet no 1870.gada augusta ldz 1871.gada februrim RLB prieknieks.
Mcjies Vcij lauksaimniecbu. Strdja Rg par grmatvedi un k rpnieks atvra mkslgo mslu fabriku, bet bankrotja. Organizja pirmo zemnieku sanksmi Rg (1872.), bija aktvs jaunlatvietis.
Darbojies k urnlists pie "Baltijas Vstnea" un pats izdeva zemkopbas avzi "Darbs" (1875.-76.) un almanahu "Vrpa" (1874.).
Pc R.Tomsona iniciatvas 1868.gada 1.decembr nodibinja RLB Tetra komisiju, kur vi darbojs ar k aktieris un reisors, lokalizja vcu lugas, k ar pats sarakstja "Mika nk mj ".
Sarakstja grmatu " RLB pirmais gadu desmits" (1878.).

Fridrihs Veinbergs (1844.-1924.)

RLB prieknieks no 1871.gada februra ldz 1872.gada februrim.
Mcjies Jelgavas imnzij, studjis tieslietas Pterburg un Maskav. Dzvoja Rg no 1869.gada, darbojies k advokts.
Fr.Veinbergs bija ievrojams sabiedriskais darbinieks, populrs urnlists, cilvks, kas apveltts ar asu prtu un loisku domanu. Darbojies ar k latvieu un leiu tuvintjs. Sarakstja "Iz latvieu un leiu vstures" (1885.). Pc B.Dria nves vi vadja "Baltijas Vstnesi". 1902.gad Fr.Veinbergs nodibinja savu laikrakstu "Rgas Avze", kur vrss pret socilistiem, viu mcbu un aicinja uz reformm.
Fr.Veinbergam esot Rgas Latvieu biedrbas prieknieka amat, biedrba prdzvoja iekjas ildas, ko izdevs novrst, bet gandrz puse no biedriem izstjs un komisiju darb bija vrojams apskums.

Jnis Baumanis (1834.-1891.)

RLB dibintjs un ts prieknieks no 1872.gada februra ldz 1875.gada februrim.
J.Baumanis dzimis Rg, Zau salas enkurnieku imen, no 19 gadu vecuma strdja pie namdara Standera, pc tam arhitekta la biroj. Ar profesora Bonteta atbalstu vi iestjs Prsijas karaliskaj bvakadmij Berln, 1862.gad prgja uz Pterburgas Mkslas Akadmiju, kuru beidza 1865.gad, iegstot arhitekta diplomu. No 1863.gada J.Baumanis dzvoja Rg, pc via projektiem uzbvja vairk par 70 namiem, tai skait Latvijas Konservatoriju, I imnziju, k ar pirmo trs latvieu Visprjo Dziesmu svtku koncertzles.
J.Baumanis bija Rgas pilstas domnieks un ievrojams mecents. J.Baumanis sekmgi vadja RLB trs gadus, aj laik tika atjaunota Zintnbas (Zinbu) komisija, .Alunna vadb aktivizjs Tetra komisijas darbs. RLB piedaljs Politehniskaj izstd Maskav (1872.) un sarkoja I Latvieu Visprjos Dziesmu svtkus (1873.), k ar organizja 2. Visprjo skolotju konferenci. Biedrbai sekmgi saimniekojot, izdevs atmakst ar dau no parda par nama celtniecbu.

Krijnis Kalni (1847.-1885.)

