XXVI VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU UN XVI DEJU SVĒTKI
26.08.2018
|
Laiks |
Norise |
Apraksts |
|
|
30. jūnijs |
10.00
|
Koru konkursa fināls „Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielā aula |
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli „Dziesmu karu” rezultāti tiks paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas. |
|
1. – 8. jūlijs |
10.00
|
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzs, Esplanāde |
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu. 2.,3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā 2. jūlijā – Senioru koru koncerts „Margodama saule lēca” Esplanādē 5. jūlijā – Tautu diena „Rīta ausma” Vērmanes dārzā 6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē 7. jūlijā – Folkloras diena „Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā Bērnu folkloras kopu koncerts „Roku rokā ritinām” Esplanādē |
|
1. jūlijs |
8.30
|
Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības nams |
Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pie „Līgo” karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa „Dievs, svētī Latviju!". 2018. gada svētkos tiks atjaunota tradīcija, kurā, koru dziedātājiem un diriģentiem dziedot valsts himnu, tiks cildināts „Līgo” karogs. |
|
1. jūlijs |
10.00
|
Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parks |
Tradicionāls Dziesmu un deju svētku rituāls, kurā tiks godināti XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģenti un Goda virsdiriģenti, virsvadītāji un Goda virsvadītāji. |
|
1. jūlijs |
12.00 |
Garīgās mūzikas koncerts „ES esmu…” Rīgas Doms |
Koncertā skanēs seši jaundarbi un vairāku latviešu klasiķu darbi. Latviešu tradicionālo mūziku reprezentēs latgaliešu Dīva dzīsmes – dziedājumi, kas spilgti atklāj dziedāšanas tradīciju Latgalē. Mākslinieciskais vadītājs – Guntars Prānis |
|
1. jūlijs |
14.00 |
Svētku gājiens Brīvības piemineklis – Brīvības iela – Stabu iela
|
1. jūlijs būs veltīts Svētku dalībnieku sumināšanai un Svētku svinēšanai. Krāšņais dalībnieku gājiens no Brīvības pieminekļa dosies pa Brīvības ielu līdz Stabu ielai un šoreiz noslēgsies īpašā, tikai dalībniekiem iekārtotā Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Gājiena koordinators – Reinis Druvietis |
|
1. jūlijs |
21.00
|
Atklāšanas pasākums Svētku dalībniekiem Svētku kvartāls – Skonto stadions |
Atklāšanas pasākuma galvenais vadmotīvs ir Latvijas 100. dzimšanas dienas svinēšana, ieskicējot visas nedēļas notikumus un metot loku uz Svētku kulmināciju – deju lielkoncertu „Māras zeme” un noslēguma koncertu „Zvaigžņu ceļā”. Atklāšanas pasākuma mērķis ir katra dalībnieka godināšana un pateikšanās par ieguldīto darbu Svētku starpposmā. Režisors – Viesturs Meikšāns Muzikālie vadītāji – Jānis Ozols un Kārlis Lācis Producents – Guntis Ērglis-Lācis |
|
2. jūlijs |
11.00
|
Pasaules latviešu diena. Konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības nams
|
