Rîgas Latvieðu biedrîbas priekðsçdçtâji
Pçc Rîgas Latvieðu biedrîbas (RLB) dibinâðanas tajâ iestâjâs un tâs komisijâs darbojâs tâ laika izcilâkie latvieði - sabiedrîbâ pazîstami advokâti, rakstnieki, ârsti, mûziíi, bûvuzòçmçji, skolotâji un ierçdòi. Par runas vîriem ievçlçja tos, kas prata izteikt un aizstâvçt savu viedokli, kas bija autoritâtes kultûras vai saimnieciskâ laukâ. No viòu vidus izvçlçja biedrîbas vadîtâjus, un sâkumâ tie bija RLB dibinâtâji.
Pirmajos gados, pçc RLB nodibinâðanas, priekðnieki nomainîja viens otru vidçji pçc gada, bet, sâkot ar advokâtu Kriðjâni Kalniòu, biedrîbai sâkâs uzplaukuma gadi, kad nostabilizçjâs organizâcijas materiâlâ bâze, kad tika gûti lieli panâkumi darbâ un iegûta nedalîta autoritâte tautâ un, kad tika panâkta saskaòa daþâdu iekðçjo grupçjumu starpâ.Bernhards Dîriíis (1831.-1892.)
Pirmais biedrîbas priekðnieks no 1868.gada 22.novembra lîdz 1870.gada augustam.
Mâcîjies Tçrbatas skolotâju seminârâ, beidzis Pçterburgas skolotâju institûtu, vçlâk Vidzemes Kamerpalâtas ierçdnis Rîgâ un Pleskavas guberòas akcîzes ierçdnis. Atgriezies Rîgâ, B.Dîriíis izdeva laikrakstu "Baltijas Vçstnesis" un bija tâ redaktors (no 1868.gada).
1877.gadâ viòð nodibinâja pirmo latvieðu dienas avîzi "Rîgas Lapa". Viòa vadîbâ Rîgas Latvieðu biedrîbâ tika izveidotas Teâtra un Zinîbu komisijas, uzstâdîts piemineklis Garlîbam Meríelim Katlakalnâ un tika celts biedrîbas nams.
Rihards Tomsons (1834.-1893.)
Viens no RLB dibinâtâjiem. Sâkumâ bija priekðnieka biedrs, bet no 1870.gada augusta lîdz 1871.gada februârim RLB priekðnieks.
Mâcîjies Vâcijâ lauksaimniecîbu. Strâdâja Rîgâ par grâmatvedi un kâ rûpnieks atvçra mâkslîgo mçslu fabriku, bet bankrotçja. Organizçja pirmo zemnieku sanâksmi Rîgâ (1872.), bija aktîvs jaunlatvietis.
Darbojies kâ þurnâlists pie "Baltijas Vçstneða" un pats izdeva zemkopîbas avîzi "Darbs" (1875.-76.) un almanahu "Vârpa" (1874.).
Pçc R.Tomsona iniciatîvas 1868.gada 1.decembrî nodibinâja RLB Teâtra komisiju, kur viòð darbojâs arî kâ aktieris un reþisors, lokalizçja vâcu lugas, kâ arî pats sarakstîja "Mika nâk mâjâ ".
Sarakstîja grâmatu " RLB pirmais gadu desmits" (1878.).Fridrihs Veinbergs (1844.-1924.)
RLB priekðnieks no 1871.gada februâra lîdz 1872.gada februârim.
Mâcîjies Jelgavas ìimnâzijâ, studçjis tieslietas Pçterburgâ un Maskavâ. Dzîvoja Rîgâ no 1869.gada, darbojies kâ advokâts.
Fr.Veinbergs bija ievçrojams sabiedriskais darbinieks, populârs þurnâlists, cilvçks, kas apveltîts ar asu prâtu un loìisku domâðanu. Darbojies arî kâ latvieðu un leiðu tuvinâtâjs. Sarakstîja "Iz latvieðu un leiðu vçstures" (1885.). Pçc B.Dîriía nâves viòð vadîja "Baltijas Vçstnesi". 1902.gadâ Fr.Veinbergs nodibinâja savu laikrakstu "Rîgas Avîze", kurâ vçrsâs pret sociâlistiem, viòu mâcîbu un aicinâja uz reformâm.
