Sirsnīgi suminām!
12.01.2016
Sirsnīgi suminām!
12. janvārī
savu astoņdesmito dzimšanas dienu svin komponists, pianists, diriģents,
aranžētājs, producents, Latvijas Zinātņu akadēmijas (1992) un Rīgas Latviešu
biedrības (2013) Goda biedrs Ojārs
Raimonds Pauls. Arī politiķis savulaik LPSR Augstākās Padomes deputāts, Kultūras komitejas priekšsēdētājs, pēc neatkarības atgūšanas vairāku Latvijas Republikas Saeimas sasaukumu deputāts, kultūras ministrs, Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos. Savā mūžā saņēmis daudzus visdažādākā līmeņa pagodinājumus Vissavienības (1987) un Padomju Latvijas (1970) komjaunatnes prēmijas, LPSR Valsts prēmiju (1977), LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967), Tautas skatuves mākslinieks (1976), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985), Latvijas Lielās Mūzikas balvas (1994) un Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas (2010) laureāts, apbalvots ar III šķiras Trīs Zvaigžņu ordeni (1995) un Latvijas ierakstu Gada balvu (2000) par mūža ieguldījumu.
Tuvu un tālu klausītāju iemīļots mākslinieks, izcilākais latviešu populārās mūzikas komponists, kura daiļrades diapazons aptver ļoti plašu žanru loku skatuves darbi, mūzika lugām un kinofilmām, kora un bērnu, bet pāri visam visdažādākā žanra dziesmas par prieku Tev, par prieku sev un ļautiņiem par prieku (Dziesmiņa par prieku ar Imanta Ziedoņa vārdiem). Tik tiešām klausītāju atzinību jubilārs vērtē visaugstāk! Kā liecina tikko jubilejas priekšvakarā atvērtais Raimonda Paulas skaņdarbu elektroniskais katalogs (www.raimondspauls.lv), viņa dažādu žanru skaņdarbu klāsts pārsniedz
2200. Apbrīnojama radoša intensitāte!
Kas
tad klausītājus saista jubilāra mūzikā? Par Raimondu Paulu varētu sacīt mūždien mainīgais. Sācis un iekarojis popularitāti ar sentimentālās romances aktualizāciju, septiņdesmito gadu sākuma posmā pievērsies stilizācijai, t.s. estrādes dziesmas dramatizēšanai, veidojot liriski dramatiskas vokāli instrumentālas poēmas, bet septiņdesmito gadu otrajā pusē latviešu mūzikā attīstot šansona tipa dziesmu. Komponists savās dziesmās pilsētas folkloras, kā arī ziņģu elementus asimilē ar džezā pārtvertām spiričuela un blūza intonācijām, jūtīgi uztver pasaules izklaidējošajā mūzikā modē nākušos strāvojumus. Tautasdziesmu apdarēs un oriģinālmūzikā koriem pārsvarā ievēro klasiskās liriskās dziesmas tradīcijas, nereti pievienojot kādu džeza elementu.
Līdzīgi komponista mūža veikums tiek vērtēts arī nule atvērtajā komponista skaņdarbu elektroniskajā katalogā: - Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
Arvīds
Bomiks
