2010. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens
Apskatīt komentārus (2)


02.02.2011

---

2010. gada 18. janvārī

 

2010. gada vārds ir “zibakcija”, nevārds – “pa lielam”,

spārnotais teiciens – “Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā”

 

Šodien preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā paziņots 2010. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot daudz pieteikto kandidātu.

 

Ar prieku žūrija ziņo, ka gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam kā allaž saņemts daudz ieteikumu. Astoto gadu šī sabiedriskā akcija rosinājusi piedalīties gan jauniešus un to vecākus – pieteikts arī kāda četrgadīga zēna izdomātais kases apzīmējums „maksātava” – gan citu paaudžu ļaudis, gan ierēdņus un viņu kritizētājus, gan arī rakstniekus, tulkotājus un citus, kam rūp mūsu valodas bagātība un tajā ieviesušos ačgārnību novēršana. Saņemti gan rūpīgi apdomāti un pamatoti, gan arī rotaļīgi un asprātīgi vārdi, nevārdi un teicieni.

 

Vienoties par 2010. gada nominantiem žūrijai nebija viegli arī šoreiz, jo kā gada vārdam, tā nevārdam bija vairāki pagājušam gadam zīmīgi priekšlikumi. Rīgas Latviešu biedrības Valodas attīstības kopas koordinātore Maija Sinka atzīst, ka šoreiz saņemts vairāk kvalitātīvu pieteikumu nekā agrāk: manāma apzināta iesniedzēju ievirze uz mūsu valodas stiprināšanu, un, šķiet, izpaužas arī tas, ka sabiedrībā ir mazinājusies vienaldzība pret valodas aplamībām. Iesniedzēju norādēs un skaidrojumos atkal retākas ir kļuvušas negācijas, un daži pieteicēji pat izceļas ar vairākiem ierosinājumiem. Iesniegto teicienu vidū mazāk ir sūro un nelāgo kandidātu, tomēr, kā parasti, labs skaits ir tādu, kas spilgti ataino pagājušā gada valstiskās un polītiskās norises.

 

Par 2010. gada vārdu atzīts “zibakcija”, kas pamazām sācis aizstāt līdzšinējo “flašmobs” vai “flešmobs” (no angļu vārda “flashmob”). Vārds “zibakcija” trāpīgi norāda uz apzīmējamo norisi – neikdienišķu izdarību, kas pēkšņi un īslaicīgi notiek kādā ikdienišķā sabiedriskā vidē.

Saņemts daudz vērā ņemamu pieteikumu, no tiem šeit tikai daži:

Vārds	Skaidrojums, komentārs
“skatieris”	skatītājs kā aktieris - skatītājs, kas teātrī aicināts veidot un mainīt izrādes gaitu
“bībelnieks”	bībeles pazinējs un pētnieks; interesents
“simtlatnieks”	sabiedriskos darbos par atlīdzību nodarbināts bezdarbnieks
“jēgtukšs”	pretējs jēgpilnam, – tāds, kam nav jēgas
“zibakcija”	palielas cilvēku grupas pēkšņa sapulcēšanās kādā publiskā vietā, īslaicīga neparasta, videi neraksturīga izturēšanās un tūlītēja nozušana
“sasuka”	sens, bet mazliet piemirsts vārds – “frizūra”
“e-talons”	elektroniska braukšanas biļete (izrunā ar garo “ē”– tāpat kā “E vitamīns”)
“priekšskats”	(līdzīgi: atskats) – kā priekšlikums, priekšstats, priekš(ap)maksa...
“maksātava”	kase
“priekšsēdis”	priekšsēdētājs
“viesmīļi”	oficianti

 

Par 2010. gada nevārdu atzīts “pa lielam” – daudzu pieteicēju noraidīts nelatvisks darinājums, kas strauji izplatījies sarunvalodā un jau parādās arī presē un pat runās no Saeimas tribīnes. Dažs to uztvēris kā nepieklājīgu paziņojumu par došanos savās darīšanās.

Piemēri no saņemto nevārdu klāsta:

Nevārds	Skaidrojums, komentārs
“nekonkurētspējīgs”	konkurētnespējīgs; vai latviešu valodai neloģiskā veidojuma „nekonkurētspējīgs” lietotāji nedomā citā valodā?
“konsolidācija (-as)”	latīņu “consolidare” nozīmē nostiprināt, saliedēt un apvienot, nevis samazināt, griezt, sašaurināt
“atslēgas jautājums“	tiešs tulkojums no angļu un krievu valodas
“okta”, “sīvī”	OCTA – “C” ir no “civiltiesiskā”! CV – “curriculum vitae”
“izņemt”, “apdalīt”	lietoti nepareizi – tā, kā radniecīgus vārdus lieto krievu valodā
paši “galvenākie” svētki	ieviešas aplami veidotie – pārdotākie, meklētākie, skatītākie....
“slingošana”	bērna pārnēsāšana lakatā – latviskojams, kā arī „hedlings”, „koučings”, “glamūrs”
“glamūrs”	"skaistums, neatkārtojamība un noslēpumainība" (viss kopā)
“cieti!”	nevārds gan tiešā, gan pārnestā nozīmē
“elektrības padeve”	elektroapgāde, elektrības pievade
“pieļauju, ka”	manuprāt; domāju, ka; atzīstu par iespējamu, ka; neizslēdzu, ka
“seksīgi”	apzīmējumos “seksīgi zābaki”, “seksīga mūzika”