RLB prieknieks no 1875.gada janvra ldz 1885.gada decembrim.
Mcjies Bausk un Jelgav, Maskav beidza relimnziju un 1872.gad beidza Maskavas universitti ar tieslietu zintu kandidta grdu.
Kr.Kalni rosgi darbojs kultras lauk, piedaljs krievu- vcu- latvieu vrdncas sagatavoan. Atgriezies Rg, vi kdu laiku bija avzes "Balss" redaktors un aktvi iesaistjs RLB darb. Kr.Kalni bija izcils organizators un Rg populrs advokts, via vadb RLB uzplauka un kuva par Latvijas sabiedrisks un kultras dzves centru. (to biedrbas vstur mdza saukt par Zelta laikmetu).
Kr.Kalni vadja 2. Dziesmu svtku izrkoanu, sveica Krievijas eizaru Aleksandru II 25 gadu valdanas svtkos un sveica Aleksandru III, piedaloties kronanas ceremonij. Viam piemita lietiums, labas runas dvanas, liels personbas iespaids un autoritte.
Kr.Kalni pilnveidoja RLB stattus un izstrdja komisiju darbbas "ruus". Via sekmgo darbu prtrauca slimba un pragra nve.
Kr.Kalnia bres izvrts neparasti plaas ar 500 lpu nesjiem un lielu auu piepldumu.

Fridrihs Grosvalds (1850.-1924.)

RLB prieknieks vairk k 32 gadus - no 1886.gada februra ldz 1919.gada augustam.
Mcjies Rgas guberas imnzij, studja tieslietas Trbat un no 1870.-1875. gadam Pterburg. Pc universittes beiganas Fr.Grosvalds strdja Pterburgas Tieslietu ministrij. 1878.gad vi prcls uz dzvi Rg, kur strdja k ierdnis ties un bija zvrints advokts. No 1901.gada Fr.Grosvalds bija Rgas pilstas domnieks, 1906.gad deputts Krievijas valsts Dom, vi darbojies Rgas Advoktu padomes vald un piedaljies juristu biedrbas dibinan 1911.gad.
Fr. Grosvalda vadb 1886.gad izveidoja RLB Dergo grmatu nodau, iekrtoja plau etnogrfisko izstdi (1896) un nodibinja pie biedrbas lauksaimniecbas, rstniecbas, valodniecbas u.c. nodaas. Fr.Grosvalds gudri un diplomtiski vadja RLB k 1905.gad, t 1917.-1919. gada notikumu laik. Via vadb pc ugunsgrka 1908.gad uzcla jaunu biedrbas nama ku, tika atrasta iespja sadarbbai ar Rgas un Krievijas valsts prvaldes institcijm, biedrba plai atzmja savas jubilejas.
Fr.Grosvalds bija dentlmenis un augstas kultras cilvks. Vi prata biedrbas darb iesaistt k latvieu turgo pilsonbu, t sava laika izcilus mksliniekus un zintniekus.
1919.gad Fr.Grosvaldu nozmja par Latvijas valsts stni Skandinvijas valsts un vi atteics no RLB prieknieka amata.

Andrejs Krastkalns (1868.-1939.)

RLB prieknieks no 1919.gada augusta ldz sava ma beigm - 1939.gada 14.februrim.
A.Kratskalns 1895. gad beidza Maskavas Universittes Tiesbu fakultti un strdja Rg par advoktu. Vi jau kop 1904.gada bija RLB prieknieka vietnieks.
A.Krastkalnam lieli nopelni RLB saglabanai jaunos vsturiskos apstkos, jo Latvijas valsts 20-tajos gados prma daudzas biedrbas darbbas nozares, komisiju funkcijas un savkts kolekcijas. A.Krastkalns prstrdja RLB stattus, saskaojot tos ar 1923. gada likumu par sabiedriskm organizcijm un 1938.gad stattus pieskaoja jaunajam biedrbu likumam. Via vadb biedrbas namu remontja, bet 1938.gad prbvja un labiekrtoja.
1929.gad nodibinja Nacionls un politisks audzinanas nodau un 1932. gad Zintu komiteju. A.Krastkalns prata nostiprint biedrbu ar pc 1934. gada politiskajm prmaim un RLB goda biedrs Krlis Ulmanis te bija bies viesis, viam biedrbas nam bija savs "prezidenta krsls" un atsevia pieemam istaba. Biedrba bija Latvijas valsts amatpersonu, vadoo juristu, virsniecbas un nacionli politisko aprindu pulcans vieta. Te tiks Rgas Rotari klubs, darbojs Sabiedriskais klubs.

Roberts Liepi (1890.-1978.)

RLB prieknieks no 1939. gada februra ldz biedrbas darba prtraukanai 1940.gad.
Beidzis Jelgavas Relskolu, no 1911.gada studja Rgas Politehnisk institt tirdzniecbas zinbas.
R.Liepi vadjis latvieu bgu apgdes komiteju Pleskav un 1919.gad bija Pagaidu valdbas prstvis Ziemerietumu armij. No 1919. gada vi strdjis dados amatos rlietu Ministrij. Latvijas Finanu ministrs (1928.), Latvijas stnis Lietuv (1929.-33.), stnis Igaunij (1933.-35.), stnis Padomju Savienb(1935.-36.). Ar 1936.gadu R.Liepi bija Rgas pilstas galva, vlk lielveckais.
Rakstjis pres par saimnieciskiem un administratviem jautjumiem. RLB vadja Sabiedrisko klubu, iesaistja biedrb augstas valsts amatpersonas.
No 1944.gada Vcij darbojs sabiedrisks organizcijs, bija neoficils Latvijas diplomtiskais prstvis Vcij.

RLB darbba tika prtraukta 1940. gad, skoties padomju okupcijai.
RLB tiek atjaunota 1989. gada 14.janvr.

Andris Kolbergs (1938.)

Vadja RLB no 1989. gada 14. janvra, kad bijuie RLB biedri, viu pctei un entuziasti biedrbas darbbu atjaunoja, ldz t paa gada 4. oktobrim.
Rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Mcjies Maskavas Poligrfijas institt Redaktoru fakultt (1966. - 1968.). Bijis Latvijas Rakstnieku savienbas sekretrs (1988.), Detektvanra asocicijas prezidents (kop 1989.), urnla "Atpta" galvenais redaktors (kop 1991.)



Pteris Lais (1952. - 2003.)

Vadja RLB no 1989. gada 4. oktobra ldz 1991. gada 2. martam. Filozofs un sociologs. Beidzis Latvijas Universittes (LU) Vstures un filozofijas fakultti (1976.). Bijis LU mcbu spks (1976. - 1990.) un aktvi darbojies Latvijas Tautas front. Latvijas Augstks Padomes deputts (1990. - 1993.). 1990. gada 20.decembr dibinjis Latvijas Kultras akadmiju un bija ts rektors (no 1991.). P.Lais veicis priekdarbus RLB nama premanai atjaunots biedrbas rcb.



Jnis Velde (1933. - 2004.)

RLB prieksdtjs no 1991. gada 2. marta ldz 1992. gada 14. martam.
rsts, rosgs kultras darbinieks. Via vadbas laik notika RLB nama Rg, Merea iel 13 premana no biju PSRS kara resora. Sks nama sakopana un atjaunojs RLB mksliniecisko kopu darbba. Biedrbas Valdei tolaik svargkais uzdevums bija uzskt saimnieciska rakstura darbbu, lai sagdtu ldzekus kas uzturanai.




Jnis Graudonis (1913. - 2005.)

RLB prieksdtjs no 1992. gada 14. marta ldz 1993. gada 7. aprlim.
Vstures zintu doktors un arheologs, aktvs sabiedrisks darbinieks. J.Graudonis beidzis LU (1949.) , bijis skolotjs, no 1958. gada zintniskais ldzstrdnieks LZA Vstures institt. K arheologs ptjis Latvijas pilskalnus un mra pilis ( Alotenes, Ikiles, Turaidas). Viens no Latvijas Dabas un piemineku aizsardzbas biedrbas dibintjiem un vadtjiem (1960. - 1969.). Darbojies Latvijas Zintnieku savienb un Kultras fond.
1993. gada skum RLB izveidojs oti kritiska situcija, kad izrs, vai biedrba bs latviskas kultras centrs vai ks par alkatgu biznesmeu darbbas arnu. Tikai J.Graudoa un via vadts RLB Valdes izturta un konsekventa nostja va prvart jukas un krzi, saglabjot biedrbu k latvisku kultras organizciju.

