Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāji

Pēc Rīgas Latviešu biedrības (RLB) dibināšanas tajā iestājās un tās komisijās darbojās tā laika izcilākie latvieši - sabiedrībā pazīstami advokāti, rakstnieki, ārsti, mūziķi, būvuzņēmēji, skolotāji un ierēdņi. Par runas vīriem ievēlēja tos, kas prata izteikt un aizstāvēt savu viedokli, kas bija autoritātes kultūras vai saimnieciskā laukā. No viņu vidus izvēlēja biedrības vadītājus, un sākumā tie bija RLB dibinātāji.
Pirmajos gados, pēc RLB nodibināšanas, priekšnieki nomainīja viens otru vidēji pēc gada, bet, sākot ar advokātu Krišjāni Kalniņu, biedrībai sākās uzplaukuma gadi, kad nostabilizējās organizācijas materiālā bāze, kad tika gūti lieli panākumi darbā un iegūta nedalīta autoritāte tautā un, kad tika panākta saskaņa dažādu iekšējo grupējumu starpā.

Bernhards Dīriķis (1831.-1892.)

Pirmais biedrības priekšnieks no 1868.gada 22.novembra līdz 1870.gada augustam.
Mācījies Tērbatas skolotāju seminārā, beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu, vēlāk Vidzemes Kamerpalātas ierēdnis Rīgā un Pleskavas guberņas akcīzes ierēdnis. Atgriezies Rīgā, B.Dīriķis izdeva laikrakstu "Baltijas Vēstnesis" un bija tā redaktors (no 1868.gada).
1877.gadā viņš nodibināja pirmo latviešu dienas avīzi "Rīgas Lapa". Viņa vadībā Rīgas Latviešu biedrībā tika izveidotas Teātra un Zinību komisijas, uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim Katlakalnā un tika celts biedrības nams.

Rihards Tomsons (1834.-1893.)

Viens no RLB dibinātājiem. Sākumā bija priekšnieka biedrs, bet no 1870.gada augusta līdz 1871.gada februārim RLB priekšnieks.
Mācījies Vācijā lauksaimniecību. Strādāja Rīgā par grāmatvedi un kā rūpnieks atvēra mākslīgo mēslu fabriku, bet bankrotēja. Organizēja pirmo zemnieku sanāksmi Rīgā (1872.), bija aktīvs jaunlatvietis.
Darbojies kā žurnālists pie "Baltijas Vēstneša" un pats izdeva zemkopības avīzi "Darbs" (1875.-76.) un almanahu "Vārpa" (1874.).
Pēc R.Tomsona iniciatīvas 1868.gada 1.decembrī nodibināja RLB Teātra komisiju, kur viņš darbojās arī kā aktieris un režisors, lokalizēja vācu lugas, kā arī pats sarakstīja "Mika nāk mājā ".
Sarakstīja grāmatu " RLB pirmais gadu desmits" (1878.).

Fridrihs Veinbergs (1844.-1924.)

RLB priekšnieks no 1871.gada februāra līdz 1872.gada februārim.
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis tieslietas Pēterburgā un Maskavā. Dzīvoja Rīgā no 1869.gada, darbojies kā advokāts.
Fr.Veinbergs bija ievērojams sabiedriskais darbinieks, populārs žurnālists, cilvēks, kas apveltīts ar asu prātu un loģisku domāšanu. Darbojies arī kā latviešu un leišu tuvinātājs. Sarakstīja "Iz latviešu un leišu vēstures" (1885.). Pēc B.Dīriķa nāves viņš vadīja "Baltijas Vēstnesi". 1902.gadā Fr.Veinbergs nodibināja savu laikrakstu "Rīgas Avīze", kurā vērsās pret sociālistiem, viņu mācību un aicināja uz reformām.
Fr.Veinbergam esot Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka amatā, biedrība pārdzīvoja iekšējas ķildas, ko izdevās novērst, bet gandrīz puse no biedriem izstājās un komisiju darbā bija vērojams apsīkums.

Jānis Baumanis (1834.-1891.)