Fr.Veinbergam esot Rîgas Latvieðu biedrîbas priekðnieka amatâ, biedrîba pârdzîvoja iekðçjas íildas, ko izdevâs novçrst, bet gandrîz puse no biedriem izstâjâs un komisiju darbâ bija vçrojams apsîkums.Jânis Baumanis (1834.-1891.)
RLB dibinâtâjs un tâs priekðnieks no 1872.gada februâra lîdz 1875.gada februârim.
J.Baumanis dzimis Rîgâ, Zaíu salas enkurnieku ìimenç, no 19 gadu vecuma strâdâja pie namdara Standera, pçc tam arhitekta Ðçla birojâ. Ar profesora Bonðteta atbalstu viòð iestâjâs Prûsijas karaliskajâ bûvakadçmijâ Berlînç, 1862.gadâ pârgâja uz Pçterburgas Mâkslas Akadçmiju, kuru beidza 1865.gadâ, iegûstot arhitekta diplomu. No 1863.gada J.Baumanis dzîvoja Rîgâ, pçc viòa projektiem uzbûvçja vairâk par 70 namiem, tai skaitâ Latvijas Konservatoriju, I ìimnâziju, kâ arî pirmo trîs latvieðu Vispârçjo Dziesmu svçtku koncertzâles.
J.Baumanis bija Rîgas pilsçtas domnieks un ievçrojams mecenâts. J.Baumanis sekmîgi vadîja RLB trîs gadus, ðajâ laikâ tika atjaunota Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, Â.Alunâna vadîbâ aktivizçjâs Teâtra komisijas darbs. RLB piedalîjâs Politehniskajâ izstâdç Maskavâ (1872.) un sarîkoja I Latvieðu Vispârçjos Dziesmu svçtkus (1873.), kâ arî organizçja 2. Vispârçjo skolotâju konferenci. Biedrîbai sekmîgi saimniekojot, izdevâs atmaksât arî daïu no parâda par nama celtniecîbu.Kriðjânis Kalniòð (1847.-1885.)
RLB priekðnieks no 1875.gada janvâra lîdz 1885.gada decembrim.
Mâcîjies Bauskâ un Jelgavâ, Maskavâ beidza reâlìimnâziju un 1872.gadâ beidza Maskavas universitâti ar tieslietu zinâtòu kandidâta grâdu.
Kr.Kalniòð rosîgi darbojâs kultûras laukâ, piedalîjâs krievu- vâcu- latvieðu vârdnîcas sagatavoðanâ. Atgriezies Rîgâ, viòð kâdu laiku bija avîzes "Balss" redaktors un aktîvi iesaistîjâs RLB darbâ. Kr.Kalniòð bija izcils organizators un Rîgâ populârs advokâts, viòa vadîbâ RLB uzplauka un kïuva par Latvijas sabiedriskâs un kultûras dzîves centru. (to biedrîbas vçsturç mçdza saukt par Zelta laikmetu).
Kr.Kalniòð vadîja 2. Dziesmu svçtku izrîkoðanu, sveica Krievijas íeizaru Aleksandru II 25 gadu valdîðanas svçtkos un sveica Aleksandru III, piedaloties kronçðanas ceremonijâ. Viòam piemita lietiðíums, labas runas dâvanas, liels personîbas iespaids un autoritâte.
Kr.Kalniòð pilnveidoja RLB statûtus un izstrâdâja komisiju darbîbas "ruïïus". Viòa sekmîgo darbu pârtrauca slimîba un pâragra nâve.
Kr.Kalniòa bçres izvçrtâs neparasti plaðas ar 500 lâpu nesçjiem un lielu ïauþu pieplûdumu. Fridrihs Grosvalds (1850.-1924.)
RLB priekðnieks vairâk kâ 32 gadus - no 1886.gada februâra lîdz 1919.gada augustam.
Mâcîjies Rîgas guberòas ìimnâzijâ, studçja tieslietas Tçrbatâ un no 1870.-1875. gadam Pçterburgâ. Pçc universitâtes beigðanas Fr.Grosvalds strâdâja Pçterburgas Tieslietu ministrijâ. 1878.gadâ viòð pârcçlâs uz dzîvi Rîgâ, kur strâdâja kâ ierçdnis tiesâ un bija zvçrinâts advokâts. No 1901.gada Fr.Grosvalds bija Rîgas pilsçtas domnieks, 1906.gadâ deputâts Krievijas valsts Domç, viòð darbojies Rîgas Advokâtu padomes valdç un piedalîjies juristu biedrîbas dibinâðanâ 1911.gadâ.