Konference, kurā sanāk kopā ārvalstīs dzīvojošie latvieši, eksperti, Latvijas iestāžu un sabiedrības pārstāvji, lai uzklausītu viens otru, dalītos padarītajā un iezīmētu problēmas, atrastu sadarbības partnerus pasākumu un projektu īstenošanā, ir ikgadējs pasākums, kas kopš 2011. gada tiek rīkota ik vasaru. Šogad, Latvijas 100. dzimšanas dienā, konferences tēma ir Dziesmu un deju svētki, kas apvieno latviešus visā pasaulē. Dienas kārtībā – lekcijas, referāti un paneļdiskusijas par Dziesmu un deju svētku vēsturi, par tradīcijas attīstību Latvijā un ārvalstīs. Konferences dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem, kāda ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas loma Latvijā un kopienās ārvalstīs un vai tā nākotnē veidos tiltu starp latviešiem Latvijā un latviešiem ārvalstīs. Konferencē piedalīsies Latvijā un ārvalstīs pazīstami eksperti – muzikologs Arvīds Bomiks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe, Daugavas Vanagu Fonda Lielbritānijā priekšsēdētājs Aivars Sinka u.c. Konferences moderators – Ansis Bogustovs. |
|
2. jūlijs |
11.00
|
Vokālo ansambļu konkurss RKTMC „Mazā Ģilde” |
Labāko Latvijas vokālo ansambļu finālsacensības norisināsies |
|
2. jūlijs |
12.00
|
Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzs |
Pirmajam profesionālajam latviešu aktierim, režisoram, dramaturgam, latviešu teātra pamatlicējam Ādolfam Alunānam 2018. gadā tiek svinēta 170. dzimšanas diena. Viņa darbu iestudējumi Latvijas un latviešu diasporas amatierteātros ir veltījums latviešu teātra tēvam. Visas dienas garumā Vērmanes dārzā redzēsim apmēram 15 iestudējumus. |
|
2. jūlijs |
16.00
|
Deju koncerts „Vēl simts gadu dejai” Arēna Rīga |
Latviešu skatuviskās dejas koncertā tiks meklētas atbildes uz jautājumu: „Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju?” Koncerta apmeklētāji ieskatīsies horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās, izzinās dejas tapšanas kontekstu, veidojot dejas sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Horeogrāfu veidotie deju raksti mīsies ar Latvijas brīnišķīgajām dabas ainavām. Koncertā iekļautas 17 horeogrāfu – Aijas Baumanes, Agra Daņiļeviča, Ilmāra Dreļa, Jāņa Ērgļa, Taigas Ludboržas, Imanta Magones, Ilzes Mažānes, Artas Melnalksnes, Viļa Ozola, Jāņa Purviņa, Guntas Skujas, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Ulda Šteina, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Ulda Žagatas un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma – dejas, ko skatītājiem atklās vairāk nekā 1300 dejotāju. Koncerta virsvadītāji – Gints Baumanis, Vilnis Birnbaums (ASV), Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Jānis Purviņš, Iveta Pētersone-Lazdāne, Gunta Skuja un Uldis Šteins. Mākslinieciskā vadītāja – Gunta Skuja Režisore – Ināra Slucka Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš |
|
2. jūlijs |
18.00
|
Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts „Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības nams |
Koncerta programmā – darbi no pēdējos gados ārzemēs notikušo latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kolektīvu iemīļotās dejas, dziesmas, jaundarbi, kā arī XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku repertuārs. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 1000 dalībnieku. Rīkotāji: PBLA Kultūras fonds, ELA mākslinieciskā padome, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Radošā grupa: Režisore – Andra Baltmane (Brisele, Beļģija) Koru nozare – Ilmārs Millers (Somija), Vizma Maksiņa (Kanāda), Lilija Zobens (Anglija) Deju nozare – Selga Apse (Kanāda), Jolanta Strazdiņa (Zviedrija) Folkloras nozare – Laura Šmideberga (Igaunija) Kamermūzikas nozare – Juris Ķeniņš (Kanāda) Izstāžu koordinācija – ALA kultūras nozares vadītāja Līga Ejups (ASV) |
