Valdi Breģi atceroties
11.12.2013
Valdi Breģi atceroties
Rīgas Latviešu biedrība un Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija laipni ielūdz interesentus Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 2013. gada 11. decembrī plkst. 19.00 noklausīties koncertu "Mežābeles zieds", diriģentu, komponistu, pedagogu Valdi Breģi (1928 2011) atceroties.
Programmā Ilonas Breģes un Valda Breģa mūzika.
Piedalās Ieva Parša (mecosoprāns), Arturs Cingujevs (klavieres), Stopiņu pagasta sieviešu koris "Madara" un diriģents Imants Kalniņš, Suntažu pagasta jauktais koris un diriģents Andis Klučnieks.
Programmu vada komponiste un pianiste Dr. art. Ilona Breģe
Biļetes Ls 3. - ,/ pensionāriem, studentiem, skolēniem Ls 1.- Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Skaņu mākslas fonds, Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 3 Klasika, Latvijas Mūzikas informācijas centrs,
Koncerts notiks 2013. gada 11. decembrī - kalendārā tā ir vārda diena Valdiem un Voldemāriem.
Valdis Breģis dzimis 1928. gada 2. jūlijā Madonā, audzis Sarkaņu pagasta "Lejas Svincos" zemnieka Pētera Breģa ģimenē, kurā pavisam auga pieci bērni. Mācījies Sarkaņu pamatskolā, tad Madonas 1. vidusskolā. 1946. 1949. gados mācījies Cēsu Mūzikas vidusskolā kora diriģēšanu un Cēsu Skolotāju institūtā dabas zinības. Jau Cēsu studiju laikā, būdams divdesmitgadīgs jauneklis, diriģējis Cēsu Skolotāju institūta sieviešu kori un sacerēja pirmās dziesmas. Sekoja darba gads Cēsu Skolotāju institūtā un studijas konservatorijā pie Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē. Darba gaitas Rīgā aizsākās 1955. gadā Kultūras ministrijā - Mākslas lietu pārvaldē. 1959. gadā pārcelts darbā par direktoru Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas namā. Pēc tam vairākus gadus strādājis Kultūras ministrijā Mākslas un mācību iestāžu pārvaldē. Taču lielāko dzīves daļu - 1966. līdz 1991. gadam - Valdis Breģis atdevis Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumam (tagadējai Kultūras koledžai), audzinot nākamos kultūras darbiniekus un diriģentus. Kora mūzikai un kora diriģēšanai ziedojis visu savu radošo mūžu. Bijis Madonas rajona koru virsdiriģents 1958.-1985. gados, bijis Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona koru virsdiriģents. Sacerējis mūziku, darbojies Jauno komponistu apvienībā pie Latvijas Komponistu savienības, sastādījis dažādus dziesmu krājumus. 20. gadsimta 50. 70. gadu amatierkoru repertuārā bija tādas Valda Breģa dziesmas kā "Mežābeles zieds", "Vasara", kas raksturojamas kā romantiskas noskaņu ainas ar latviešu dzejnieku tekstiem. Paralēli darbam un pedagoģijai Valdis Breģis visu laiku līdz pat 1988. gadam ir vadījis kolektīvus: Rīgas 1. Medicīnas skolas meiteņu kori, Sakaru darbinieku jaukto kori, "Rīgas auduma" jaukto kori, sieviešu kori "Draudzība", Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma sieviešu kori, sieviešu kori "Madara", Valsts bibliotēkas sieviešu vokālo ansambli, Suntažu jaukto kori. Pēc aiziešanas pensijā 1991. gadā dzīvoja diezgan noslēgti, reti izejot sabiedrībā un cīnoties ar veselības problēmām līdz mūža beigām.
Ilona Breģe ir Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāte (2009, gada jaundarbs Vijolkoncerts), grāmatu "Teātris senajā Rīgā" un "Cittautu mūziķu leksikons" autore. Ilonas Breģes darbības spektrs mūzikā ir ļoti plašs komponiste, pianiste, mūzikas pētniece, Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" direktore. Koncertu, festivālu ("Musse-fest") un starptautisku konkursu ("Sinfonia Baltica") producente, pēdējos gados producējusi vairākus ierakstu albumus ("Windstream; Rīga. Eglīte. Ziemassvētki") un rakstījusi scenārijus koncertiem. Ilonas Breģes nozīmīgāko sacerēto skaņdarbu klāstā ir "Rekviēms", trīs simfonijas, vairāki koncertžanra darbi ar nosaukumu "Rīgas koncerti", vokālā mūzika, kamermūzika.