Fr. Grosvalda vadîbâ 1886.gadâ izveidoja RLB Derîgo grâmatu nodaïu, iekârtoja plaðu etnogrâfisko izstâdi (1896) un nodibinâja pie biedrîbas lauksaimniecîbas, ârstniecîbas, valodniecîbas u.c. nodaïas. Fr.Grosvalds gudri un diplomâtiski vadîja RLB kâ 1905.gadâ, tâ 1917.-1919. gada notikumu laikâ. Viòa vadîbâ pçc ugunsgrçka 1908.gadâ uzcçla jaunu biedrîbas nama çku, tika atrasta iespçja sadarbîbai ar Rîgas un Krievijas valsts pârvaldes institûcijâm, biedrîba plaði atzîmçja savas jubilejas.
Fr.Grosvalds bija dþentlmenis un augstas kultûras cilvçks. Viòð prata biedrîbas darbâ iesaistît kâ latvieðu turîgo pilsonîbu, tâ sava laika izcilus mâksliniekus un zinâtniekus.
1919.gadâ Fr.Grosvaldu nozîmçja par Latvijas valsts sûtni Skandinâvijas valstîs un viòð atteicâs no RLB priekðnieka amata.Andrejs Krastkalns (1868.-1939.)
RLB priekðnieks no 1919.gada augusta lîdz sava mûþa beigâm - 1939.gada 14.februârim.
A.Kratskalns 1895. gadâ beidza Maskavas Universitâtes Tiesîbu fakultâti un strâdâja Rîgâ par advokâtu. Viòð jau kopð 1904.gada bija RLB priekðnieka vietnieks.
A.Krastkalnam lieli nopelni RLB saglabâðanai jaunos vçsturiskos apstâkïos, jo Latvijas valsts 20-tajos gados pâròçma daudzas biedrîbas darbîbas nozares, komisiju funkcijas un savâktâs kolekcijas. A.Krastkalns pârstrâdâja RLB statûtus, saskaòojot tos ar 1923. gada likumu par sabiedriskâm organizâcijâm un 1938.gadâ statûtus pieskaòoja jaunajam biedrîbu likumam. Viòa vadîbâ biedrîbas namu remontçja, bet 1938.gadâ pârbûvçja un labiekârtoja.
1929.gadâ nodibinâja Nacionâlâs un politiskâs audzinâðanas nodaïu un 1932. gadâ Zinâtòu komiteju. A.Krastkalns prata nostiprinât biedrîbu arî pçc 1934. gada politiskajâm pârmaiòâm un RLB goda biedrs Kârlis Ulmanis te bija bieþs viesis, viòam biedrîbas namâ bija savs "prezidenta krçsls" un atseviðía pieòemamâ istaba. Biedrîba bija Latvijas valsts amatpersonu, vadoðo juristu, virsniecîbas un nacionâli politisko aprindu pulcçðanâs vieta. Te tikâs Rîgas Rotari klubs, darbojâs Sabiedriskais klubs. Roberts Liepiòð (1890.-1978.)
RLB priekðnieks no 1939. gada februâra lîdz biedrîbas darba pârtraukðanai 1940.gadâ.
Beidzis Jelgavas Reâlskolu, no 1911.gada studçja Rîgas Politehniskâ institûtâ tirdzniecîbas zinîbas.
R.Liepiòð vadîjis latvieðu bçgïu apgâdes komiteju Pleskavâ un 1919.gadâ bija Pagaidu valdîbas pârstâvis Ziemeïrietumu armijâ. No 1919. gada viòð strâdâjis daþâdos amatos Ârlietu Ministrijâ. Latvijas Finanðu ministrs (1928.), Latvijas sûtnis Lietuvâ (1929.-33.), sûtnis Igaunijâ (1933.-35.), sûtnis Padomju Savienîbâ(1935.-36.). Ar 1936.gadu R.Liepiòð bija Rîgas pilsçtas galva, vçlâk lielvecâkais.
Rakstîjis presç par saimnieciskiem un administratîviem jautâjumiem. RLB vadîja Sabiedrisko klubu, iesaistîja biedrîbâ augstas valsts amatpersonas.
