Rīgas Latviešu biedrības domnieki viesojas atjaunotajā kultūras pilī „ Ziemeļblāzma”

Rīgas Latviešu biedrības domnieki viesojas atjaunotajā kultūras pilī „ Ziemeļblāzma”
19.06.2013

Trešdien, 2013. gada 19. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības domnieki, darbinieki un citi interesenti viesojās atjaunotajā kultūras pilī „Ziemeļblāzma”. Biedrības pārstāvji iepazinās ar nesen atjaunotās kultūras pils vēsturi, telpām un parku, apmeklēja vēsturiskā nama veidotāja Augusta Dombrovska atdusas vietu, tikās ar direktori Lieni Kubiļus un izbaudīja Vecmīlgrāvja vasarīgo ainavu no 35 metrus augstā skatu torņa parkā.

Ar plašu un spilgtu stāstījumu par kultūras pils vēstures ninansēm laiku lokos un tās veidotāja – izcilā latviešu rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska dzīvi priecēja Dombrovska dzīves pētnieks Andrejs Grāpis. A.Grāpis klātesošajiem atgādināja A.Dombrovska slaveno teicienu: "Uz skaidru prātu caur zināšanām, uz skaidru prātu caur kultūru, uz skaidru prātu caur veselīgu dzīvesveidu."

Literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis atklāja arī Augusta Dombrovska un Rīgas Latviešu biedrības vēsturisko saikni: „Šogad, kad durvis vērusi atjaunotā kultūras pils „Ziemeļblāzma”, kad aprit simts gadu Jāzepa Vītola kantātei „Ziemeļblāzma”, kas veltīta šīs pils atklāšanai 1913. gada 1. septembrī, Vecmīlgrāvis īpaši piesaista rīdzinieku uzmanību. Te jāatceras, ka Vecmīlgrāvja un tā kultūrceltņu radītājs, ievērojamais latviešu uzņēmējs, mecenāts un kultūras darbinieks Augusts Dombrovskis biogrāfiski ir cieši saistīts ar Rīgas Latviešu biedrību. Personības brieduma laikā – starp 35 un 65 dzīves gadu, Rīgas Latviešu biedrība ir viņa sabiedriskās un kultūras darbības pieredzes skola. Kopš 1880. gada Augusts Dombrovskis darbojas RLB Kārtības komisijā. Viņš organizē biedrības izbraukumus uz Koknesi, Katlakalnu un citām ievērības cienīgām vietām. 1888. gadā viņš kļūst par biedrības teātra kasieri, bet, sākot ar 1890. gadu, Augusts Dombrovskis ir RLB Kārtības komisijas priekšnieks. Pirmais ievērojamākais pasākums šajā amatā ir Krišjāņa Valdemāra bēru organizēšana 1891. gadā. 1891. - 1893. gadā Augusts Dombrovskis ir Rūdolfa Blaumaņa kolēģis biedrības Teātra komisijā, un 1899. gadā viņš ir viens no biedrības Literatūras fonda dibinātājiem. Pārskatot šos amatus, labi redzams, ka te rodami aizsākumi veikumam Vecmīlgrāvī.

Jāatceras arī, ka kopš 1886. gada Augusts Dombrovskis ir RLB runasvīrs. 1886. gadā viņš tiek ievēlēts kā desmitais ar 89 balsīm. 1889. gadā viņš saņem 98 balsis, bet 1901. gadā – 168. Līdz beidzot 1904. gadā viņu ievēl vienbalsīgi ar 196 balsīm. Parasti šādu balsojumu saņēma biedrības priekšnieks, taču Augusts Dombrovskis šādu godu nekāroja, jo viņam jau bija Bezalkohola biedrība „Ziemeļblāzma”. 1904. gada 15. augustā Vecmīlgrāvī tiek atklāts biedrības pirmais nams, kuru 1906. gada 21. janvārī nodedzina Soda ekspedīcija. Traģiskā notikuma liecinieces – nama kolonas, šodien veido atjaunoto rotondu un „sēnīti” pils parkā. No jauna skatāms arī 1910. gadā celtais tējas namiņš. Un tad, līdzās 1908. gadā celtajam „Burtnieku namam” un 1909. gadā celtajai Proģimnāzijai, 1913. gadā pāri Vecmīlgrāvja vienstāva apbūvei Daugavas kuģiniekiem kļuva saskatāma tagadējā kultūras pils „Ziemeļblāzma” ēka, kuras atjaunotās zāles liecina par Augusta Dombrovska domas vērienīgu iedzīvinājumu. Taču gaitas sākums – Rīgas Latviešu biedrībā.”

Aizkustinošs brīdis norisinājās pie Augusta Dombrovska kapa vietas „Ziemeļblāzmas” parkā”, simboliski pieminot ievērojamo personību ar kopīgi dziedātu dziesmu un ziedu sveicienu.

Savukārt pils attīstības direktore Liene Kubiļus tikšanās laikā uzsvēra, ka tā būs nozīmīgs valsts un pilsētas kultūras veicināšanas un prezentācijas centrs, pieprasīts tūrisma objekts, moderna vide kultūrvēstures apguvei un iepazīšanai, augstvērtīgas mākslas koncentrācijas vieta un inovatīvu ideju īstenošanas platforma. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis pasniedza direktorei simbolisku dāvanu - plakātu ar Līgo karoga attēlu, atgādinot, ka Rīgas Latviešu biedrība ir ne vien vecākā latviešu sabiedriskā organizācija pasaulē, bet arī Dziesmu svētku tradīcijas aizsācēja un turpinātāja.

Jo īpašus viesošanās brīžus „Ziemeļblāzmā” padarīja Augusta Dombrovska mazmazmeitas Ineses Kleves klātbūtne.

RLB sirsnīgi pateicas Inesei Klevei un Andrejam Grāpim par līdzdalību izbraukumā.

1904. gadā Mīlgrāvja Atturības biedrībai “Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams Ziemeļblāzma, kuru 1906. gadā nodedzināja soda ekspedīcija. Tagadējā ēka būvēta 1910. –1913. gadā, lai apkārtējiem iedzīvotājiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un kultūras dzīve. Mecenāts A.Dombrovskis kultūras pili "Ziemeļblāzma" pabeidza un ekspluatācijā nodeva 1913.gada 1.septembrī. Tā kļuva ne tikai par vienu no ievērojamākajiem kultūras un izglītības darba centriem.

2013.gadā tiks svinēta simtgade arhitektoniski savdabīgajai un majestātiskajai kultūras pils „Ziemeļblāzma” ēkai, kas bija un ir būtiska kultūras vērtība visas Latvijas mērogā.

RLB viesojās Ziemeļblāzmā