RLB dibinātājs un tās priekšnieks no 1872.gada februāra līdz 1875.gada februārim.
J.Baumanis dzimis Rīgā, Zaķu salas enkurnieku ģimenē, no 19 gadu vecuma strādāja pie namdara Standera, pēc tam arhitekta Šēla birojā. Ar profesora Bonšteta atbalstu viņš iestājās Prūsijas karaliskajā būvakadēmijā Berlīnē, 1862.gadā pārgāja uz Pēterburgas Mākslas Akadēmiju, kuru beidza 1865.gadā, iegūstot arhitekta diplomu. No 1863.gada J.Baumanis dzīvoja Rīgā, pēc viņa projektiem uzbūvēja vairāk par 70 namiem, tai skaitā Latvijas Konservatoriju, I ģimnāziju, kā arī pirmo trīs latviešu Vispārējo Dziesmu svētku koncertzāles.
J.Baumanis bija Rīgas pilsētas domnieks un ievērojams mecenāts. J.Baumanis sekmīgi vadīja RLB trīs gadus, šajā laikā tika atjaunota Zinātnības (Zinību) komisija, Ā.Alunāna vadībā aktivizējās Teātra komisijas darbs. RLB piedalījās Politehniskajā izstādē Maskavā (1872.) un sarīkoja I Latviešu Vispārējos Dziesmu svētkus (1873.), kā arī organizēja 2. Vispārējo skolotāju konferenci. Biedrībai sekmīgi saimniekojot, izdevās atmaksāt arī daļu no parāda par nama celtniecību.

Krišjānis Kalniņš (1847.-1885.)

RLB priekšnieks no 1875.gada janvāra līdz 1885.gada decembrim.
Mācījies Bauskā un Jelgavā, Maskavā beidza reālģimnāziju un 1872.gadā beidza Maskavas universitāti ar tieslietu zinātņu kandidāta grādu.
Kr.Kalniņš rosīgi darbojās kultūras laukā, piedalījās krievu- vācu- latviešu vārdnīcas sagatavošanā. Atgriezies Rīgā, viņš kādu laiku bija avīzes "Balss" redaktors un aktīvi iesaistījās RLB darbā. Kr.Kalniņš bija izcils organizators un Rīgā populārs advokāts, viņa vadībā RLB uzplauka un kļuva par Latvijas sabiedriskās un kultūras dzīves centru. (to biedrības vēsturē mēdza saukt par Zelta laikmetu).
Kr.Kalniņš vadīja 2. Dziesmu svētku izrīkošanu, sveica Krievijas ķeizaru Aleksandru II 25 gadu valdīšanas svētkos un sveica Aleksandru III, piedaloties kronēšanas ceremonijā. Viņam piemita lietišķums, labas runas dāvanas, liels personības iespaids un autoritāte.
Kr.Kalniņš pilnveidoja RLB statūtus un izstrādāja komisiju darbības "ruļļus". Viņa sekmīgo darbu pārtrauca slimība un pāragra nāve.
Kr.Kalniņa bēres izvērtās neparasti plašas ar 500 lāpu nesējiem un lielu ļaužu pieplūdumu.

Fridrihs Grosvalds (1850.-1924.)

RLB priekšnieks vairāk kā 32 gadus - no 1886.gada februāra līdz 1919.gada augustam.
Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, studēja tieslietas Tērbatā un no 1870.-1875. gadam Pēterburgā. Pēc universitātes beigšanas Fr.Grosvalds strādāja Pēterburgas Tieslietu ministrijā. 1878.gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja kā ierēdnis tiesā un bija zvērināts advokāts. No 1901.gada Fr.Grosvalds bija Rīgas pilsētas domnieks, 1906.gadā deputāts Krievijas valsts Domē, viņš darbojies Rīgas Advokātu padomes valdē un piedalījies juristu biedrības dibināšanā 1911.gadā.
Fr. Grosvalda vadībā 1886.gadā izveidoja RLB Derīgo grāmatu nodaļu, iekārtoja plašu etnogrāfisko izstādi (1896) un nodibināja pie biedrības lauksaimniecības, ārstniecības, valodniecības u.c. nodaļas. Fr.Grosvalds gudri un diplomātiski vadīja RLB kā 1905.gadā, tā 1917.-1919. gada notikumu laikā. Viņa vadībā pēc ugunsgrēka 1908.gadā uzcēla jaunu biedrības nama ēku, tika atrasta iespēja sadarbībai ar Rīgas un Krievijas valsts pārvaldes institūcijām, biedrība plaši atzīmēja savas jubilejas.
Fr.Grosvalds bija džentlmenis un augstas kultūras cilvēks. Viņš prata biedrības darbā iesaistīt kā latviešu turīgo pilsonību, tā sava laika izcilus māksliniekus un zinātniekus.
1919.gadā Fr.Grosvaldu nozīmēja par Latvijas valsts sūtni Skandināvijas valstīs un viņš atteicās no RLB priekšnieka amata.

Andrejs Krastkalns (1868.-1939.)

