Rīgas Latviešu biedrība 2024. gada 15. maijā plkst. 17.30 RLB Zelta zālē paplašinātā RLB domes sēdē godinās RLB pilnsapulcē 24.02.2024. ievēlētos RLB Goda biedrus arhitektu, Dr. habil. arch., profesoru Jāni Krastiņu un sabiedrisko darbinieci Mirdzu Stirnu un pasniegs Rīgas Latviešu biedrības sudraba Goda zīmes un sudraba Goda biedra kartes.
Mirdza Stirna ir RLB ilggadīga biedre, RLB Statūtu un ētikas komisijas vadītāja, sabiedriskā darbiniece. Mirdzas Stirnas profesionālā darbība līdz 1992. gada, saistīta ar mūziku – vadīti vokālie ansambļi, bērnu vokālās studijas, veikts kormeistares un mūzikas pedagoģes darbs. Mirdza Stirna līdz 1994. gadam vada RLB Dāmu komiteju. No 1992. gada ir RLB valdes, vēlāk domes locekle. 1992. gada oktobrī, biedrībai sarežģītā laikā, M.Stirna kļūst par Rīgas Latviešu biedrības direktori. No 1994. gada - 1998.gadam ir Rīgas Latviešu biedrības nama direktore. 1995.gada 5. janvārī ar Ministru kabineta lēmumu RLB nams tiek atdots īpašumā Rīgas Latviešu biedrībai. No 1998. gada ir Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras atbalsta fonda direktore, valdes priekšsēdētāja. Viņas vadībā vākti līdzekļi RLB nama atjaunošanai, uzcelti pieminekļi Kārlim Ulmanim (2023. gadā Rīgā, 2010. gadā Pikšās, 2015. gadā Valkā), kopš 2007. gada ik gadu notiek vēstures konkurss Latvijas skolām “Vēsture ap mums”. M.Stirnas darbs saistīts arī ar Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondu. No 2003. gada viņa ir fonda valdes priekšsēdētāja. Ar fonda atbalstu veikti nozīmīgi Rīgas Brāļu kapu sakārtošanas un restaurācijas darbi. M.Stirnas darbs novērtēts ar apbalvojumiem: Atzinības Krusts (2015), Draudzīgā Aicinājuma K.Ulmaņa medaļa (2015), Lāčplēša Goda zīme (2015).
Jānis Krastiņš ir latviešu arhitekts, arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. J.Krastiņš ir Rīgas Latviešu biedrības biedrs no biedrības atjaunošanas pirmsākumiem, darbojies RLB domē un valdē. J.Krastiņš ir vairāk kā 700 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju un vairāk kā 30 grāmatu, tai skaitā vairāku pētījumu un publikāciju par RLB nama būvvēsturi, monogrāfija "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā" (1980), "Padomju Latvijas arhitektūra" (1987, autoru kolektīvā), "Eklektisms Rīgas arhitektūrā" (1988), autors. J.Krastiņš saņēmis nozīmīgus apbalvojumus: 1998. gadā - Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Jāņa Baumaņa balva arhitektūrā (1989), Fulbraita balva (ASV, 1994), Baltijas Asamblejas balva (1998), Rīgas balva (2002), Nopelnu ordeņa virsnieks (Itālija, 2004) un Atzinības Krusta lielvirsnieks (2012), Lielā kultūras mantojuma balva (2013), Latvijas Ministru kabineta prēmija (2016), Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomi par nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē (2015 un 2018), Lielā Būvindustrijas balva (Latvija, 2019), ICOMOS goda loceklis (2020). 2014. gada 12. jūlijā Jāņa Krastiņa vārdu piešķīra asteroīdam 85466 Krastiņš.
Rīgas Latviešu biedrības biedri savu dalību paplašinātajā RLB domes sēdē 15.05.2024. aicināti pieteikt līdz 12.05.2024., rakstot uz info@rlb.lv
Par Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem RLB biedru pilnsapulce uz mūžu ievēlē izcilus mākslas, kultūras un zinātnes darbiniekus vai personas, kam ir lieli nopelni Rīgas Latviešu biedrības mērķu īstenošanā.
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) - senākās latviešu organizācijas, dibinātas 1868. gadā Goda biedra statuss iedibināts 1870. gadā un biedrības pastāvēšanas 155 gados to nesuši 57 ievērojami valstsvīri, kultūras, zinātnes un sabiedriski darbinieki.
38 RLB Goda biedri ievēlēti laika posmā no 1870. līdz 1940. gadam. Starp viņiem minami tādi pīlāri kā sabiedriskie un politiskie darbinieki Krišjānis Valdemārs un Bernhards Dīriķis, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, pedagogs, latviešu kora mūzikas pamatlicējs Jānis Cimze, folklorists un rakstnieks Krišjānis Barons, advokāts, sabiedriskais darbinieks Fridrihs Grosvalds, izcilie komponisti Jurjānu Andrejs un Jāzeps Vītols, rakstnieks un pedagogs Matīss Kaudzīte, gleznotājs Vilhelms Purvītis, valodnieki Jānis Endzelīns un Pēteris Šmits, politiķi ģenerālis Jānis Balodis un Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
1940. gadā padomju okupācijas vardarbīgi pārtrauktā Rīgas Latviešu biedrības darbība tika atjaunota 1989. gadā. Turpinot vēsturiskās tradīcijas, kopš biedrības atjaunošanas par RLB Goda biedriem ir ievēlēti RLB vecbiedri ārsts Kārlis Skalders un diriģents Haralds Mednis, Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe – Freiberga, zinātnieki Jānis Stradiņš un Viktors Hausmanis, literāti Andrejs Eglītis, Imants Ziedonis, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, kinorežisors Jānis Streičs, diriģenti Imants Kokars un Roberts Zuika, muzikologs Oļģerts Grāvītis, komponisti Raimonds Pauls, Pēteris Vasks un arhitekts Gunārs Birkerts.
