Pušķi un pušķojumi latviešu tautas tradīcijās
20.05.2016
Pušķi un pušķojumi latviešu tautas tradīcijās
2016. gada 18. maijā plkst. 17:00 LNVM nodaļā “Dauderi” (Sarkandaugavas iela 30) visi interesenti aicināti uz Tautas lietišķās mākslas studijas “Rezēda” izstādes “Saknes (latviešu pušķojumu vēsture)” atklāšanu.
Tautas lietišķās mākslas studija “Rezēda” savā pastāvēšanas 36. Gadskārtā šoreiz vēlējās palūkoties senatnē un saprast, kas ir saglabājies un izturējis gadsimtu griežus māju - godu pušķošanā un vai pie latviešiem tas ir bijis augtā godā – uz svētkiem dekorēt māju, sētu, pagalmu un kā tas viss ir atnācis līdz mūsdienām. Lasot latviešu tautas dainas, mēs redzam, ka pušķošana, rotāšana ir bijusi ikdienas dzīve. Cilvēks dzīvoja saskaņā ar dabu, gadalaikiem, dzīves ritumu un centās šo savas dzīves telpu izskaistināt izmantojot ziedus, kokus, labību, koku saknes, ēveļu skaidas, putnu spalvas, auduma un papīra atgriezumus. Izmantoja visus dabas materiālus, kuri sažūstot nezaudēja krāsu, bija elastīgi, ņemot talkā adatu un diegu.
Piemēri no latvju dainām:
Es cimdiņa noadīju
Sila ziediem pušķodama;
Lai mīl mani tautu dēls,
Kā bitīte sila ziedu. B.V. 7249
Skuju zeme, skuju ļaudis,
Skujām kaisa istabiņu;
Es kaisīju bāliņos
Ar ozola lapiņām. B.V. 25825
Skaista meita pušķojas
Ar ābeles ziediņiem.
Nevīžoja rozes sēt,
Ne magoņu izravēt. B.V. 6492
Kā varam secināt no K. Pāvuliņa grāmatas “Pušķi un pušķojumi tautas tradīcijās” (Rīga,1931), labas lietas iztur laika pārbaudi un mēs šodien ļoti daudz, pat nezinot senās pušķošanas tradīcijas, tās piekopjam, gan materiālā, gan tehnikā. Dabas materiāls šobrīd ir ļoti aktuāls un ir atgriezies mūsu ikdienā vairāk kā vēl nekad, jo cilvēks ir noguris no urbanizācijas un sintētiskajiem materiāliem, viņš meklē dabīgo it visā. Pēc K. Pāvuliņa pētījuma izstādes dalībnieki veidoja autentiskus pušķojumus. Katrs izstādes darba autors veidoja savu oriģināldarbu, ņemot par pamatu seno pieredzi, ko sniedz K. Pāvuliņa grāmatā aprakstītais. Latvieši pušķoja māju no 12.gs. – 19.gs., bet sākot ar 20. gs. – viņi to sauc par rotāšanu.
Gadu simteņiem ilgi veidojusies mūsu tautas māksla, kuras paraugus varam skatīt seno mantu krātuvēs. To var skatīt arī mūsu izstādē. No šiem paraugiem redzam, ka mūsu senči labprāt savas lietas rotājuši jeb kā dainās min – pušķojuši. Latviešu sētā pušķošana saistās ar tīrību un čaklumu, kas bija vēlamie meitas tikumi. Pušķo pagalmu un nama durvis, logus, griestu sijas un istabas sienas.
Pušķošanai lietojuši niedres, rudzu vai kviešu salmus, olu čaumalas, zosu spalvu stiebrus, izveidojot no tiem dažādus vērumus un fantastiskas figūras. Tautā tos sauc par lukturi, puzuri, krīģi vai krīži, putni, spurguļi, tauriņi, saulītes (pakāra parasti griestu sijās, arī pie sienas), salmu valgi, salmu gredzenu ķēdes, līkumiņi, robiņi. u.c. Tos piestiprināja līkumoti gar sienām un arī pie griestu sijām.
Visi laipni aicināti!