RLB priekšnieks no 1919.gada augusta līdz sava mūža beigām - 1939.gada 14.februārim.
A.Kratskalns 1895. gadā beidza Maskavas Universitātes Tiesību fakultāti un strādāja Rīgā par advokātu. Viņš jau kopš 1904.gada bija RLB priekšnieka vietnieks.
A.Krastkalnam lieli nopelni RLB saglabāšanai jaunos vēsturiskos apstākļos, jo Latvijas valsts 20-tajos gados pārņēma daudzas biedrības darbības nozares, komisiju funkcijas un savāktās kolekcijas. A.Krastkalns pārstrādāja RLB statūtus, saskaņojot tos ar 1923. gada likumu par sabiedriskām organizācijām un 1938.gadā statūtus pieskaņoja jaunajam biedrību likumam. Viņa vadībā biedrības namu remontēja, bet 1938.gadā pārbūvēja un labiekārtoja.
1929.gadā nodibināja Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļu un 1932. gadā Zinātņu komiteju. A.Krastkalns prata nostiprināt biedrību arī pēc 1934. gada politiskajām pārmaiņām un RLB goda biedrs Kārlis Ulmanis te bija biežs viesis, viņam biedrības namā bija savs "prezidenta krēsls" un atsevišķa pieņemamā istaba. Biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta. Te tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs. 

Roberts Liepiņš (1890.-1978.)

RLB priekšnieks no 1939. gada februāra līdz biedrības darba pārtraukšanai 1940.gadā.
Beidzis Jelgavas Reālskolu, no 1911.gada studēja Rīgas Politehniskā institūtā tirdzniecības zinības.
R.Liepiņš vadījis latviešu bēgļu apgādes komiteju Pleskavā un 1919.gadā bija Pagaidu valdības pārstāvis Ziemeļrietumu armijā. No 1919. gada viņš strādājis dažādos amatos Ārlietu Ministrijā. Latvijas Finanšu ministrs (1928.), Latvijas sūtnis Lietuvā (1929.-33.), sūtnis Igaunijā (1933.-35.), sūtnis Padomju Savienībā(1935.-36.). Ar 1936.gadu R.Liepiņš bija Rīgas pilsētas galva, vēlāk lielvecākais.
Rakstījis presē par saimnieciskiem un administratīviem jautājumiem. RLB vadīja Sabiedrisko klubu, iesaistīja biedrībā augstas valsts amatpersonas.
No 1944.gada Vācijā darbojās sabiedriskās organizācijās, bija neoficiāls Latvijas diplomātiskais pārstāvis Vācijā.

RLB darbība tika pārtraukta 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai.
RLB tiek atjaunota 1989. gada 14.janvārī.

Andris Kolbergs (1938.)

Vadīja RLB no 1989. gada 14. janvāra, kad bijušie RLB biedri, viņu pēcteči un entuziasti biedrības darbību atjaunoja, līdz tā paša gada 4. oktobrim.
Rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Mācījies Maskavas Poligrāfijas institūtā Redaktoru fakultātē (1966. - 1968.). Bijis Latvijas Rakstnieku savienības sekretārs (1988.), Detektīvžanra asociācijas prezidents (kopš 1989.), žurnāla "Atpūta" galvenais redaktors (kopš 1991.)

Pēteris Laķis (1952. - 2003.)

Vadīja RLB no 1989. gada 4. oktobra līdz 1991. gada 2. martam. Filozofs un sociologs. Beidzis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti (1976.). Bijis LU mācību spēks (1976. - 1990.) un aktīvi darbojies Latvijas Tautas frontē. Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990. - 1993.). 1990. gada 20.decembrī dibinājis Latvijas Kultūras akadēmiju un bija tās rektors (no 1991.). P.Laķis veicis priekšdarbus RLB nama pārņemšanai atjaunotās biedrības rīcībā.

Jānis Velde (1933. - 2004.)

RLB priekšsēdētājs no 1991. gada 2. marta līdz 1992. gada 14. martam.
Ārsts, rosīgs kultūras darbinieks. Viņa vadības laikā notika RLB nama Rīgā, Merķeļa ielā 13 pārņemšana no bijušā PSRS kara resora. Sākās nama sakopšana un atjaunojās RLB māksliniecisko kopu darbība. Biedrības Valdei tolaik svarīgākais uzdevums bija uzsākt saimnieciska rakstura darbību, lai sagādātu līdzekļus ēkas uzturēšanai.

Jānis Graudonis (1913. - 2005.)

RLB priekšsēdētājs no 1992. gada 14. marta līdz 1993. gada 7. aprīlim.
Vēstures zinātņu doktors un arheologs, aktīvs sabiedrisks darbinieks. J.Graudonis beidzis LU (1949.) , bijis skolotājs, no 1958. gada zinātniskais līdzstrādnieks LZA Vēstures institūtā. Kā arheologs pētījis Latvijas pilskalnus un mūra pilis ( Alotenes, Ikšķiles, Turaidas). Viens no Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājiem un vadītājiem (1960. - 1969.). Darbojies Latvijas Zinātnieku savienībā un Kultūras fondā.
1993. gada sākumā RLB izveidojās ļoti kritiska situācija, kad izšķīrās, vai biedrība būs latviskas kultūras centrs vai kļūs par alkatīgu biznesmeņu darbības arēnu. Tikai J.Graudoņa un viņa vadītās RLB Valdes izturēta un konsekventa nostāja ļāva pārvarēt jukas un krīzi, saglabājot biedrību kā latvisku kultūras organizāciju.