|
2. jūlijs |
18.00
|
Senioru koru koncerts „Margodama saule lēca” Esplanāde |
Koncerta vadmotīvs – Dzīves svinēšana dziesmā. Dažādu laiku dziesmas par sauli, zemi un mums pašiem izdziedās Latvijas senioru koru 1000 dziedātāju kopkoris. Kā saule rotaļājas gaismas mežģīnēs Latvijas ozolu zarotnē, tā dziesma savij kopā dažādas paaudzes un Latviju likteņu līkločos. Mākslinieciskie vadītāji – Daiga Galeja, Bruno Cabulis Režisore – Inga Krišāne Scenogrāfe – Austra Hauks |
|
2. jūlijs |
20.00
|
Deju koncerts „Vēl simts gadu dejai” Arēna Rīga
|
Latviešu skatuviskās dejas koncertā tiks meklētas atbildes uz jautājumu: „Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju?” Koncerta apmeklētāji ieskatīsies horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās, izzinās dejas tapšanas kontekstu, veidojot dejas sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Horeogrāfu veidotie deju raksti mīsies ar Latvijas brīnišķīgajām dabas ainavām. Koncertā iekļautas 17 horeogrāfu – Aijas Baumanes, Agra Daņiļeviča, Ilmāra Dreļa, Jāņa Ērgļa, Taigas Ludboržas, Imanta Magones, Ilzes Mažānes, Artas Melnalksnes, Viļa Ozola, Jāņa Purviņa, Guntas Skujas, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Ulda Šteina, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Ulda Žagatas un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma – dejas, ko skatītājiem atklās vairāk nekā 1300 dejotāju. Koncerta virsvadītāji – Gints Baumanis, Vilnis Birnbaums (ASV), Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Jānis Purviņš, Iveta Pētersone-Lazdāne, Gunta Skuja un Uldis Šteins. Mākslinieciskā vadītāja – Gunta Skuja Režisore – Ināra Slucka Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš |
|
3. jūlijs |
14.00 19.00
|
Mūzikls „Brīnumputns” VEF Kultūras pils |
Mūzikls, kas veidots pēc Annas Brigaderes lugas „Lolitas brīnumputns” motīviem, iecerēts kā veltījums Latvijas valsts jubilejai. Uzvedumā piedalīsies apmēram 60 vidusskolas un augstskolas vecuma jauniešu – dziedātāju, dejotāju un orķestra mūziķu no ASV, Kanādas un Latvijas. Dziesmu tekstu autors – Alberts Legzdiņš, libreta autors – Arnolds Auziņš Komponists, diriģents – Andrejs Jansons Režisore – Andra Berkolda Konsultants – Juris Jonelis |
|
3. jūlijs |
12.00
|
Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzs |
Pirmajam profesionālajam latviešu aktierim, režisoram, dramaturgam, latviešu teātra pamatlicējam Ādolfam Alunānam 2018. gadā tiek svinēta 170. dzimšanas diena. Viņa darbu iestudējumi Latvijas un latviešu diasporas amatierteātros ir veltījums latviešu teātra tēvam. Visas dienas garumā Vērmanes dārzā redzēsim apmēram 15 iestudējumus. |
|
3. jūlijs |
19.00
|
Pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerts „Pieskāriens laikam” Koncertzāle „Lielā Ģilde” |
Koncerts „Pieskāriens laikam” ir iespēja dzirdēt dažādu laiku latviešu komponistu skaņdarbus, rakstītus tieši pūtēju orķestrim. Programmā - Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Jāņa Ivanova, Jura Karlsona, Romualda Kalsona, Viļņa Šmidberga, Andra Vecumnieka, Alvila Altmaņa, Gunāra 0rdelovska, Pētera Butāna, Aivara Krūmiņa, Andra Riekstiņa, Andra Baloža, Madaras Pētersones, Ingas Meijeres, Sergeja Austra Universa un Riharda Zaļupes mūzika. Piedalās labākie Latvijas pūtēju orķestri.