Pteris Ptersons (1923. - 1998.)

RLB prieksdtjs no 1993. gada 7. apra ldz via traiskajai nvei 1998. gada 9. oktobr.
Dramaturgs, tetra kritiis un tulkotjs. Beidzis Franu liceju (1934. - 1942.) un Latvijas Valsts konservatorijas Tetra fakulttes Reijas nodau (1953.). Strdjis par aktieri (1946. - 1950.) un reisoru (no 1953.) Dailes tetr. No 1964. - 1971. gadam Dailes tetra galvenais reisors. Ievrojams ar k drmas teortiis, vairk k 200 rakstu un vairku rakstu krjumu autors. Pseidonmi : J.Runcis, P.Stumbrs. P.Ptersons aktvi darbojs Latvijas Tautas front, bija Rgas Domes deputts un valstiski nozmgu lieluzvedumu virsreisors.
P.Ptersona dzi erudcija, plaie sakari un mrtiecgais darbs RLB prieksdtja amat pie biedrbas pulcja Latvijas izcilkos mksliniekus un zintniekus, un t dau gadu laik RLB izveidojs par "kultras un sabiedrisks atbildbas centru". Prieksdtjs izveidoja spjgu komandu, kas organizja RLB jubilejas svinbas, Latvijas novadu dienas biedrbas nam, piedaljs Latvijas Inteliences apvienbas izveid, organizja diskusijas un apaos galdus par sabiedrbai btiskm problmm, sasauca pasaules latvieu biedrbu konferenci. Pc P.Ptersona ierosmes notika regulri prieklasjumu vakari, darbojs dadas intereu grupas. P.Ptersona pk nve prtrauca via vriengo darbu biedrb.

Jnis Streis (1936.)

RLB prieksdtjs no 1999. gada 24. februra ldz 2002. gada 5.martam.
Dzimis 1936.g.26.septembr Preiu pagast.
1963.gad beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Tetra fakulttes Reijas nodau un tda scis strdt Rgas Kinostudij. Piedaljies vairk k 30 kinodarbu tapan, k reisors uzmis 17 mkslas filmas, to skait: "Mans draugs nenopietns cilvks", "Tetris ", "Limuzns Ju nakts krs ", "Sves kaislbas", "Cilvka brns", "Liktedzirnas", "Vecs pagastmjas mistrijas". J.Streis ir vairku Starptautisko kinofestivlu laurets, Latvijas Zintu Akadmijas goda loceklis un Latvijas Trszvaigu ordea komandieris.
J.Streis uzsver, ka RLB ir "darba biedrba". Pc via ierosmes skta RLB nama labiekrtoana, pilnveidotas kultras un mkslas aktivittes, nam tiek izstdti izcilu latvieu mkslinieku darbi. Ar 2000. gadu skta ikgadja kultras programma "Gaismu sauca" , kur tiek piemintas izcilas personbas viu nozmgu jubileju atceres gados (2000. gad - Auseklis un Pters Miglinks, 2001.gad - Aleksandrs Bmanis), iesaistot jubilru novadniekus programmas realizan.

Valdis Rmnieks (1951.)

RLB prieksdtjs no 2002.gada 5.marta ldz 2010.gada 3.februrim.
Dzimis 1951. gada 6. oktobr Rg.
1974. g. beidzis LVU Filoloijas fakulttes latvieu valodas un literatras nodau. Strdjis literatrzintn, urnlistik, radoo organizciju vadb. Latvijas Rakstnieku savienbas prieksdtjs (1998. 2004.); daudzu brnu grmatu autors, kop ar A.Miglu sarakstjis vsturiskos romnus Kuru vikingi (1998.), Sveiks, jautrais Roder! (2005.) un luga. Latvijas Zintu akadmijas Goda loceklis, apbalvots ar Triju zvaigu ordeni (2002.).
V.Rmniekadarbbas laik attstjs kultras programma Gaismu sauca, Pasaules latvieu biedrbu konferenu cikls, nostiprinjs sadarbba ar Latvijas Zintu akadmiju, RLB nam notika daudzi nozmgi starptautiski paskumi, taj skait NATO valstu un valdbu vadtju sanksmes sarkojumi 2006. gada novembr.