Pēteris Pētersons (1923. - 1998.)

RLB priekšsēdētājs no 1993. gada 7. aprīļa līdz viņa traģiskajai nāvei 1998. gada 9. oktobrī.
Dramaturgs, teātra kritiķis un tulkotājs. Beidzis Franču liceju (1934. - 1942.) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953.). Strādājis par aktieri (1946. - 1950.) un režisoru (no 1953.) Dailes teātrī. No 1964. - 1971. gadam Dailes teātra galvenais režisors. Ievērojams arī kā drāmas teorētiķis, vairāk kā 200 rakstu un vairāku rakstu krājumu autors. Pseidonīmi : J.Runcis, P.Stumbrs. P.Pētersons aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, bija Rīgas Domes deputāts un valstiski nozīmīgu lieluzvedumu virsrežisors.
P.Pētersona dziļā erudīcija, plašie sakari un mērķtiecīgais darbs RLB priekšsēdētāja amatā pie biedrības pulcēja Latvijas izcilākos māksliniekus un zinātniekus, un tā dažu gadu laikā RLB izveidojās par "kultūras un sabiedriskās atbildības centru". Priekšsēdētājs izveidoja spējīgu komandu, kas organizēja RLB jubilejas svinības, Latvijas novadu dienas biedrības namā, piedalījās Latvijas Inteliģences apvienības izveidē, organizēja diskusijas un apaļos galdus par sabiedrībai būtiskām problēmām, sasauca pasaules latviešu biedrību konferenci. Pēc P.Pētersona ierosmes notika regulāri priekšlasījumu vakari, darbojās dažādas interešu grupas. P.Pētersona pēkšņā nāve pārtrauca viņa vērienīgo darbu biedrībā. 

Jānis Streičs (1936.)

RLB priekšsēdētājs no 1999. gada 24. februāra līdz 2002. gada 5.martam.
Dzimis 1936.g.26.septembrī Preiļu pagastā.
1963.gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu un tūdaļ sācis strādāt Rīgas Kinostudijā. Piedalījies vairāk kā 30 kinodarbu tapšanā, kā režisors uzņēmis 17 mākslas filmas, to skaitā: "Mans draugs nenopietns cilvēks", "Teātris ", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā ", "Svešās kaislības", "Cilvēka bērns", "Likteņdzirnas", "Vecās pagastmājas mistērijas". J.Streičs ir vairāku Starptautisko kinofestivālu laureāts, Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis un Latvijas Trīszvaigžņu ordeņa komandieris.
J.Streičs uzsver, ka RLB ir "darba biedrība". Pēc viņa ierosmes sākta RLB nama labiekārtošana, pilnveidotas kultūras un mākslas aktivitātes, namā tiek izstādīti izcilu latviešu mākslinieku darbi. Ar 2000. gadu sākta ikgadēja kultūras programma "Gaismu sauca" , kurā tiek pieminētas izcilas personības viņu nozīmīgu jubileju atceres gados (2000. gadā - Auseklis un Pīters Miglinīks, 2001.gadā - Aleksandrs Būmanis), iesaistot jubilāru novadniekus programmas realizēšanā.

Valdis Rūmnieks (1951.)

RLB priekšsēdētājs no 2002.gada 5.marta līdz 2010.gada 3.februārim.
Dzimis 1951. gada 6. oktobrī Rīgā.
1974. g. beidzis LVU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu. Strādājis literatūrzinātnē, žurnālistikā, radošo organizāciju vadībā. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs (1998. – 2004.); daudzu bērnu grāmatu autors, kopā ar A.Miglu sarakstījis vēsturiskos romānus „Kuršu vikingi” (1998.), „Sveiks, jautrais Rodžer!” (2005.) un luga. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2002.).
V.Rūmnieka darbības laikā attīstījās kultūras programma „Gaismu sauca”, Pasaules latviešu biedrību konferenču cikls, nostiprinājās sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, RLB namā notika daudzi nozīmīgi starptautiski pasākumi, tajā skaitā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes sarīkojumi 2006. gada novembrī. 

Izslēgts no Rīgas Latviešu biedrības 2010. gada 29. decembrī ar Domes lēmumu Nr.4. 

Ingmārs Čaklais (1971.)