104949

Rīgas Latviešu biedrība izdod Ilzes Būmanes grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”
23.02.2019


Rīgas Latviešu biedrība izdod Ilzes Būmanes grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”  

 

2019.gads sākās ar nozīmīgu notikumu – Rīgas Latviešu biedrība atjaunoja savu vēsturisko Derīgu grāmatu nodaļas drukāto izdevumu iedibināto tradīciju –  izdeva Ilzes Būmanes, kā veltījumu Rīgas Latviešu biedrībai 150 gadu jubilejā tapušo, grāmatu “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne?”. Grāmata iznāca, pateicoties atbalstītājiem – RLB biedram uzņēmējam Ivaram Strautiņam, Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fondam un Labdarības balles rīkotājiem – Rotary klubam Rīdzene, Lions klubiem, Club 41 un Zonta klubiem, kas atvēlēja grāmatas izdošanai daļu no 7.Labdarības ballē (17.11.2018.) Rīgas Latviešu biedrības atbalstam savāktā ziedojuma.

Izdevums  lasītāju iepazīstina ar 22 latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Visticamāk, lielākajai daļai sabiedrības šo biedrību darbība būs atklājums, jo neatkarīgās valsts laikā izveidojies ļoti plašs sabiedrisko organizāciju spektrs. Strādājošo biedrību vidū ir vairākas, kuras nosauktas par kultūras biedrībām, taču to izcelsme ir dziļi sakņota tautas latviskajos centienos. 

RLB nodibināšana 1868. gadā pavēra ceļu latviešu biedrību tapšanai visā Latvijā – 19. gadsimtā dibināta Jelgavas Latviešu biedrība, Bukaišu, Jūrmalas, Saldus biedrības. Īsts uzplaukums tika piedzīvots 20. gadsimtā, līdz 1940. gadā  padomju okupācijas vara biedrības slēdza. Jau Atmodas laikā atjaunoja Daugavpils un Krāslavas latviešu biedrības, Ikšķiles Kultūras biedrību, pārējās pirmajos neatkarīgās Latvijas gados. Visjaunākās ir Torņakalna,  Piebalgas un Jēkabpils latviešu biedrības. 

Jaunais izdevums tapis kopdarbā ar visām 22 latviešu biedrībām, kā arī sniegts ieskats vairāku novadu biedrību vēsturē un mūsdienu kultūras attīstībā. Apraksti par latviešu biedrībām parāda mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu, piemēram, par jaunākās paaudzes līdzdalību, par biedrību vietu nacionālās attīstības spektrā. Kā uzsver visi latviešu biedrību ļaudis – tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai. 

Izdevuma 224 lappuses ilustrētas ar latviešu biedrību un novadu muzeju fotoattēliem un dokumentu kopijām. Tās noslēgumā – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēlējums.

Grāmatas atvēršana norisināsies sestdien, 23. februārī plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē svinīgā Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulces laikā, klātesot pārstāvjiem no visām Latviešu biedrībām. 

 




      Atpakaļ