SARĪKOJUMS IR PĀRCELTS UZ NENOTEIKTU LAIKU

Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija ielūdz uz Literāri muzikālu pēcpusdienu “Kas gan ir dvēsele?” 2020. gada 17. martā plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē. 

Sarīkojumu atklās RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša uzruna. 

Priekšlasījumos piedalās Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska “Aspazija un viņas darbība Rīgas Latviešu biedrībā” un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš “Aspazija un Dailes teātris”. Raiņa un Aspazijas vēstules un dzeju runās aktieri Anita Grūbe un Pēteris Vilkaste. Sarīkojumu kuplinās muzikāls sveiciens no Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņiem.

Martu Aspazija saukusi par savu mēnesi, jo 16. datumā ir viņas dzimšanas diena. Dažkārt vēstures dokumentos viņa min arī 17. martu.  1928. gada martā, atzīmējot dzejniece dzimšanas dienu, pie viņas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā ierodas laikraksta “Pēdējā Brīdī” korespondents. Aspazija atzīmē, ka ir pateicīga dzimtenei par to atzinību, ko tā viņai izrādījusi -  un saka: „…Es arī neskaitu ne par kādu kaunu, ka man piespriests Triju zvaigžņu ordenis. To ar lepnumu esmu nesusi līdz šim un nesīšu arī turpmāk. Savu tautu dziļi mīlu…”

Dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas un sabiedriskās darbinieces Aspazijas (dzim. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; 1865–1943) dzimtā vieta ir Zemgales līdzenumā, Zaļenieku pagasta “Daukšu” mājās. Talantīga. Spilgta un daudzšķautņaina personība.  Brīžiem leģendām apvīts un neizpētīs ir viņas dzīvesstāsts.  No 1893. gada rudens Aspazija strādā algotu darbu Rīgas Latviešu biedrībā. Viņa ir dramaturģe. Notiek Aspazijas lugu  “Vaidelote” un  “Zaudētās tiesības”  pirmizrādes.  LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā glabājas RLB Teātra komisijas protokolu un kases grāmatas, kas atklāj  mums mazāk zināmus faktus par šo laika posmu dzejnieces dzīvē. Aspazijas devums latviešu kultūrā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts apbalvojumu – Tēvzemes balvu (1939). Šogad  aprit 100 gadi kopš dibināts Dailes teātris. Uz teātra skatuves iestudētas ne tikai Aspazijas lugas, bet 1934. gada martā, pēc Eduarda Smiļģa iniciatīvas, viņa iecelta par Dailes teātra goda direktori.

Ieeja sarīkojumā par ziedojumiem. 

Atbalsta

Rīgas Dome, Rīgas Latviešu biedrība,

Latvijas Kultūras akadēmija un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola