Rgas Latvieu biedrbas vsture

Rgas Latvieu biedrba (RLB) ir pati senk oficili dibint latvieu organizcija. Tai ir izcila nozme ncijas vstur un taj sniedzas gan vairku ievrojamu msdienu Latvijas izgltbas, kultras un zintnes iestu, gan Latvijas valstisks neatkarbas saknes. Biedrba dibinta 1868. gad, bet ts pirmskumi mekljami 19. gadsimta pirmaj pus, kad vrojami pirmie latvieu biedroans minjumi toreiz izteikti vciskaj pilst.


Dzimtbanas atcelana, kas Baltij notika ievrojami agrk nek citur Krievijas imprij - Kurzem jau 1817., bet Vidzem - 1819. gad, deva iespju zemniekiem brvi prvietoties un iegt paum zemi. T veicinja ar latvieu ieplanu pilsts, it pai Rg, kur ldz ar tirdzniecbu ska attstties ar rpniecba un citas tautsaimniecbas nozares. Rgas osta preu apgrozjuma zi kuva par vienu no lielkajm, bet 20.gadsimta skum - jau par pau lielko imprij. Skot ar 19.gadsimta vidu, strauji mainjs pilstas seja. Pc cietoka vau nojaukanas (1857 - 1863) Rga ska plesties plaum un augt augum. 1861. gad atkltais Rgas-Daugavpils dzelzce pilstu sasaistja ar Eiropas dzelzcea tklu. Cla jaunas rpncas, daudzstvu dzvojamos namus un sabiedrisks kas.


Bijuie zemnieki pilst galvenokrt kuva par ltu darbaspku, bet bija ar ne mazums uzmgu latvieu, kas prata tikt pie turbas un kuva par uzmjiem nozars, kas ldz tam bija pilngi cittautieu roks. Viena no tm bija celtniecba - par lielkajm un spcgkajm izveidojs latvieu bvfirmas, bet vairk nek puse no nedaudz vlk - jau 20. gadsimta skum - celtajiem daudzstvu namiem Rgas centr piederja latvieiem.


Veidojs latvieu intelience. Daudzi ieguva augstko izgltbu 1862. gad dibintaj Rgas Politehnikum, citi studja Trbat, Sanktpterburg, Maskav vai ar Vcijas augstskols. Krija Valdemra mudinti, latvieu jauneki mcjs jrskols un kuva par kapteiiem vai strmaiem, bvja kuus un izveidoja savas rderejas. Latvieiem auga nepiecieamba pc sava vienojo centra gan sabiedriski un saimnieciski organizatorisk zi, gan nacionls kopbas izjtas apliecinanai.


Pirmie minjumi apvienoties notika 1861. gados Prdaugav, pie Tilo fabrikas filologa un sabiedrisk darbinieka Kaspara Biezbra un skolotja Jura Cauna vadb, tau tie palika bez tlkm sekm. Pc tam zintniski literriem mriem domtu latvieu biedrbu minja nodibint valsts kamerpaltas ierdnis, publicists un redaktors Bernhards Driis, bet to neizdevs apstiprint valdb. Jauna iespja dibint latvieu biedrbu rads 1868. gad, kad Igaunij bija neparasta neraa. Paldzbas darb iesaistoties latvieu amatniekiem, lieriem un enkurniekiem, pc Ivana Himillera iniciatvas un ar Rgas birermeistara Eduarda Heinriha Gustava fon Holandera atbalstu 1868. gada 2. mart tika nodibinta "Latviska paldzbas biedrba priek trkumu ciesdamiem igauiem". Paldzbas ldzeku ieganai biedrba rkoja koncertus, noturja prieklasjumus un ar lieliem pankumiem uzveda "pu Brtuli". T bija pirm latvieu tetra izrde Rg. Biedrb darbojs ar Dmu komiteja. s biedrbas darboans radja apstkus RLB izveidoanai, kur t vlk ar ieplda.


RLB dibinanas iniciatori bija B.Driis, arhitekts Jnis Fridrihs Baumanis un rakstnieks, publicists un tautsaimnieks Rihards Tomsons. Pirms pulcans protokols rakstts J.F. Baumaa dzvokl 1868. gada 16. august. Drz izdevs pankt, ka jau 24.oktobr Krievijas Ieklietu ministrij tika apstiprinti biedrbas statti. Dibintju pilnsapulce sanca 22. novembr. Taj piedaljs vairk nek 100 jauno RLB biedru, kuri ievlja 36 runas vrus. Savukrt tie no sava vidus par biedrbas prieknieku ievlja B.Drii un par via biedriem R.Tomsonu un J.F.Baumani.