Mākslinieciskais vadītājs – Guntis Kumačevs |
|
3. jūlijs |
19.30
|
Mazākumtautību kolektīvu koncerts „Pa saulei” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris |
Koncerta tēma ir mazākumtautību un latviešu kultūru pārstāvju sadraudzība visdažādākajās izpausmēs. Koncertuzvedumā piedalīsies mazākumtautību (krievu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, ebreju, vāciešu, lībiešu, tatāru, kazaku, poļu, bulgāru, azerbaidžāņu, jakutu) kori un deju kolektīvi, vokālisti, tautas dziedoņi u.c., kopā apmēram 300 dalībnieku. Muzikālo pavadījumu nodrošinās apvienība „Raxtu raxti”. Režisors – Juris Jonelis Muzikālā vadītāja – Kristīne Kārkle-Kalniņa Scenogrāfe – Marija Ulmane Gaismu mākslinieks – Egils Kupčs Skaņu mākslinieks – Einārs Cintiņš Videomākslinieks – Viktors Keino |
|
3. jūlijs |
20.00
|
Tautas mūzikas koncerts „Visas manas greznas dziesmas” Koncertzāle „Palladium” |
Kopš latviešu mūzikas pirmsākumiem tautasdziesmas ir kalpojušas un turpina kalpot kā materiāls jaunradei, paraugs un iedvesmas avots latviska mūzikas stila radīšanai, atspēriena punkts jaunu mūzikas formu un izteiksmes līdzekļu meklējumos. Folkloras rosināta jaunrade, mūsdienu tautas mūzikas apdares un interpretācijas, jaunu tembru, skaņu un saskaņu meklējumi būs klausāmi šajā vakarā. Un varbūt nedaudz skaļāk kā ierasts tautas mūzikas koncertā. Koncerta dalībnieku vidū – vokālā grupa „Tautumeitas”, ansamblis „Vētras saites”, koklētāju ansamblis „Raksti”, postfolkloras ansamblis Katrīnas Dimantas vadībā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnodžeza projekts „Decibels” u.c. Koncerta mākslinieciskie vadītāji – Zane Šmite, Ivars Cinkuss Režisore – Inga Tropa |
|
4. jūlijs |
19.00
|
Pūtēju orķestru koncerti baznīcās Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca/ Torņakalna baznīca, Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca |
Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas – no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku. |
|
4. jūlijs |
19.00
|
Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
|
Mazākumtautību kori un orķestri Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskaņos garīgo mūziku. Katrs kolektīvs parādīs savas kultūras garīgos un sakrālos apvāršņus. |
|
4. jūlijs |
21.00
|
Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts „Tev tuvumā” Rīgas Svētā Jāņa baznīca |
Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerta kodols – divu Latvijā vēsturiski populārāko konfesiju muzikālo tradīciju savdabīgs apvienojums. Koncerta dramaturģija seko katoļu baznīcā praktizētajai „Dieva Vārda liturģijai”, kas mudina apcerēt Dieva Vārdu un īstenot to dzīvē, lielu nozīmi piešķirot tradicionālajiem dziedājumiem – Credo, Ave Maria, Psalmi, Alleluja u.c. Koncerta formāts savukārt sasaucas ar luteriskās baznīcas mūzikas tradīciju, kuras pamatā ir korālis, ko dzied visi baznīcēni savā mātes valodā. Klausītāju klātbūtne un iesaistīšanās būs būtiska notikuma sastāvdaļa. Koncertā piedalās seši labākie Latvijas vokālie ansambļi un, „Mägi Ensemble” (ASV, Sietla). Mākslinieciskā vadītāja – Antra Dreģe Režisore – Zane Kreicberga |
|
5. jūlijs |
12.00
|
Tautu diena „Rīta ausma” Vērmanes dārzs |