No 1944.gada Vâcijâ darbojâs sabiedriskâs organizâcijâs, bija neoficiâls Latvijas diplomâtiskais pârstâvis Vâcijâ.
RLB darbîba tika pârtraukta 1940. gadâ, sâkoties padomju okupâcijai.
RLB tiek atjaunota 1989. gada 14.janvârî.Andris Kolbergs (1938.)
Vadîja RLB no 1989. gada 14. janvâra, kad bijuðie RLB biedri, viòu pçcteèi un entuziasti biedrîbas darbîbu atjaunoja, lîdz tâ paða gada 4. oktobrim.
Rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Mâcîjies Maskavas Poligrâfijas institûtâ Redaktoru fakultâtç (1966. - 1968.). Bijis Latvijas Rakstnieku savienîbas sekretârs (1988.), Detektîvþanra asociâcijas prezidents (kopð 1989.), þurnâla "Atpûta" galvenais redaktors (kopð 1991.)
Pçteris Laíis (1952. - 2003.)
Vadîja RLB no 1989. gada 4. oktobra lîdz 1991. gada 2. martam. Filozofs un sociologs. Beidzis Latvijas Universitâtes (LU) Vçstures un filozofijas fakultâti (1976.). Bijis LU mâcîbu spçks (1976. - 1990.) un aktîvi darbojies Latvijas Tautas frontç. Latvijas Augstâkâs Padomes deputâts (1990. - 1993.). 1990. gada 20.decembrî dibinâjis Latvijas Kultûras akadçmiju un bija tâs rektors (no 1991.). P.Laíis veicis priekðdarbus RLB nama pâròemðanai atjaunotâs biedrîbas rîcîbâ.
Jânis Velde (1933. - 2004.)
RLB priekðsçdçtâjs no 1991. gada 2. marta lîdz 1992. gada 14. martam.
Ârsts, rosîgs kultûras darbinieks. Viòa vadîbas laikâ notika RLB nama Rîgâ, Meríeïa ielâ 13 pâròemðana no bijuðâ PSRS kara resora. Sâkâs nama sakopðana un atjaunojâs RLB mâksliniecisko kopu darbîba. Biedrîbas Valdei tolaik svarîgâkais uzdevums bija uzsâkt saimnieciska rakstura darbîbu, lai sagâdâtu lîdzekïus çkas uzturçðanai.
Jânis Graudonis (1913. - 2005.)
RLB priekðsçdçtâjs no 1992. gada 14. marta lîdz 1993. gada 7. aprîlim.
Vçstures zinâtòu doktors un arheologs, aktîvs sabiedrisks darbinieks. J.Graudonis beidzis LU (1949.) , bijis skolotâjs, no 1958. gada zinâtniskais lîdzstrâdnieks LZA Vçstures institûtâ. Kâ arheologs pçtîjis Latvijas pilskalnus un mûra pilis ( Alotenes, Ikðíiles, Turaidas). Viens no Latvijas Dabas un pieminekïu aizsardzîbas biedrîbas dibinâtâjiem un vadîtâjiem (1960. - 1969.). Darbojies Latvijas Zinâtnieku savienîbâ un Kultûras fondâ.
1993. gada sâkumâ RLB izveidojâs ïoti kritiska situâcija, kad izðíîrâs, vai biedrîba bûs latviskas kultûras centrs vai kïûs par alkatîgu biznesmeòu darbîbas arçnu. Tikai J.Graudoòa un viòa vadîtâs RLB Valdes izturçta un konsekventa nostâja ïâva pârvarçt jukas un krîzi, saglabâjot biedrîbu kâ latvisku kultûras organizâciju.Pçteris Pçtersons (1923. - 1998.)
RLB priekðsçdçtâjs no 1993. gada 7. aprîïa lîdz viòa traìiskajai nâvei 1998. gada 9. oktobrî.
Dramaturgs, teâtra kritiíis un tulkotâjs. Beidzis Franèu liceju (1934. - 1942.) un Latvijas Valsts konservatorijas Teâtra fakultâtes Reþijas nodaïu (1953.). Strâdâjis par aktieri (1946. - 1950.) un reþisoru (no 1953.) Dailes teâtrî. No 1964. - 1971. gadam Dailes teâtra galvenais reþisors. Ievçrojams arî kâ drâmas teorçtiíis, vairâk kâ 200 rakstu un vairâku rakstu krâjumu autors. Pseidonîmi : J.Runcis, P.Stumbrs. P.Pçtersons aktîvi darbojâs Latvijas Tautas frontç, bija Rîgas Domes deputâts un valstiski nozîmîgu lieluzvedumu virsreþisors.