Biedrbas stattos k viens no galvenajiem mriem bija ierakstta paldzba "trkumu ciesdamiem". Otram mrim - izplatt "dergas zinanas, tpat ar godgu krtbu un visdu gara apgaismoanu starp ejienes latvieiem" bija nacionli noteikta ievirze, tas va biedrbai kt par latvieu konsolidcijas centru. RLB savas aktivittes stenoja ar dadu komisiju un nodau darbu un deva milzgu ieguldjumu latvieu izgltbas un kultras attstb, tostarp organizjot latvieu Visprjos Dziesmu svtkus. Tiei veida darbba kuva par nozmgu politisku faktoru latvieu tautas dzv, kaut gan politika biedrbas stattos nebija paredzta. Veidot tautas kopbas apziu un kopt un sargt ncijas gargs un kultras vrtbas bija, ir un bs biedrbas stba. To stenot aicina ar RLB karog ieraksttie vrdi "stvi stipri, strd droi".


Ldz 1914. gadam RLB bija gandrz visu latvisko centienu aizscja, organiztja un atbalsttja. Biedrba sarkoja un vadja Visprjos Dziesmu svtkus, kuri kuva tradicionli, veicinot tautas paapzinanos un muzikls kultras izaugsmi. Biedrb jau 1868. gad ska darboties pirmais latvieu tetris, uz t bzes 1919. gad izveidojs Nacionlais tetris. Pie RLB Zinbu komisijas darbojs Dergo grmatu nodaa, kura izdeva nozmgus izdevumus, piemram, pirmo Latvieu Konverscijas vrdncu etros sjumos. Rgas Latvieu biedrb likti pamati Latvijas Universittei, Mzikas Akadmijai, te savkts kolekcijas ieplst vlk dibintajos Rgas Vstures un Etnogrfiskaj Brvdabas muzejos, te Zinbu komisijas pasprn aizska darbu Zintu Akadmija.


Latvieu kultras vstur 19. gadsimta beigs un 20. gadsimta skum gandrz visi nozmgi veikumi saistti ar Rgas Latvieu biedrbas darbu, tpc var teikt, ka tai bija noteicoa loma patstvgas valsts tapan.


Citda loma RLB bija neatkargs Latvijas gados, kad muzejs, tetris un daudzas citas biedrbas aizskts nozares prgja valsts przi. Biedrbas darbbas mrogi saaurinjs, RLB tapa par elitru organizciju, ts nam pulcjs Rgas augstk sabiedrba, notika greznas balles un pieemanas. Paralli ai rji spoajai darbbai strdja tradicionls komisijas, entuziastus pamazm nomainja akadmiski izgltoti specilisti, veidojs jaunas struktras, piemram, nacionls un politisks audzinanas nodaa, rads vienas profesijas kopas un intereu klubi.


RLB darbba tika prtraukta 1940. gad, skoties padomju okupcijai.

Biedrba tiek atjaunota 1989. gada 14. janvr.

Par pirmo atjaunots RLB prieksdtju ievl rakstnieku un sabiedrisko darbinieku Andri Kolbergu, kur k biedrbas vadtjs strd no 1989. gada 14. janvra ldz t paa gada 4. oktobrim.

 No 1989. gada 4. oktobra ldz 1991. gada 2. martam RLB vada filozofs un sociologs Pteris Lais. Via vadb tiek veikti priekdarbi biedrbas nama premanai no biju PSRS kara resora atjaunots biedrbas rcb.

 Praktisko nama premanu biedrba veica rsta un rosga kultras darbinieka Ja Veldes vadb. Bet 1993.gada skum RLB izveidojs kritiska situcija, kad izrs jautjums vai biedrba bs latviskas kultras centrs, vai t ks par alkatgu biznesmeu ieguvumu. Tikai vstures zintu doktora, arheologa Ja Graudoa un RLB Valdes konsekvent nostja va prvart krzes situciju un saglabt biedrbu k latvisku kultras organizciju.

 Reisors, dramaturgs, tetra kritiis, tulkotjs un ievrojams sabiedriskais darbinieks Pteris Ptersons RLB vadja no 1993. gada 7. apra ldz savai traiskajai nvei 1998. gada 9. oktobr. Via dzi erudcija, plaie sakari, mrtiecgais darbs pulcja pie biedrbas Latvijas izcilkos mksliniekus, zintniekus, radoo intelienci. Prieksdtjs izveidoja spcgu un talantgu komandu, kas organizja plaus sarkojumus, realizja nopietnus projektus. RLB Latvij kuva par nozmgu kultras un sabiedrisks dzves centru.  RLB komisijas un mkslinieciskie kolektvi veidoja oriinlus, neatkrtojamus sarkojumus un veicinja sadarbbu ar Latvijas novadiem un to kultras darbiniekiem.

