Kas vieno Rīgas Latviešu biedrību un Piebalgu?
28.06.2014
Saulgriežu laikā, 20.jūnijā Rīgas Latviešu biedrības domnieki, darbinieki un aktīvie biedri devās braucienā uz teiksmaino Piebalgu, lai kopīgi apraudzītu, sakoptu ar biedrības vēsturi saistīto latviešu kultūras darbinieku kapavietas un iepazītu citas nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas.
Sasniedzot Piebalgas pakalnus, pirmā pieturvieta bija Kārļa Skalbes muzejs Saulrieti Vecpiebalgā, kur viesus laipni uzņēma Piebalgas muzeju apvienības Orisāre vadītāja Līva Grudule. Vadītāja izrādīja gan latviešu pasaku ķēniņa pili Saulrietus - Skalbes iemīļoto vasaras māju, ko tas ar lielām grūtībām bija uzcēlis, gan Incēnus- Skalbes dzimto māju, gan Skalbju kapavietu. Tiekoties tika apzināta pieredze kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, projektu veidošanā un kultūras sarīkojumu organizēšanā.
Tālāk ceļš veda uz Vecpiebalgas Vidus kapiem. Te mūža mierā atdusas divi ievērojami darboņi, bez kuru vārdiem latviešu kultūra nav iedomājama, un, kuri atstājuši neizdzēšamas pēdas arī Rīgas Latviešu biedrības vēsturē. Matīss Kaudzīte bijis Rīgas Latviešu biedrības Goda biedrs, savukārt Kronvaldu Atim Rīgas Latviešu biedrība 1893. gadā pateicībā uzcēlusi pieminekli. Pie abu diženo vīru sakoptajām kapa kopiņām tika atstāti ziedu un sveču liesmiņu sveicieni.
Godinot un sveicot Līgo svētkos, ceļā uz Jaunpiebalgu biedrības kolektīvs apciemoja šogad ievēlēto Goda biedru - Oļģertu Grāvīti, lai nodziedātu profesoram dziesmu un novēlētu izturību un stipru veselību.
Jaunpiebalgā rīdziniekus sagaidīja pārsteigums, ikviens bija patīkami izbrīnīts, ieejot tikai pirms gada restaurētajā Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcā. Par grandiozajiem restaurācijas darbiem, ziedojumu un līdzekļu vākšanas akcijām, dažādiem vēsturiskiem, interesantiem faktiem un atgadījumiem zināja stāstīt arhitekts Māris Kārkliņš. Gandarījums, ka ne vien baznīca piedzīvojusi atjaunošanu, bet arī tās apkārtne piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas un tagad skatam lepni paveras Kārļa Zāles radītais Brīvības piemineklis.
Dienas otrajā pusē ceļotāji sasniedza galamērķi Zosēnu pagasta Skrāģu krogu operas Baņuta muzeju, Artūra Krūmiņa pirmās latviešu operas libreta autora dzimto vietu. Opera Baņuta cieši saistīta ar RLB vēsturi. Tieši RLB Mūzikas komisija 1903. gadā izsludināja operas libretu konkursu, lai veicinātu latviešu oriģināloperas attīstību. Septiņu darbu konkurencē, kur autoru vidū bija arī Rainis, ar libretu Baņuta" uzvarēja jauns Politehniskā institūta students, pēc izcelsmes Skrāģu krodzinieka ceturtais dēls Artūrs Krūmiņš. Mūziku vairākus gadus vēlāk, jau 1918./1919. gadā, komponēja viņa vienaudzis un draugs - cēsinieks Alfrēds Kalniņš. Pirmizrādi pirmā latviešu nacionālā opera Baņuta piedzīvoja 1920. gada 29. maijā. Te tika apzinātas un uzpostas daudzas vēsturiskas liecības un avoti.
Noslēgumā biedrības pārstāvji, turpinot pagājušajā gadā izsludināto ozolu stādīšanas akciju, simboliski iestādīja trīs ozolus pie Skrāģu kroga. Katram ozolam tika dots vārds Pērkons, Potrimps, Pīkols, - kas sasaucas ar RLB nama fasādes freskā trim attēlotajiem dieviem.
Rīgas Latviešu biedrība 2014. gadā turpina realizēt projektu Stāvi stipri, strādā droši, kurš notiek Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009-2014.gada perioda programmas NVO fonds apakšprogrammā Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programma. Biedrības kultūrvēsturi izzinošais brauciens tika rīkots projekta Stāvi stipri, strādā droši ietvaros.
www.sif.lv
www.eeagrants.lv
www.eeagrants.org
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild Rīgas Latviešu biedrība
|
Ielādēju...
|