Visas dienas garumā uz trim īpaši veidotām skatuvēm – „Viensēta”, „Ciema godi” un „Ausma” – tiks kopts tikums, notiks dižošanās ar čaklumu un daiļumu. Ar savu tautu tradīcijām iepazīstinās Latvijas teritorijā sen dzīvojošās dažādas etniskās kopienas. Viensētā un tirgus laukumā varēs izbaudīt ģimenes godus, dažādu tautu folkloras bagātības, amatu prasmes, izgaršot tradicionālos ēdienus. Uz Vērmanes dārza estrādes varēs vērot attiecīgas tautības apvienoto amatierkolektīvu priekšnesumus. Svētku noskaņu papildinās arī ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi. Režisors – Juris Jonelis Režisora asistente – Agnija Saprovska Scenogrāfe – Marija Ulmane |
|
5. jūlijs |
12.00
|
Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazā zāle un Kamerzāle |
Amatierteātru dalībai Dziesmu svētkos ir senas tradīcijas – jau IV Vispārējos latviešu Dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā piedalījušies biedrību teātru kolektīvi. Dienas laikā būs iespēja noskatīties vairāk nekā 10 latviešu autoru darbu iestudējumu labāko amatierteātru interpretācijā. |
|
5. jūlijs |
19.00
|
Latviešu tautas tērpu skate Koncertzāle „Palladium” |
Latviešiem tautas tērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautas tērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau piekto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautas tērpu skate. Tērpi tiks vērtēti šādās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautas tērpi; deju kolektīvu tautas tērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautas tērpi; individuālais pašdarinātais tautas tērps; individuālais nokomplektētais tautas tērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautas tērps un bērnu tautas tērps. Režisore – Dita Danosa Scenogrāfs – Mārcis Ziemiņš |
|
5. jūlijs |
19.00
|
Kokļu mūzikas koncerts „Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” Dailes teātra Lielā zāle |
Koncerta librets veidots kā pasaka par Koklētāju un Saules meitu, kas, pārvarot dažāda veida grūtības, atrod ceļu viens pie otra. Tautas dziesmas un kokles skaņu maģiskais spēks ļaus skatītājiem līdz ar uzveduma varoņiem iziet iniciācijas procesu, raisot Koklētāja un Saules meitas ticību saviem spēkiem. Repertuārā iekļauti – Artūra Salaka, Sergeja Krasnopjorova, Pētera Aldiņa, Jāņa Ķepīša, Viļņa Salaka, Romualda Jermaka, Raimonda Paula, Valta Pūces, Riharda Zaļupes, Ilonas Rupaines un Edgara Lipora skaņdarbi. Koncertā piedalīsies vairāk nekā 400 koklētāju ansambļu dalībnieku. Mākslinieciskās vadītājas – Iveta Tauriņa, Dzintra Tauniņa Režisors – Edgars Niklasons Scenogrāfe – Sintija Jākobsone |
|
5. jūlijs |
20.00
|
Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts Arēna Rīga |
Vokālsimfoniskās mūzikas koncerti ir tradicionāla Dziesmu svētku sastāvdaļa – tā ir vēl viena Svētku krāsa, kurā spoži iemirdzas Latvijas labāko amatieru un profesionālo kolektīvu kopkoris, profesionālo orķestru un solistu balsu spēks. Koncertā skanēs latviešu komponistu Jurjānu Andreja, Jāņa Ivanova, Jāzepa Vītola, Lūcijas Garūtas, Tālivalža Ķeniņa, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Artura Maskata, Zigmara Liepiņa opusi, kā arī Ērika Ešenvalda jaundarbs korim, orķestrim un koncertkoklēm.
Mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Ozoliņš Režisors – Dāvis Sīmanis Scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš |
|
5. jūlijs |
20.00
|
Vokālo ansambļu koncerts „Laiku viju gredzenā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris |
Vienpadsmit vokālie ansambļi no visas Latvijas muzikālā uzvedumā izdziedās diennakts ritējumu, gaismas un tumsas saspēli četros gadalaikos. Latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautas dziesmu apdares a cappella savienos solo mākslinieku – Valda Muktupāvela un Reiņa Sējāna – instrumentālas un vokālas improvizācijas.