 RLB prieksdtja kinoreisora Ja Streia vadb no 1999. gada 24. februra ldz 2002. gada 5. martam biedrba aizska jaunu projektu ikgadjo kultras programmu Gaismu sauca. Gadu gait t veltta izcilm personbm Latvijas kultras dzv - Pterim Miglinkam, Auseklim, Krlim Skalbem, Krijnim Baronam, Ansim Lerham-Pukaitim, dolfam Alunnam, Marerim Zariam, Jnim Jaunsudrabiam, Jurjnu Andrejam, Edvartam Virzam, Strstu Andrejam, Ernstam Glikam, Aleksandram Bmanim un Marerim Zariam.
 Nopietna vrba tika pievrsta Rgas Latvieu biedrbas nama valsts nozmes kultras piemineka saglabanai un apsaimniekoanai. 1999. gad Rgas Latvieu biedrba tika izraudzta k Eiropas Rekonstrukcijas un Attstbas Bankas pilnvarnieka sanksmes viena no norises vietm. Tika pieirti ldzeki RLB nama daas restaurcijai un renovcijai, lai namu sagatavotu nozmgajam paskumam. RLB nama restaurcijas darbi ilga no 1999. gada jnija ldz 2000. gada februrim.

 No 2002.gada 5. marta ldz 2010. gada 3. februrim RLB vadja literatrzintnieks, rakstnieks Valdis Rmnieks.
2008. gad vestibil pie Liels zles par privtu ziedojumu tika realizta gadiem lolota iecere atjaunota vsturisk vitra Sajja bajri augstaj kaln...
 RLB gadu gait ir veidojusi un kopusi sadarbbu ar latvieu biedrbm vis pasaul. Ir organiztas vriengas Pasaules Latvieu biedrbu konferences, kas pulcinjuas latvieu organizciju prstvjus gan no Rietumiem, gan Austrumiem, gan Latvijas. 2008. gad RLB domes locekles Gaida Jablovska un Stella Lpte, sazinoties ar pasaules latvieu biedrbm, sastdja uzziu krjumu Latvieu biedrbas pasaul (Madris, 2008.).
 RLB atjaunoja sadarbbas lgumus ar tm organizcijm, ar kurm biedrbai ir ilgstoa un noturga sadarbba: 2004. gad ar Nacionlo bruoto spku tbu, Latvijas Zintu akadmiju un RLB un nacionls kultras attstbas fondu. 2005. gad ar Latvijas Kultras koledu un Rgas Bru kapu un Latvijas vsturisk mantojuma fondu, savukrt 2006. gad ar Latvijas Brnu fondu.   

 RLB nopietni pievras savas vstures un darbbas popularizanai. Ar biedrbas  ierosmi, ldzdalbu iznk vairkas grmatas Ja Krastia un Edgara Mucenieka  Rgas Latvieu biedrba ( Madris, 2002.), Dziesmu svtku maz enciklopdija (Musica Baltica, 2004), rakstu krjums Dzv upe. RLB vakar, odien... (Madris, 2006),  Katru gadu Biroja vadtja Stella Lpte sagatavo apjomgus RLB informatvos bietenus, kas atspoguo biedrbas komisiju, mksliniecisko kolektvu un intereu kopu rezultatvos rdtjus.

Rgas Latvieu biedrbas prieksdtja amat no 2010. gada 3. februra ldz  2011. gada 20. jlijam darbojas  Ingmrs aklais

2011. gada 3. august Rgas Latvieu biedrbas prieksdtja amat tika ievlts reisors un sabiedriskais darbinieks Guntis Gailtis. Gunta Gaila vadb veikts ievrojams un aktvs darbs  ekonomisks situcijas stabilizanai, saimniecisk potencila  un juridisko jautjumu sakrtoanai. paa vrba  veltta kultras dzves tradciju turpinanai un attstbai.  Noritjuas daudzas plaa vriena kultras programmas. Rosinot projektu darbu,  realizti vairki Rgas Domes, Valsts Kultrkapitla fonda un Eiropas Savienbas atbalstti projekti. Rgas Latvieu biedrba aktvi stiprinjusi sabiedriski politisko nozmbu un atpazstambu, attstot plau sadarbbu ar valsts,  pavaldbas institcijm, uzmumiem, citm kultras un sabiedriskajm organizcijm. Slgti vairki sadarbbas lgumi ar augstks izgltbas iestdm, lai kopgi veidotu projektus. Svargs darbs ieguldts Rgas Latvieu biedrbas pirms latvieu sabiedrisks organizcijas  - vstures izpt  un biedrbas nozmgs lomas Latvijas Valsts  veidoans procesu aktualizan.  Daudz spka veltts Rgas Latvieu biedrbas nama k izcila, vsturiska arhitektras un mkslas  piemineka uzturan un popularizan. Guntis Gailtis k priorittes biedrbas darb un nkotnes virzbu  uzsver  izgltbu - sniegt  plaai sabiedrbai zinanas un gargo saturu, vienlaikus atgdinot, ka biedrbas pamatbtba ir biedroans -  dalans pankumos, pieredz un iedvesmojoa, pozitva savstarpj gaisotne.