Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstule Rīgas Latviešu biedrībai
08.11.2011
Rīgā, 2011. gada 8. novembrī
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam
Guntim Gailītim
A. god. Gailīša kungs!
Latvijas Zinātņu akadēmijas un Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa rīcības komitejas vārdā vēlos Jums pateikt lielu paldies par dalību kongresā un Jūsu saturīgo uzrunu tajā.
Mēs esam ļoti gandarīti, ka Rīgas Latviešu biedrība bija viens no šī kongresa galvenajiem organizatoriem un aktīvi iekļāvās gan kongresa sagatavošanas procesā, gan tā norises nodrošināšanā. Kongresa dalībnieki un viesi ir ļoti apmierināti ar tiem pasākumiem, kuri notika Rīgas Latviešu biedrībā un par kuriem tā bija uzņēmusies atbildību. Notikušais kongress ir labs apliecinājums ilggadīgajai un sekmīgajai Latvijas Zinātņu akadēmijas un Rīgas Latviešu biedrības sadarbībai.
Kongresā izskanējušie galvenie secinājumi iekļauti tajā pieņemtajā rezolūcijā, ko pievienoju.
Ar cieņu,
Juris Ekmanis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas
4. kongresa "Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte" rezolūcija
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress turpina divu iepriekšējo Pasaules latviešu zinātnieku kongresu (1991, 2001) un pirms 1991. gada regulāri rīkoto Pasaules latviešu tehnisko zinātņu kongresu, kā arī Letonikas kongresu tradīcijas. Salīdzinot ar iepriekšējiem kongresiem, ir būtiski mainījies latviešu zinātnieku (t. i. zinātnieku, kuri savu zinātnisko darbību veic Latvijā, kā arī ārzemēs strādājošo zinātnieku, kas vai nu paši dzimuši Latvijā, vai viņu senči ir dzimuši Latvijā) sastāvs gan ārzemēs, gan Latvijā, jo, pirmkārt, ir notikusi paaudžu nomaiņa, otrkārt, uz darbu ārzemēs ir devušies daudzi vidējās un jaunākās paaudzes zinātnieki. Kongresa dalībnieki ierosina izveidot pasaules latviešu zinātnieku elektronisku reģistru latviešu un angļu valodā.
Līdztekus reģistra izveidei aicinām LU Akadēmisko bibliotēku apkopot visu informāciju arī par ārzemēs strādājošajiem latviešu zinātniekiem, papildinot fondus ar viņu publikācijām un ziņām par citiem sasniegumiem. Sadarbojoties LU Akadēmiskai bibliotēkai ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, izveidot starptautisku datubāzi "Letonika", kurā tiktu iekļautas latviešu valodā rakstītās zinātniskās publikācijas. Latvijas akadēmiskai sabiedrībai jānostiprina kontakti ar tiem latviešu zinātniekiem, kas strādā ārzemēs, gan iesaistot viņus kopīgos projektos, gan izcilākos ievēlot par Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un Latvijas augstskolu ārzemju un goda locekļiem.
Jāizveido Latvijas Nacionālā jauno talantu atbalsta sistēma. Pie Latvijas Zinātņu akadēmijas jāizveido zināšanu pārneses struktūra, lai veicinātu izcilo zinātnieku pieredzes nodošanu jaunatnei.
Latvijā un ārpus tās robežām jāpopularizē latviešu zinātnieku sasniegumi, paplašinot Latvijas Zinātņu akadēmijas gada izcilāko notikumu sarakstu un iekļaujot tajā arī ārzemēs strādājošo zinātnieku sasniegumus. Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress konstatē, ka joprojām, gan popularizējot zinātnieku sasniegumus, gan informējot par ikdienas pētījumiem, ir nepietiekama zinātnes un sabiedrības mijiedarbība. Jāveicina tādu populārzinātnisku žurnālu izdošana, kuros ietverto informāciju būtu rakstījuši latviešu zinātnieki. Žurnālā "Akadēmiskā Dzīve" un citos nepieciešams ietvert diskusiju sadaļu par aktuāliem zinātnes jautājumiem. Veicināma zinātnieku sadarbība ar visa veida izglītības iestādēm gan populāru lekciju un semināru veidā, gan ar grāmatu dāvinājumiem. Atbalstāma zinātnieku sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, iesaistot viņus kopīgu projektu īstenošanā ar savu finansējuma daļu, radot uzņēmuma darbiniekos interesi par pētījumiem un akadēmiskajām studijām, tādējādi paaugstinot darbaspēka intelektuālo potenciālu un uzņēmumu konkurētspēju.
Rūpējoties par nacionālās identitātes saglabāšanu, valsts atbalsts būtu nepieciešams humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas ir katras valsts atbildība un goda pienākums.
Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress atbalsta Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvu par laikraksta "Literatūra un Māksla" atjaunošanu, kas varētu kalpot arī kā zinātnisko diskusiju un jautājumu un atbilžu klubs.
Kongress aicina Latvijas Republikas valdību ievērot "Zinātniskās darbības likuma" 33. pantā ietvertās normas par ikgadēju valsts budžeta finansējuma palielināšanu zinātnei ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz tas sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, veicinot Latvijas zinātnes konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Savukārt zinātniekiem piešķirto finansējumu izmantot, ceļot Latvijas zinātnes prestižu starptautiskajā zinātnes telpā, savus sasniegumus publiskojot Eiropas patentu, SCI publikāciju, starptautisku konferenču ziņojumu formā.
Aicinām Latvijas Republikas Saeimu noteikt Latvijas Zinātnes padomei pasaules demokrātisko valstu praksei atbilstošu juridisko statusu. Sniegt atbalstu doktora studiju programmām, kā arī darba vietu nodrošināšanai un plašas zinātniskas infrastruktūras izveidei.
Aicinām turpināt Pasaules latviešu zinātnieku kongresu tradīciju, tos sasaucot regulāri un nākošo kongresu sasaukt 2018. gada vasarā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi.
