Tallinā viesojās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, Biroja vadītāja Stella Līpīte, kultūras projektu vadītāja Māra Kokina, Valdes locekle Lauma Celma, krājuma glabātāja Gaida Jablovska, Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete un reklāmas un informācijas koordinatore Zinta Gugane. Braucienā biedrības pārstāvji devās kopīgi ar Rīgas Pieminekļu aģentūras darbiniekiem Mārīti Šēnbergu un Raimondu Baumani. 

Tallinā rīdziniekus viesmīlīgi sagaidīja un uzņēma Juris Žīgurs. Žīgura kunga pavadībā biedrības un aģentūras pārstāvji devās tikties ar Tallinas latviešiem. Vecpilsētā, omulīgā mākslas salonā noritēja tikšanās ar Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā pārstāvjiem – Annu Volkovu, Lauru Šmidebergu, Igaunijas latviešu skolas Tallinā vadītāju Ditu Linci un Igaunijas Latviešu biedrības vadītāju Norbertu Kaupužu. Sirsnīgā gaisotnē noritēja iepazīšanās, sarunas, ideju un pieredzes apmaiņa, kā arī kopīgu projektu un sadarbības iespēju apspriešana. Radās vairākas vērtīgas idejas, piemēram, koncerta rīkošana nākamā gada maijā, piedaloties RLB bērnu vokālajai studijai „Knīpas un Knauķi” un biedrības Folkloras komisijas „Sprīdīša skolas” viesošanos Tallinā.

Pirmās dienas noslēgumā izzinošā ekskursijā viesus veda Norberts Kaupužs un Laura Šmideberga, iepazīstinot un izrādot Tallinas vecpilsētas ievērojamākās un skaistākās vietas. 

 8. oktobra rīts sākās ar svinīgu brīdi un ziedu nolikšanu pie Igaunijas neatkarības cīņu dalībniekiem veltītā Brīvības pieminekļa Brīvības laukumā. Brīvības krustu – pieminekli igauņi pielīdzina Latvijas Brīvības piemineklim. Brīvības piemineklis sastāv no kolonnas, un tās galā novietots Brīvības Krusta II veida 1. pakāpes goda zīmes attēlojums, kas ir augstākais Igaunijā piešķiramais apbalvojums par personīgo drošsirdību Brīvības cīņu laikā. Brīvības piemineklis Tallinā tika atklāts 2009. gadā. Latvijas pārstāvjus sagaidīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji un pieminekļa apsaimniekotāji.

 Viesi no Latvijas tikās arī ar SIA „Sakret” pārstāvi Igaunijā Renē Vinkleru, kurš pastāstīja par „Sakret” darbību un ieguldījumu Igaunijas kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanā un restaurēšanā. 
 Tad sekoja biedrības un aģentūras pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Tallinas Kultūras departamentā. Vadošo speciālistu pavadībā notika iepazīšanās ar vēsturisko departamenta ēku, departamenta galvenajiem uzdevumiem un  darbības virzieniem.

 Pēcpusdienā biedrības un aģentūras pārstāvji tika laipni uzņemti Latvijas vēstniecībā Igaunijā. Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums un vēstnieka kundze Ināra Eihenbauma viesmīlīgi izrādīja kultūrvēsturisko vēstniecības ēku un iepazīstināja ar tās vēsturi. RLB pārstāvji vēstniecības ēkā jutās kā savās mājās, jo svinīgo ēkas zāli veidojis arhitekts Eižens Laube. Kā zināms, Eižens Laube ir viens no Rīgas Latviešu biedrības ēkas arhitektiem un Laubes īpašais, biedrības ļaudīm tuvais mākslinieciskais rokraksts redzams arī vēstniecības telpās.

 8. oktobra vakarā Igaunijas Nacionālās operas Ziemas dārzā notika 1865. gadā dibinātās Igaunijas biedrības „Estonia” jaunās darba sezonas pirmā sēde. Sēdes tēma - „Latvijas vakars”, tādēļ rīkotāji bija parūpējušies par īpašu saturu, kā arī uzaicinājuši viesus no Latvijas un latviešu māksliniekus, kas strādā un mācās Tallinā. Uzrunu klātesošajiem teica Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums. Savukārt Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis apsveikuma runā aicināja stiprināt latviešu un igauņu draudzības saites, realizējot jaunas ieceres un veidojot jaunas sadarbības formas. Muzikālo vakaru kuplināja „Estonia” operas soliste Valentīna Tāluma un jaunie mūziķi - Marlēna Dombrovska, Arvīds Keins un biedrības „Estonia” koris. Pēc svinīgās daļas biedrības pārstāvji tikās ar „Estonia” priekšsēdētāju Antu Virku un Valdes locekļiem, lai dalītos pieredzē un plānotu kopīgus sarīkojumus. Tikšanās noslēgums izvērtās patiesi brīnišķīgs, jo tika nolemts nākamā gada februārī rīkot Igaunijas tekstilmākslinieku izstādi Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē un organizēt koncertu, piedaloties igauņu un latviešu solistiem un koriem. Lielākā kopīgā iecere ir svinīgs sarīkojums Rīgā, kas būs veltīts Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai, reizē atzīmējot arī abu valstu - Latvijas un Igaunijas 95 gadu dibināšanas svētkus.

 Rīgas Latviešu biedrībai tā bija brīnišķīga pieredze un vērtīgs brauciens uz Igauniju, kurš rosināja jaunām idejām, jauniem darbiem un kopīgiem projektiem! Ceram, ka kopīgiem spēkiem izdosies iecerēto īstenot!