Rīgas Latviešu biedrības nams


Jānis Fridrihs Baumanis

Konstantīns Pēkšēns

RLB nams (1909.)
Pirmais Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nams celts 1869.gadā pēc Jāņa Fridriha Baumaņa projekta. 1897.gadā ēku nedaudz paplašināja un pārveidoja pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. 1908.gadā šī ēka pilnīgi nodega.

Jānis Fridrihs Baumanis

Konstantīns Pēkšēns

 



RLB tūlīt ķērās pie nama atjaunošanas. Notika projektu konkurss, kurā skices iesniedza arhitekti E.Laube, E.Pole, M.Nukša, A.Malvess, J.Alksnis, A.Vanags un A.Medlingers.


1908. gada oktobrī Vidzemes gubernators apstiprināja arhitekta E.Laubes skices, tomēr jau nākamā gada aprīlī tika apstiprināts jauns arhitektu E.Laubes un E.Poles projekts, pēc kura arī ēku uzcēla. Būvdarbus beidza un namu iesvētīja 1909.gada decembrī. Galīgā projekta izstrādāšanu uzticēja E.Laubem un E.Polem.


Rīgas Latviešu biedrības namam ir pieci, bet pagalma pusē seši stāvi.

Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma garā. Portālos izmantotas pulēta granīta kolonnas ar joniskiem kapiteļiem, klasiska formu skaidrība vērojama visā fasādes kompozīcijā ar abpus galvenajai ieejai simetriski izvietotajiem rizalītiem.
Šīs ēkas izvietojumā galvenā nozīme ir vispārinātam apjomam, nevis izsmalcinātām detaļām vai orderu arhitektūras elementiem fasādes noformējumā. Kopumā asimetriskā būvķermeņa arhitektoniskajā veidolā atspoguļojas arī atsevišķas Vīnes jūgendstila formālās iezīmes. Īpaši tas sakāms par rizalītu veidojumu, kurus vainago kupoli. Tipiski jūgendstila elementi ir arī dekoratīvie panno, kurus sarežģītā krāsaina cementa un mozaīkas ielikumu tehnikā veidojis Janis Rozentāls.
Centrālajā kompozīcijā alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules - Pērkons, Potrimps un Pīkols - simbolizē kultūras mērķus - skaistumu, spēku un gudrību. Savukārt, panno uz rizalītiem attēloti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai - māksla, zinātne, zemkopība un rūpniecība. Tās ir kompozīcijas "Saules sveiciens" uz kreisā un "Pie avota" uz labā rizalīta. Nama galvenā telpa ir augšējos stāvos izvietotā teātra un koncertzāle ar 450 vietām parterā un 210 vietām balkonā. Zem tās, ēkas otrajā stāvā atrodas sarīkojumu zāle, kā arī virkne citu telpu sanāksmēm, birojiem un sabiedriskām vajadzībām.
20. gs. 30. gadu otrajā pusē, kad par RLB goda biedru kļuva Kārlis Ulmanis, tās sabiedriskā dzīve aktivizējās, iegūstot reprezentācijas raksturu. Radās nepieciešamība pēc jaunām telpām saviesīgām sanāksmēm un citiem pasākumiem. Šo uzdevumu 1935.gadā nolēma atrisināt ar piebūvi, nojaucot blakus esošo 4 stāvu namu Merķeļa ielā 15, kas piederēja biedrībai jau no 1902. gada. Piebūves projektēšanu uzticēja arhitektam E. Laubem.

Ēkas paplašināšanu pabeidza 1938. gadā. Piebūves ārējais veidols ir veiksmīgi pakārtots pamatēkas arhitektūrai. Jaunās daļas pirmajā stāvā atrodas restorāns, bet augšējos - vairākas kluba un banketu zāles, no kurām ievērojamākā ir Līgo zāle otrajā un Zelta zāle trešajā stāvā. Nama iekštelpu apdare ieturēta klasicizētās formās, tā ļoti raksturīga E.Laubes tā laika radošajam rokrakstam, izmantoti arī atsevišķi barokāla vai etnogrāfiska rakstura elementi. E.Laube pats izstrādāja zīmējumus pilnīgi visām detaļām - kāpņu margām, durvīm, portāliem, kamīniem, ģipša veidojumiem, sienu un griestu apdarēm, gaismas ķermeņiem, mēbelēm. E. Laube nedaudz pārveidoja arī vecā nama plānojumu, apvienojot to vienā kompleksā ar jauno daļu. Jaunā korpusa ieeju akcentē neliels kolonnu portiks un varā kaltas durvis ar Tiesu pils, Doma baznīcas, Brīvības pieminekļa un Pulvertorņa attēliem.

Visi ēkas interjeri ir samērā labi un autentiski saglabājušies. Izņēmums ir daļēji aizkrāsotie Zelta zāles griesti un Līgo zāles griestu gleznojums, kura autors ir E.Treilons. Tos paredzēts restaurēt.

Ernests PoleErnests Pole
(1872.-1914.) dzimis Lutriķu Birzniekos kā saimnieka dēls, mācījies Saldū, tad Kuldīgā, beidzis Baltijas skolotāju semināru, 1901.gadā beidzis Arensburgas ģimnāziju kā eksterns. No 1901.-1903.gadam studēja lauksaimniecību Jaunaleksandrovas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā, no 1904.-1908.gadam studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, ko beidza ar arhitekta grādu. Pēc E.Poles projektiem celta piekto Vispārējo Dziesmu svētku pagaidu ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī, Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Kr.Barona un Elizabetes ielas stūrī, nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī, kā arī ap 40 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā.



Eižens LaubeEižens Laube
(1880.-1967.) 1899. gadā beidzis Pētera reālskolu Rīgā, 1906.gadā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļu. 1907.gadā kļuva par RPI docentu. 1919.gadā E.Laubi aicināja piedalīties Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes organizēšanā, 1920.gadā viņš iecelts par Arhitektūras fakultātes profesoru. No 1919.-1922. un no 1932.-1934.g. ir fakultātes dekāns. Pēc E.Laubes projektiem līdz 1.Pasaules karam uzcelts ap 80 daudzstāvu mūra ēku - galvenokārt īres nami, kā arī vairākas sabiedriskās ēkas - Tirgotāju un rūpnieku savstarpējās kredītsabiedrības nams Brīvības ielā 33 (1912), Ķeniņa skola Tērbatas ielā 15/17 (1905, kopā ar K.Pēkšēnu ) u.c. Tās visas veidotas nacionālā romantisma vai racionālistiskā stateniskā jūgendstila formu valodā. 20. un 30.gados E.Laube veicis virkni sabiedrisko ēku atjaunošanas un pārbūves darbus. Pēc viņa projektiem būvēta Jelgavas cukurfabrika, Ķemeru viesnīca (1933), Trīszvaigžņu tornis Rīgas pilī (1938) u.c. celtnes.


                                                                                                        Materiāls tapis sadarbībā ar prof. Jāni Krastiņu