Mākslinieciskā vadītāja – Dita Tomsone Režisors un scenogrāfs – Didzis Eglītis |
|
5. jūlijs |
22.00
|
Deju lieluzveduma „Māras zeme” ģenerālmēģinājums Daugavas stadions |
Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā būs sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēs grupu „Iļgi”, „Auļi” mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā. Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda). Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ojārs Grasis, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva, Uldis Šteins. Mākslinieciskie vadītāji – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš Režisors – Elmārs Seņkovs Scenogrāfs – Reinis Suhanovs |
|
6. jūlijs |
12.00
|
Kapelu maratons Vērmanes dārzs |
Vērmanes dārzu šajā dienā pieskandinās Latvijas instrumentālās tautas mūzikas grupas – tautas mūzikas ansambļi, folkloras, postfolkloras un sadzīves mūzikas kapelas. Uz vairākām skatuvēm būs iespēja klausīties dažādu stilu tautas mūzikas mākslinieciskās apdares un interpretācijas dažādos instrumentu salikumos. Pasākumu papildinās diasporas deju kopu priekšnesumi, kā arī pašiem apmeklētājiem dienas gaitā būs iespēja iesaistīties tautiskos dančos vai iejusties īstas lauku zaļumballes noskaņās. Mākslinieciskais vadītājs – Ilmārs Pumpurs Scenārija autore – Edīte Husare |
|
6. jūlijs |
12.00
|
Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Kamerzāle un Mazā zāle |
Amatierteātru dalībai Dziesmusvētkos ir senas tradīcijas – jau IV Vispārējos latviešu Dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā piedalījušies biedrību teātru kolektīvi. Dienas laikā būs iespēja noskatīties vairāk nekā 10 latviešu autoru darbu iestudējumiem labāko amatierteātru interpretācijā. |
|
6. jūlijs |
17.00
|
Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanāde |
Jau kopš 2003. gada, kad tika iedibināta pūtēju orķestru Dižkoncerta tradīcija, šis notikums ik reizi pārsteidz ar jauniem izteiksmes līdzekļiem un kvalitatīvām inovācijām. Šoreiz Dižkoncerts notiks Esplanādē – vietā, kur 20. gadsimta sākumā izskanējuši vairāki Dziesmu svētku koncerti. Koncerta programmā iekļauta tikai latviešu komponistu oriģinālmūzika, aranžējumi un tautas dziesmu apdares. Muzicēs Latvijas novadu apvienotie pūtēju orķestri, bet noslēguma daļā – dižorķestris ar 500 pūtēju orķestru dalībniekiem. Virsdiriģenti: Raitis Ašmanis, Guntis Kumačevs, Artūrs Maculēvičs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis, Pēteris Vilks Mākslinieciskais vadītājs – Jānis Puriņš Režisors – Juris Jonelis Scenogrāfe – Astra Hauks |
|
6. jūlijs |
19.00
|
Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums „Vilkam tāda dvēselīt`” Dailes teātra Lielā zāle |
Bērnu vokālie ansambļi (apmēram 150 dziedātāju) no visas Latvijas muzikālā uzvedumā izdziedās stāstu par divām atšķirīgām pasaulēm – cilvēkiem un vilkiem. Tas būs stāsts par attiecībām, cilvēcību un vēlmi sadzirdēt sevi un citus, izjusts caur mazā vilcēna dzīvi. Koncerta muzikālo noformējumu rada divi jauni un veiksmīgi Latvijas mūziķi – komponisti Andris Sējāns un Reinis Sējāns. Programmas pamatā latviešu tautas dziesmas un orģinālkompozīcijas.