Izslgts no Rgas Latvieu biedrbas 2010. gada 29. decembr ar Domes lmumu Nr.4.


Ingmrs aklais (1971.)RLB prieksdtjs no 2010. gada 3. februra ldz 2011. gada 20. jlijam.I. aklais dzimis 1971. gada 27. aprl, Rg. 1989. gad beidzis Rgas 49. vidusskolu, 1993. gad - Latvijas Mzikas akadmijas Tetra un Kultrizgltbas darba fakulttes reijas nodau, iegstot bakalaura grdu reij. 1995. gad pabeigta Latvijas Universittes Pedagoijas un psiholoijas katedras maistrantra, iegstot pedagoijas maistra grdu, 2007. gad - Baltijas Starptautisks akadmijas Juridisk fakultte ar bakalaura grdu tiesbu zintns un 2009. gad Baltijas Starptautisks akadmijas maistrantras programma ar profesionlo maistra grdu civiltiesbs.Izslgts no Rgas Latvieu biedrbas 2012. gada 18. aprl ar Domes lmumu Nr. 3.


Guntis Gailtis (1949.) 2011. gada 3. august Rgas Latvieu biedrbas prieksdtja amat tika ievlts Guntis Gailtis. Reisors, sabiedriskais un kultras darbinieks Guntis Gailtis dzimis 1949. gada 11. februr Lgatn. Studjis J.Vtola Latvijas Mzikas akadmij reiju (diploms 1975. un 1980.) un Latvijas Universitt pedagoiju un psiholoiju (2005.). No 1975. ldz 2006. g. strdjis Latvijas Nacionlaj oper, aj laik stenoti vairk nek 50 operu inscenjumi. Kop 1983. g. darbojies k pedagogs J.Vtola Latvijas Mzikas akadmij. Vairk nek 500 kultras paskumu, festivlu, koncertu reijas autors. No 2006. g. ir Rgas pavaldbas aentras Rgas piemineku aentra direktors. Triju Zvaigu ordea virsnieks (2002).
Guntis Gailtis no 2002. gadair Rgas Latvieu biedrbas biedrs, aktvi iesaistjies biedrbas dzv, darbojies ar RLB Dom un Vald. Gunta Gaila vadb veikts ievrojams un aktvs darbs ekonomisks situcijas stabilizanai, saimniecisk potencila un juridisko jautjumu sakrtoanai. paa vrba veltta kultras dzves tradciju turpinanai un attstbai. Noritjuas daudzas plaa vriena kultras programmas. Rosinot projektu darbu, realizti vairki Rgas Domes, Valsts Kultrkapitla fonda un Eiropas Savienbas atbalstti projekti. Rgas Latvieu biedrba aktvi stiprinjusi sabiedriski politisko nozmbu un atpazstambu, attstot plau sadarbbu ar valsts, pavaldbas institcijm, uzmumiem, citm kultras un sabiedriskajm organizcijm. Slgti vairki sadarbbas lgumi ar augstks izgltbas iestdm, lai kopgi veidotu projektus. Svargs darbs ieguldts Rgas Latvieu biedrbas pirms latvieu sabiedrisks organizcijas - vstures izpt un biedrbas nozmgs lomas Latvijas Valsts veidoans procesu aktualizan. Daudz spka veltts Rgas Latvieu biedrbas nama k izcila, vsturiska arhitektras un mkslas piemineka uzturan un popularizan. Guntis Gailtis k priorittes biedrbas darb un nkotnes virzbu uzsver izgltbu - sniegt plaai sabiedrbai zinanas un gargo saturu, vienlaikus atgdinot, ka biedrbas pamatbtba ir biedroans - dalans pankumos, pieredz un iedvesmojoa, pozitva savstarpj gaisotne.