Somugru tautu festivāls 2015

– folkloras draugu kopa „Skandinieki”, lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”

Zelta zālē 3. stāvā

10.00 – 11.00 FESTIVĀLA ATKLĀŠANA - vada Pēteris Vilkaste,

piedalās goda viesi, somugru tautu valstu vēstnieki Latvijā

11.00 - 13.00 PRIEKŠLASĪJUMU DIENA

vada - Dr.habil.philol. Janīna Kursīte-Pakule

- Janīna Kursīte-Pakule – Latvijas Universitāte (Latvija). Somugriskā realitāte mūsdienās

- Jānošs Pustai (Pusztay János), Rietumungārijas Universitāte (Ungārija). Centrāleiropas valodu apskats

- Kata Kubīņi (Kubínyi Kata), Etveša Lorānda Universitāte (Ungārija). Par lībiešiem ungāriski

- Riho Grintāls (Riho Grünthal) Helsinku universitāte (Somija). Somu zinātnieku pētījumi lībiešu apdzīvotajās teritorijās

Marju Keivupū (Marju Kõivupuu) Tallinas universitāte (Igaunija). Bez mantinieka nebūtu mantojuma. Ieskats kultūras mantojuma tematikā saistībā ar tai veltīto gadu Igaunijā

13.00 – 14.00 STARPBRĪDIS

14.00 – 17.00 PRIEKŠLASĪJUMU PĒCPUSDIENA

B/O Fenno – Ugria (Igaunija)

Svetlana Karma, udmurtu etnoloģe, Igaunijas Tautas muzejs, Somugru krājumi Igaunijas Tautas muzejā (Eesti Rahva Muuseum)

Olivers Lode (Oliver Loode), UNPFII direktora vietnieks (Igaunija). Lībieši un ANO – kāpēc un kā

Boglārka Janurika (Boglárka Janurik), ungāru valodas un kultūras lektore, Tartu universitāte. Somugru valodu revitalizācija

Ņikita Djačkovs (Nikita Djachkov), ižoru etnogrāfs, Vīstines muzejs (Viistinä museum). Ižoru valodas situācija Ļeņingradas apgabalā "

Dmitrijs Haraka-Zaicevs (Dmitri Harakka-Zaitsev), ižoru kopienas "Sojkula" pārstāvis. Ižoru juridiskais statuss un ižoru pamattautas eksistences praktiskā puse "

Taisto Raudalainens (Taisto Raudalainen), Ingrijas somu izcelsmes folklorists. Par Ingrijas etnodemogrāfiju un lauku kopienu A.V. Hupela (A.W. Hupel) redzējumā

Leanne Barbo, igauņu etnomuzikoloģe, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija. Par votu valodas atdzīvināšanu ar tautas mūzikas palīdzību. Votu un ižoru tautas mūzikas portāla prezentācija

Elvi Nasara (Elvi Nassar), setu izcelsmes etnogrāfe, Igaunijas Brīvdabas muzejs. Par setu sētu māju Igaunijas Brīvdabas muzejā

Nikolajs Kuzņecovs, komiešu valodnieks, Tartu universitāte. Pasaules radīšana komiešu mitoloģijā

Tatjana Alibina (Tatiana Alybina), mariešu folkloriste, Tartu universitāte. Mariešu ticības ieražas

Anna Mišina, mariešu folkloriste, Tartu universitāte. Kristietība mariešu kultūrā

Etnogrāfe Indra Čekstere , Latvijas Universitātes doktorante – par Baltijas jūras baseina somugru tautu maizes cepšanas tradīcijām

18.00 – 21.30 Zelta zālē 3. stāvā

SOMUGRU TAUTU MŪZIKA UN DEJAS, vadītāja Julgi Stalte

Lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist” (Latvija)

- Ungāru un igauņu vijolnieki Karolīna Kreintāle (Karoliina Kreintaal) un Dūdu Juša trio (Torupilli Jussi trio) (Igaunija)

- Igaunijas udmurtu folkloras ansamblis „Jumšan Gur” (Igaunija)

- Mariešu tautas dziesminiece Anna Mišina ,Tartu universitāte (Igaunija)

- Ingrijas somu deju ansamblis „Röntyskä“ (Igaunija)

- Ingrijas somu ansamblis „Talonmerkit” (Krievija)

- Setu tradicionālo dziesmu ansamblis „Sõsarõ”(Igaunija)

- Folkloras draugu kopa „Skandinieki” (Latvija)

21.00 Pateicības, noslēguma rituāls

11.00 „Līvu stāsti” - 31` (1988-1990) – ideja Lennarts Meri, scenārijs un režisors – Enns Sede

11.40 „Lībiešu stāstu“ ideja pieder Lennartam Meri, pirmajā filmēšanas reizē 1988. gadā viņš kopā ar filmēšanas grupu apmeklēja Lībiešu krastu. Taču notikumi, kurus vēlāk nodēvēja par Igaunijas „dziedošo revolūciju“, filmas idejas iniciatoru ieveda politikā, un materiāls palika gaidām savu laiku. 1990. gadā kā Eesti Telefilm un Somijas YLE2 kopdarbu filmas uzņemšanu turpināja Enns Sede. „Lībiešu stāsti“ ir uzņemti 1988. gada septembrī un 1990. gada novembrī Latvijas Republikā, Ziemeļkurzemes lībiešu ciemos un Rīgā. Jaunajā DVD krājumā „Lībiešu stāsti“ ir digitāli restaurēti. Bez visām citām valodām filmai ir autora teksts ar tulkojumu lībiešu valodā un lībiešu subtitri. Lībiešu tekstu lasa patlaban Igaunijā un Latvijā pazīstamā mūziķe Julgī Stalte, kuru filmas sākuma epizodē redzam kā 12-gadīgu meiteni.

