Zelta zālē Zelta danči
15.11.2022
Tieši pirms Latvijas 104. dzimšanas dienas RĪGAS DANČI aicina uz danču vakaru Māmuļā.
Stāsta Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas pārstāvis Ernests Spīčs:Par Zelta dančiem nosaucām, jo dejosim visiemīļotākās mūsu tautas dejas, kuras noteikti varam saukt par Zelta fondu. Tieši tādas pienākas dejot Zelta zālē Rīgas Latviešu biedrībā tieši valsts svētku priekšvakarā.
Kuras ir vislabākās latviešu tautas dejas?
Vispirms jau tās, kuras ap 1916. gadu saulītē cēla latviešu strēlnieki, kad Ziemeļblāzmā pie mecenāta Augusta Dombrovska notika tautas danču vakari Alsungas Mugurdancis, Aknīstes Plaukstiņpolka, četrpāru Sudmaliņas un astoņpāru Ačkups.
Vai tagad rodas jaunas tautas dejas? Jā, rodas gan, jo dejas aizrautība ir tik liela, ka dejotāji un muzikanti dejas trakumā improvizē. Jaunākā improvizācija ir Āzīša Plaukstiņdeja, kuru pirmo reizi dejojām pirms gada Turaidā.
Gandrīz katrs danču vakars mūsdienās beidzas ar Sabiles Garo danci. Šoreiz dejosim īpašā veidā, kā nekad agrāk, parādīsim godu valsts simboliem.
Spēlēs labākie RĪGAS DANČU muzikanti, starp kuriem vislabākai ir gumžiņu* pavēlnieks Niks. Vadīs dančus dančmeistare Rozīte, kura to māk darīt ne tikai latviski, bet arī vēl pāris valodās.
Par to, kā latviešiem patīk dejot tautas dejas, uzzinājuši arī starptautiskās telekompānijas EtnoTV ļaudis, tāpēc īpaša filmēšanas grupa brauc no Tallinas, lai filmētu un intervētu dancotājus.
Ieeja par ziedojumu.
*gumžiņas tā Lejaskurzemē esot saukuši ermoņikas.