Mākslinieciskā vadītāja – Sanita Sējāne Režisore, scenārija autore – Inga Cipe Scenogrāfs – Didzis Jaundzems |
|
6. jūlijs |
22.00
|
Deju lieluzvedums „Māras zeme” Daugavas stadions |
Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā būs sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēs grupu „Iļgi”, „Auļi” mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā. Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda). Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ojārs Grasis, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins. Mākslinieciskie vadītāji – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš Režisors – Elmārs Seņkovs Scenogrāfs – Reinis Suhanovs |
|
6. jūlijs |
22.00
|
Kokļu mūzikas nakts koncerts „Skaņu raksti” Rīgas Doms |
Koncerta gaitā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Latvijas koklētāju ansambļu, duetu un solistu daudzveidīgo spēli, kas koncerta noslēgumā izaugs līdz visaptverošam, tembrāli piesātinātam visu dalībnieku (apmēram 120 koklētāju) priekšnesumam apvienotā koklētāju ansambļa izpildījumā. Programmā saknēs augstvērtīga latviešu komponistu oriģinālmūzika un latviešu tautas dziesmu apdares koklei. Koncerta skaņu rakstu paleti bagātinās kompozīcijas, kur koklēm pievienosies arī citi instrumenti – flauta, saksofons, vijole, ērģeles, kā arī cilvēka balss. Mākslinieciskā vadītāja – Anda Eglīte |
|
7. jūlijs |
11.00
|
Folkloras diena „Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzs |
Visu dienu Vērmanes dārzu pieskandinās gandrīz 100 Latvijas un ārvalstu latviešu folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi. Uz divām skatuvēm – lielās un mazās – kurzemnieki dižosies ar košajām tautas tērpu krāsām, skanīgajām balsīm un sklandu raušiem, zemgalieši – ar rozītēm brunču rakstos, sarežģītajiem kadriļu rakstiem un pamatīgajiem maizes klaipiem, vidzemnieki – ar strīpainajiem brunčiem, sparīgo dejas soli un siera rituļiem un latgalieši – ar sievu spēcīgajām balsīm, aizrautīgo muzicētprieku un pašdarināto alu. Mākslinieciskā vadītāja – Dina Liepa |
|
7. jūlijs |
11.00
|
Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielas un laukumi |
Vokālo ansambļu dziedājumi Vecrīgas ielās un laukumos – tas ir piedzīvojums, kurā saplūdīs vecpilsētas skaņas un cilvēka balsu vijums, kurā pulsēs dzīvesprieks un skaistums, aizrautīga muzicēšana un īpašs kontakts ar klausītājiem. |
|
7. jūlijs |
12.00
|
Folkloras diena „Taisat, tautas, augstas duris!” Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
|
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales sētās skanēs dažādu novadu precību un kāzu dziesmas un tiks rādīti kāzu rituālu fragmenti. Latgales sētā notiks īstas latgaliešu kāzas, kurās divi jaunieši (Zanda un Kristaps) tiks salaulāti pēc sensenām tradīcijām – ar līgavas māsām, mičošanu, „čigāniem”, kāzu galdu un kāzu dančiem.
Režisore – Anna Kārkle |
|
7. jūlijs |
12.00
|
Bērnu folkloras kopu koncerts „Roku rokā ritinām” Esplanāde |
Bērni kā tradīcijas pārmantotāji, iedzīvinātāji un sava redzējuma radītāji kopā ar vecākiem un vecvecākiem atklās sava novada krāsainību, ritinās dziesmu kamolu gan individuāli, gan mazās grupās, kopā sadziedās, kopīgi rotāsies rotaļās un dančos. Tas viss par godu Mātei Latvijai. Piedalās labākās bērnu folkloras kopas un solisti (apmēram 400 dalībnieku) no visas Latvijas. Režisore – Māra Mellēna |
|
7. jūlijs |
20.00
|
Noslēguma koncerta „Zvaigžņu ceļā” ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielā estrāde |
Noslēguma koncerta ieceres pamatā – iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Katrā no koncerta lokiem (daļām) ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas, latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Koncertā skanēs Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Baumaņu Kārļa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Jūlija Rozīša, Pētera Barisona, Aldoņa Kalniņa Lūcijas Garūtas, Valtera Kaminska, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Valta Pūces, Selgas Mences, Uģa Prauliņa, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Mārtiņa Brauna, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, dziesmas un Tālivalža Keniņa, Alfrēda Feila, Ilonas Rupaines, Alfrēda Kalniņa, Valda Zilvera, Jura Karlsona, Raimonda Paula tautasdziesmu apdares. Gunāra Ordelovska, Pētera Butāna, Jura Karlsona skaņdarbi pūtēju orķestrim. Piedalās – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti u.c., kopā 18000 dalībnieku. Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags. Goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis Mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Klišāns Režisors – Uģis Brikmanis Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš |
