Sestdien, 2014. gada 22. februārī, notika Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedru ikgadējā pilnsapulce, lai atskatītos uz pagājušā gadā paveikto un spriestu par biedrības nākotnes virzību.

Sapulce sākās ar kopīgi nodziedātu Valsts himnu un klusuma brīdi mūžībā  aizgājušo RLB biedru piemiņai.
Klātesošos uzrunā sveica Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Arhibīskaps uzsvēra biedrības vēsturisko atslēgas lomu neatkarīgas Latvijas veidošanā,  runāja par izaicinājumiem, kādi stāv Latvijai priekšā, un atgādināja: „Visu izšķir gara spēks un gara izpausme ir kultūra, tādēļ ļoti svarīgi  ir sargāt kultūras tīrību, lai tā celtu un pilnveidotu !”

Pilnsapulces darba kārtībā svarīgi punkti bija RLB vadības ziņojums, Revīzijas komisijas ziņojums, domes un Revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī RLB Goda biedru vēlēšanas un apbalvojumi. 

RLB vadības pārskats sastāvēja no vairākām daļām: RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša  ziņojuma par vispārējo situāciju un galvenajiem notikumiem, RLB valdes locekles Skaidrītes Naumovas un grāmatvedes Maijas Smanes ziņojuma par finansu situāciju, priekšsēdētāja  vietnieka Aivara Smagara un valdes locekles  Marijas Heisleres-Celmas ziņojumiem par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem. 

Uzrunā RLB priekšsēdētājs situāciju biedrībā šobrīd raksturoja kā «praktiskā optimisma ēru», jo neskatoties uz pāris gadus atpakaļ samilzušajām problēmām, saimnieciskajā darbībā un finansu jomā vērojama stabilitāte un pozitīvas tendences. G. Gailītis akcentēja arī ļoti būtiskus pamatjautājumus, par kuriem jādomā ikvienam biedram: kas ir biedrība, ko tā dara un kā tā darbojas? Aicināja ikvienu biedru pētīt vēsturiskos dokumentus, biedrības vēsturi un personas, kas te darbojušies.  Īpaši uzsverot, cik svarīgi zināt, kas ir bijuši biedrības Goda biedri un vai  Goda biedra nosaukums nav pirmā cieņas izpausme un apbalvojums par devumu latviešu kopības stiprināšanā? Tāpat priekšsēdētājs akcentēja, cik svarīgi ir profesionāli un saimnieciski rūpēties par biedrības svarīgāko mantojumu – senču doto namu, tādēļ jāplāno remonti un restaurācija! Noslēgumā skaidri tika iezīmēta biedrības virzība – tai jābūt izglītības un kultūras institūcijai, kas aicina mācīties un sniedz zināšanas! 

Nākamais pilnsapulces darba kārtības punkts bija RLB Goda biedru vēlēšanas un apbalvojumi. Par nopelniem latviešu mūzikas kultūras attīstībā 22. februāra biedru pilnsapulcē vienbalsīgi par Goda biedriem ievēlēti koru diriģents, trimdas un Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, periodisko rakstu krājuma Latvju Mūzika galvenais redaktors Roberts Zuika un mūzikas vēsturnieks, komponists, mūzikas kritiķis un publicists, ilggadējais RLB domnieks un Mūzikas komisijas priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritus profesors Oļģerts Grāvītis.  Savukārt trīs ilggadīgus RLB biedrus: Jāni Bērziņu, Ivaru Zvejnieku un Jāni Plataci pilnsapulce lēma apbalvot ar RLB Goda zīmi par sevišķi nozīmīgu ieguldījumu biedrības autoritātes un prestiža celšanā, par ilgstošu, biedrībai ļoti nozīmīgu  darbu un ļoti būtiskiem rezultātiem RLB darbības nodrošināšanā. Goda biedra karšu un zīmju pasniegšana notiks kā atsevišķs, skaists un svinīgs sarīkojums.
 
Būtisks darba kārtības jautājums bija biedranaudas apjoms. Pēc nelielām debatēm vairākums biedru nobalsoja, ka turpmāk RLB biedranauda gadā būs 15.00 eiro, turklāt studentiem un  pensionāriem - 10.00 eiro.

RLB kārtējā pilnsapulce 22. februārī, saskaņā ar biedrības statūtiem nepieciešamā kvoruma trūkuma dēļ, nebija lemttiesīga veikt RLB statūtu grozījumus, vēlēt RLB domi un Revīzijas komisiju. Tādēļ tika nolemts sestdien, 2014. gada 8. martā sasaukt atkārtotu biedru pilnsapulci.