P.Pçtersona dziïâ erudîcija, plaðie sakari un mçrítiecîgais darbs RLB priekðsçdçtâja amatâ pie biedrîbas pulcçja Latvijas izcilâkos mâksliniekus un zinâtniekus, un tâ daþu gadu laikâ RLB izveidojâs par "kultûras un sabiedriskâs atbildîbas centru". Priekðsçdçtâjs izveidoja spçjîgu komandu, kas organizçja RLB jubilejas svinîbas, Latvijas novadu dienas biedrîbas namâ, piedalîjâs Latvijas Inteliìences apvienîbas izveidç, organizçja diskusijas un apaïos galdus par sabiedrîbai bûtiskâm problçmâm, sasauca pasaules latvieðu biedrîbu konferenci. Pçc P.Pçtersona ierosmes notika regulâri priekðlasîjumu vakari, darbojâs daþâdas intereðu grupas. P.Pçtersona pçkðòâ nâve pârtrauca viòa vçrienîgo darbu biedrîbâ. Jânis Streiès (1936.)
RLB priekðsçdçtâjs no 1999. gada 24. februâra lîdz 2002. gada 5.martam.
Dzimis 1936.g.26.septembrî Preiïu pagastâ.
1963.gadâ beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Teâtra fakultâtes Reþijas nodaïu un tûdaï sâcis strâdât Rîgas Kinostudijâ. Piedalîjies vairâk kâ 30 kinodarbu tapðanâ, kâ reþisors uzòçmis 17 mâkslas filmas, to skaitâ: "Mans draugs nenopietns cilvçks", "Teâtris ", "Limuzîns Jâòu nakts krâsâ ", "Sveðâs kaislîbas", "Cilvçka bçrns", "Likteòdzirnas", "Vecâs pagastmâjas mistçrijas". J.Streiès ir vairâku Starptautisko kinofestivâlu laureâts, Latvijas Zinâtòu Akadçmijas goda loceklis un Latvijas Trîszvaigþòu ordeòa komandieris.
J.Streiès uzsver, ka RLB ir "darba biedrîba". Pçc viòa ierosmes sâkta RLB nama labiekârtoðana, pilnveidotas kultûras un mâkslas aktivitâtes, namâ tiek izstâdîti izcilu latvieðu mâkslinieku darbi. Ar 2000. gadu sâkta ikgadçja kultûras programma "Gaismu sauca" , kurâ tiek pieminçtas izcilas personîbas viòu nozîmîgu jubileju atceres gados (2000. gadâ - Auseklis un Pîters Miglinîks, 2001.gadâ - Aleksandrs Bûmanis), iesaistot jubilâru novadniekus programmas realizçðanâ.Valdis Rûmnieks (1951.)
RLB priekðsçdçtâjs no 2002.gada 5.marta lîdz 2010.gada 3.februârim.
Dzimis 1951. gada 6. oktobrî Rîgâ.
1974. g. beidzis LVU Filoloìijas fakultâtes latvieðu valodas un literatûras nodaïu. Strâdâjis literatûrzinâtnç, þurnâlistikâ, radoðo organizâciju vadîbâ. Latvijas Rakstnieku savienîbas priekðsçdçtâjs (1998. – 2004.); daudzu bçrnu grâmatu autors, kopâ ar A.Miglu sarakstîjis vçsturiskos românus „Kurðu vikingi” (1998.), „Sveiks, jautrais Rodþer!” (2005.) un luga. Latvijas Zinâtòu akadçmijas Goda loceklis, apbalvots ar Triju zvaigþòu ordeni (2002.).
V.Rûmnieka darbîbas laikâ attîstîjâs kultûras programma „Gaismu sauca”, Pasaules latvieðu biedrîbu konferenèu cikls, nostiprinâjâs sadarbîba ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju, RLB namâ notika daudzi nozîmîgi starptautiski pasâkumi, tajâ skaitâ NATO valstu un valdîbu vadîtâju sanâksmes sarîkojumi 2006. gada novembrî.
Izslçgts no Rîgas Latvieðu biedrîbas 2010. gada 29. decembrî ar Domes lçmumu Nr.4.