|
7. jūlijs |
22.00
|
Deju lieluzvedums „Māras zeme” Daugavas stadions |
Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā būs sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēs grupu „Iļgi”, „Auļi” mūzika, kā arī Jura Kulokova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā. Virsvadītāji: Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, debitantes – Dagmāra Bārbale, Selga Apse (Kanāda). Goda virsvadītāji: Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius (Austrālija), Elga Drulle, Ojārs Grasis, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins. Mākslinieciskie vadītāji – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš Režisors – Elmārs Seņkovs Scenogrāfs – Reinis Suhanovs |
|
8. jūlijs |
20.00
|
Noslēguma koncerts „Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielā estrāde |
Noslēguma koncerta ieceres pamatā – iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās… Katrā no koncerta lokiem (daļām) ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas, latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Koncertā skanēs Jāzepa Vītola, Jurjānu Andreja, Baumaņu Kārļa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Jūlija Rozīša, Pētera Barisona, Aldoņa Kalniņa Lūcijas Garūtas, Valtera Kaminska, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Valta Pūces, Selgas Mences, Uģa Prauliņa, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Mārtiņa Brauna, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, dziesmas un Tālivalža Keniņa, Alfrēda Feila, Ilonas Rupaines, Alfrēda Kalniņa, Valda Zilvera, Jura Karlsona, Raimonda Paula tautasdziesmu apdares. Gunāra Ordelovska, Pētera Butāna, Jura Karlsona skaņdarbi pūtēju orķestrim. Piedalās – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti u.c., kopā 18 000 dalībnieku.
Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags.
Goda virsdiriģenti: Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis. Mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Klišāns Režisors – Uģis Brikmanis Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš |
|
8. jūlijs |
23.30
|
Sadziedāšanās nakts Mežaparka Lielā estrāde |
Tikai reizi piecos gados visi – gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji, gan svētku veidotāji – pēc Noslēguma koncerta rada lielo kopkori un no sirds var izdziedāt tautā iemīļotās dziesmas. Mežaparka Lielā estrāde un skatītāju zona pārvēršas par teju 45 000 lielu dziesmotu jūru, kurā katrai balsij, katram sirdspukstam un katram vārdam ir nozīme. Neaizmirstams brīdis, kuru aicinām piedzīvot ikvienu – sadziedāšanās nakti varēs baudīt gan tie, kas iegādājušies biļetes uz Noslēguma koncertu, gan tie skatītāji, kas vēlēsies apmeklēt tikai Sadziedāšanās nakti. Muzikālais vadītājs – Jānis Ozols |
|
29. jūnijs – 26. augusts |
|
Latviešu tautas lietišķās mākslas izstāde „Radītprieks”
|
Ekspozīcija tiks veidota, integrējot vairākas tēmas – tautas lietišķajā mākslā ietvertās zināšanas, to daudzveidību un šīs mākslas pārindividuālo raksturu. Izstādes iekārtojumā tiks izmantoti mūsdienīgi tehniskie risinājumi, piešķirot lielu nozīmi interaktivitātei. „Palielinājumi” ir viens no pastāvīgajiem motīviem izstādē – tie izpaudīsies, piemēram, kā darbu fragmentu lielizmēra fotoattēli, mikroskopā apskatāmi māla paraugi vai lielizmēra fiziski modeļi, teiksim, mežģīņu, adījuma vai groza pinuma fragments cilvēka augumā. Elpu aizraujošs ceļojums tautas lietišķās mākslas sirdī! Dalībnieki – Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju meistari un individuāli strādājošie meistari
Radošā grupa: Jānis Mitrēvics, Miks Mitrēvics, Dāvids Mitrēvics, Ilze Zīgerte, Artis Svece (DD Studio) |
