Jau 22. janvārī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē, Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisiju aicina uz literatūrpētnieces Mg.philol. Gaidas Jablovskas priekšlasījumu vakaru par godu RLB dramaturģes, dzejnieces Elzas Rozenbergas (Aspazija) un RLB biedra, dzejnieka, dramaturga, tulkotāja Jāņa Pliekšāna (Rainis) 160. gadskārtai. 

      Priekšlasījumā literatūrpētniece un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietniece Gaida Jablovska pašķirs mazāk zināmas lapaspuses dzejnieku dzīvē. Tas būs stāsts par Jāņa Pliekšāna satikšanos ar RLB pirmo priekšnieku Bernhardu Dīriķi, par Aspazijas dramaturģes gaitām biedrībā. Un noslēgumā ielūkosimies dzejnieku otrās dzimtenes Tičīnas kantona Lugāno pilsētas  ainās pagātnē un tagadnē.  

      Gaida Jablovska ilgus gadus pētījusi Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades šķautnes par pamatu ņemot dzejnieku kolekcijas materiālus Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā un iepazīstot dzejnieku vietas gan Latvijā, gan pasaulē.  Pētījumu rezultāti publicēti grāmatās  Aspazija. Rainis, Nams. (2022, Madris), Sirdsmīļo brālīt! (2015) , Viss iet, viss rit un riet (2015), Sapnis par Mēnesmeitiņu (2019) u.c. 

      Rainis un Aspazija ir vieni no Latvijas kultūras virsotnēm – dzejnieki, dramaturgi, sabiedriskie darbinieki. Viņu spilgtajam un neatkārtojamam talantam, viņu literārajam mantojumam ir būtiska nozīme šodienas sabiedrības izpratnei par savas tautas kultūrvēsturiskiem procesiem. 

      Šogad paiet 160 gadi no brīža, kad Zaļenieku pagasta Daukšu mājās piedzima Johanna Emīlija Lizete jeb Elza Rozenberga.  Paies laiks un 1884. gada laikraksta “Baltijas Vēstnesis” Nr. 186 lasīsim pirmo viņas publikāciju. Paraksts – Kalna Elza, bet 1887. gadā pirmā dzejoļa Jaunā gadā publikācija laikrakstā Dienas Lapa. Paraksts – Aspazija. Būtībā topošā dzejniece  ir latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Rīgas Latviešu biedrībā viņa strādā par teātra dramaturģi (1893 – 1895), uzraksta Prologu biedrības 25 gadu jubilejas svinīgajam pasākumam, piedzīvo savas lugas Vaidelote pirmizrādi 1894. gada 19. janvārī, iepazīst Dienas Lapas redaktoru Jāni Pliekšānu. 

      Jānis Pliekšāns dzimis 1865. gada 11. septembrī Ilūkstes apriņķa Dunavas pagasta Varslavānu mājas pirtiņā.  Viņa tēvs Krišjānis Pliekšāns nāk no Stelpes pagasta “Pliekšāniem”. Raksturā uzņēmīgs, apķērīgs un darbīgs. Šodien mēs teiktu – gudrs lauksaimnieks, biznesa ievirzes cilvēks, ar humora izpratni apveltīts. Raiņa māte ir  Bārbeles  pagasta “Griķmalēju” māju saimnieka meita Dārtu Grikovska. Viņai šūpulī ielikta dabas un krāsu izpratne, spēja tautas dziesmas un pasakas zināt un saskatīt tajās dailes noslēpumus. Vēlākajos gados Dārta auž brīnumainu rakstu un krāsu segas, piedalās  Lauksaimniecības izstādēs, saņēm godalgas.

      Jānis Pliekšāns izglītību iegūst Grīvas vācu skolā, Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasiskajā nodaļā, Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Pirmā literārā publikācija – dzejolis "Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele" ar parakstu J. Reinis laikrakstā "Dienas Lapa" 1895. gada 13. novembrī. Turpmāk darbus paraksta J.Rainis un Rainis. 

      Rīgas Latviešu biedrības darbības virzieni no 1868. gada līdz 1940. gadam, kad darbība tiek vardarbīgi pārtraukta, kā arī pēc atjaunošanas 1989. gadā, ir bijuši ļoti plaši. Tas redzams Zinību, Teātra, Mūzikas, Jūrniecības u.c. komisiju darbos. 

      Derīgu zināšanu, izglītošanas jomā tika organizēti Jautājumu un atbilžu vakari, Vasaras sapulces, kurās ar referātiem piedalījās gan juristi, gan teologi, gan literāti u.c. Īpašu ievērību ieguva Priekšlasījumu vakari. Tie ierasti notika ceturtdienas vakaros un bija kupli apmeklēti. Piemēram, tālajā 1868. gadā Rihards Kārlis Tomsons (1834 —1893) latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem un tās priekšnieks (1870—1871) piedalījās Priekšlasījumu vakaros un runāja par šādām tēmām “Par dabas lietu pazīšanu un māņu ticību”, “Par sievu un sievas dzīves gājumu” u.c. Īpaša loma bija pievērsta latviešu valodas attīstībai, vēsturei un valodniecībai. 1896. gadā literatūrkritiķis  Teodors Zeiferts “Par iznākušajām beletristikas grāmatām”, 1898. gadā “Par lirisko dzeju un dienas avīzēm” utt.