 

2010. gada spārnotais teiciens – „Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā": šādā veidā vēlēšanu priekšvakara diskusiju raidījumā Valdis Dombrovskis atkārtoja Aināra Šlesera sacīto „Krāniem, būvniekiem jāstrādā lidostā”.

Spārnoto teicienu piemēri:

 

Atgādinājumam

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas komisiju bija izsludinājusi – nu jau astoto gadu – iepriekšējā gada Vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena meklēšanu.
Ieteikumus 2008. gada Vārdam, Nevārdam un Spārnotam teicienam bija iespējams iesūtīt līdz 2009. g. 17. janv.

Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāri-tāti atguvis 2008. gadā, arī ieteikts jaunvārds.

Gada nevārds – nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2008. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, tikai tāpēc, ka tā ir citā valodā).

Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pama-nīts 2008. gadā.

Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts vai lasīts un kādā sakarā lietots. Vēlams minēt sūtītāja vārdu, uzvārdu un adresi.

 

Sūtītāji bija aicināti norādīt, kur vārds vai teiciens pamanīts, kādā publikācijā un sakarībā tas lietots/dzirdēts.

Žūrijā ir pārstāvji no RLB Latviešu valodas attīstības kopas, LZA Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku savienības.

Informācija

Līdzīgas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas saturiskai un formālai tīrībai, ik gadu notiek daudzās valstīs, arī Vācijā, Austrijā un ASV. Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana, notiek jau sesto gadu.

2009. gadā par gada vārdu kļuva “glābējsilīte” (angliskā “babybox” vietā), par nevārdu – “saīsināt (darbiniekus)”, par spārnoto teicienu – “Un ko jūs saprotat ar polītisko atbildību?” (ministres jautājums žurnālistam).

2008: gada vārds “talkot” (‘piedalīties Lielajā talkā’), nevārds “šis te.., šo te..”, spārnotais teiciens “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama” (no politiķa izteikuma) un gada nagla “Nasing spešl” (ministra atbilde žurnālistei, kura jautāja, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums).

2007: gada vārds "ēnstrādnieks", nevārds “(siera) produkts” (piemērs tam, kā dažādus izstrādājumus neiederīgi vai bez vajadzības dēvē par produktiem), spārnotais teiciens “bojāts horizontālais taimkods” (patiesības slēpšana aiz nesaprotama žargonvārda).

2006: gada vārds “draugoties” (vietnes draugiem.lv lietotāju darbības apzīmējums), nevārds “hendlings” (no angļu “handling / zīdaiņa kopšana un auklēšana”), spārnotais teiciens “ņēma un uzmeta” (no politiķu telefonsarunas).

2005: gada vārds “smacenis” (Anšlava Eglīša darinājums angliskā “smogs” vietā), nevārds “centrs” (vārda jēgai neatbilstošās vārdkopās ar nozīmi ‘liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek (tirgotava, kopētava u.tml.)’), spārnotais teiciens “vanags noknāba cālīti” (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle).

2004: gada vārds “mēstule” (angliskā “spams” vietā), nevārds “māsterplāns” (neskanīgs saliktenis, ko ieteikts aizstāt ar “virsplāns”), spārnotais teiciens “valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi ‘valstī krīze’).

2003: gada vārds “zīmols” (‘ražojuma, uzņēmuma, personas, valsts u.tml. tēls, kas saistīts ar vārdu, simbolu, prečzīmi u.tml.’ – angliskā “brends” vietā), nevārds “eiro” (tā nelokāmības dēļ), spārnotais teiciens “zelta rokas” (ar irōniju).

 

Papildu informācija                                                                                                                                                                   Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas paudumu un to formas tīrībai, ik gadu notiek daudzās pasaules valstīs, piemēram, arī Vācijā, Austrijā un ASV.                                                                                                     Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.                                                                                                                                       Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusijām par aktuāliem valodas jautājumiem, kā arī aicina novērst ar padomju laika dekrētiem un nolikumiem ieviesto normu saglabāšanos tagadējā valodas praksē.

Plašāka informācija – pie Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatores:                                                 Maija Sinka, tālr. 29 167 606