“Zudusī cilts” – 53` (2014) - Indreks Jētss, Maido Selgmee - Igaunijas Tautas muzejs. Stāsts par Ludzas igauņiem

12.40 „Upurkoka spēks” – 27` (2012) - Aleksejs Aleksejevs. Dokumentāla īsfilma par mariešu tautu

13.20 „Pankūkas dievam“ - 44` (2013) Tatjana Alibina, Rīna Ingela. Dokumentāla filma par mariešu ticību

14.15 „Pēdējais vilciens uz Ingriju“ - 54 min` (2014) Marguss Raids - Tallinas universitātes Baltijas kino, mediju, mākslu un komunikācijas institūta studenta filma par Ingrijas somu neseno vēsturi

15.20 "Danču nams" – 29` filma par ungāru tradicionālo deju mācīšanu

16.40 „Zudusī cilts. Stāsts par Ludzas igauņiem” 53`

17.40 „Upurkoka spēks“ 27 `

18.20 „Pankūkas dievam“ 44`

19.15 „Pēdējais vilciens uz Ingriju“ 54

1. stāva vestibilā

„Somugru un samodiešu cilvēki” Igaunijas Tautas muzejs (Tallina)

Baltā zālē, 2. stāvā

Biedrības „Randalist” rīkotā plenēra „Līvzeme 2015” izstāde (Latvija)

Somugristikas grāmatu izstāde (B/O Fenno-Ugria, Igaunija)

Mūsdienu tradīcijas mokšu un erziešu rotu kultūrā (Igaunija)

Udmurtu dizaineres Kubistas Poļinas (Polina Kubista) nacionālā mode (Igaunija)

Marinas Harakas-Zaicevas (Marina Harakka-Zaitseva) tradicionālo rokdarbu radošā darbnīca - mariešu, Ingrijas somu, ižoru, udmurtu u.c. (Igaunija)

Turaidas muzejrezervātā

2015. gada 27. septembrī

VIDZEMES LĪBIEŠU DIENA

10.00 – 10.15 – Vidzemes lībiešu dienas atklāšana

10.15 – 10.35 - Gaujas lībieši somugru mītiskajā un vēsturiskajā telpā
Ligita Beitiņa, Turaidas muzejrezervāts

Daugavas lībieši pārējo Latvijas teritorijā dzīvojošo somu tautu vidū
Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts

10.55 – 11.15 - Somu zinātnieku pētījumi lībiešu apdzīvotajās teritorijās
Riho Grintāls (Riho Grünthal) Helsinku Universitāte (Somija)
11.15 – 11.35 – Lībiešu apģērbs 10. - 12. gadsimtā
Irita Žeiere, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

11.35 – 11.45 – Kataloga „Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas muzejrezervāta krājumā 10-13. gsadsimtā” atvēršana

11.45 – 12.15 – Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā

Vidrižu folkloras kopa “Delve” (Latvija) un mariešu tautas dziesminiece Anna Mišina (Tartu Universitāte)

Ekskursija pa Dainu kalnu un ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” angļu valodā

13.30 – 13.55 – Apdraudēto valodu revitalizācija

Jānošs Pustai (Pusztay János), Rietumungārijas Universitāte (Ungārija)

Cik labi pazīstam Ungārijā mazās somu-baltu valodas un kultūra

Kata Kubīņi (Kubínyi Kata), Etveša Lorānda Universitāte (Ungārija)

14.20 – 14.45 – Par somugru krājumiem Igaunijas Tautas muzejā (Eesti Rahva useum)

Svetlana Karma( Svetlana Karm), udmurtu etnoloģe (Igaunija)

14.45 – 15.30 – Vidzemes lībiešu un somugru mantojums folklorā

Igaunijas udmurtu folkloras ansamblis „Jumšan Gur” (Tartu) un Ingrijas somu deju ansamblis „Röntyskä“ (Tartu)

Konferences darba valodas: krievu un angļu

2015. gada 27. septembrī

KURZEMES LĪBIEŠU DIENA

Viesu sagaidīšana, goda viesu uzrunas.aiba Šuvcāne lekcija „Ieskats Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu dzīvē laiku ritumā, lībiskais latviskajā”

13.00 – 14.00 Izzinošas norises dabā

BaBaiba Šuvcāne. „Iepazīstam seno lībiešu ciemu Kolku, dabas takas, objekti, leģendas, cilvēki”

Maija Rēriha un Mārīte Zandberga - lībiešu kultūrvēsturisko priekšmetu ekspozīcijas iepazīšana „Kolkas lībiešu darbīgā dzīve”

Leanne Barbo – dūdas (Igaunija – Latvija)

Ingrijas somu ansamblis „Talonmerkit” (Krievija)

- Setu tradicionālo dziesmu ansamblis „Sõsarõ” (Igaunija)

Svētku dienas izskaņa -dziesmas un sadancošana somugru garā

Sarīkojuma darba valodas – angļu un krievu.

Rīko: Rīgas Latviešu biedrība, B/O Fenno-Ugria (Igaunija),

Līvod It /Līvu (Lībiešu) Savienība sadarbībā ar somugru tautu vēstniecībām Latvijā (Igaunija, Ungārija, Somija), Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervāts un Kolkas pagasta pārvaldi.

<<	Novembris 2024					>>
P	O	T	C	P	S	Sv
				1	2	3
4	5	6	7	8	9	10
11	12	13	14	15	16	17
18	19	20	21	22	23	24
25	26	27	28	29	30