Košiem un daudzveidīgiem notikumiem bagāti aizvadītas „Somugru dienas 2024” Rīgā un Pālē š.g. 26. un 27. oktobrī, ko rīkoja Rīgas Latviešu biedrība kopā ar daudziem atbalstītājiem un sadarbības partneriem. 

Svētki Latvijā aizsākās jau 2014. gadā asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) rosināti saistībā ar „Radu tautu dienām” Igaunijā, kas katru gadu notiek oktobrī. “Somugru dienās” tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas – lībiešu - kultūra kontekstā ar citām somugru tautām, kā arī latviešiem rosina sajust savu tālo senču saknes - saprast lībisko, igaunisko vai citu somugrisko savas kultūras izpausmēs. Šī gada svētku kopēja tēma bija „pārtapšana”, domājot par mūsdienu kultūras attīstību, balstoties senajās somugru tautu vērtībās, un veidojot jauno.

Rīgas Latviešu biedrībā bija apskatāma biedrības „Randalist” (Mazirbe) organizētā izstāde, kur iepazītais starptautiskajā plenērā „Līvzeme 2024” Mazirbē bija pārtapis skaistās gleznās.  Par izstādes sagatavošanu rūpējās Ieva Liepiņa un Agnija Ģērmane.

Priekšlasījumu rītu atklāja Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist”  un RLB valdes locekle Skaidrīte Naumova, vadīja Margita Poriete un Aiga Auziņa. 

„Somugru dienās” klātesošos sveica somugru tautu valstu vēstniecību pārstāvji: V.E. Ģerģs Urkuti (György Urkuti dr.), Ungārijas  ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks; Igaunijas Republikas vēstniecības vadītāja vietnieks Sīms Krispins (Siim Krispin),  Somijas Republikas vēstniecības konsule Sirja Alanne, Igaunijas mazākumtautību biedrības valdes loceklis Juris Žīgurs, “Līvu (lībiešu) savienība – Līvõd Īt” vadītāja Ieva Ernštreite. Valodnieks Patriks O’Rurks (Patrick O`Rourke) (Igaunija) runāja par organizācijas „Fenno – Ugria” darbību, tās dibināšanu, mērķiem un pārmaiņām pēdējo gadu laikā saistībā ar karu Ukrainā;  arheoloģe Alise Gunnarssone pārsteidza ar ļoti interesantu prezentāciju  par pētījumiem Turaidas apkārtnē – „Gaujas lībiešu diētas pirmsākumi” (10.- 13.gs).;  par  lībiskās kultūras klātbūtni Siguldas novadā  mūsdienās stāstīja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis; Latvijas Igauņu biedrības valdes locekles Aivas Plaučas prezentācija iepazīstināja ar daudzveidīgo igauņu kultūras devumu Rīgai; RLB domnieks, biedrības „Metsapoles līvu kultūras centrs” vadītājs Jānis Atis Krūmiņš pastāstīja par jaunu lībiešu folkloras kopu veidošanu Limbažu un Salacgrīvas novadā,  komponiste un arfiste Elizabeta Lāce  no radošās apvienības “Fenno Ugric Cabal” runāja par starptautisko pētnieciski radošo sadarbības praksi ārpus institucionālajām organizācijām – Latvijā, Igaunijā, Somijā un devumu sabiedrībai.

Oktobris ir veļu laiks, un apmeklētājus pārsteidza neparasti ciemiņi - RLB Folkloras komisijas veidotās maskas, kuras iedzīvināja Siguldas deju kolektīva „Sidrabdancis” dalībnieki; savukārt folkloras kopas „Delve” dalībnieces un vadītāja Aina Tobe bija pārtapušas aitu Bārbanu tēlos, iepazīstinot ar gandrīz aizmirstu lībiešu gadskārtu ieražu „Bārbanpēva”; priekšlasījumu rīts izskanēja ar diriģenta Ģirta Gailīša stāstījumu par trokšņu un skaņu pārtapšanu  mūzikā un skaistu, emocionālu jauktā kora „Lōja” dziedājumu.  

Saprašanos dažādās valodās nodrošināja tulki – Ērika Karutmane (igauņu), Aiva Plauča (igauņu), Sandra Mārtinsone (somu), Ariana Župika (ungāru), Evita Lisovska (angļu).

Noslēgumā dalībnieku rokās sagūla rudens ziedi, RLB Valdes locekle Skaidrīte Naumova pasniegtie RLB pateicības raksti un, aicinot uz cienastu, biedrības „Skaņumāja” dāvātās grāmatas „Dziesmu galds” - igauņu un latviešu galda dziesmas.

Pēc somugru tautu valstu vēstniecību (Igaunijas, Somija, Ungārija), SIA „Metsa Forest Latvia” gādātā cienasta sekoja ekskursija uz nākamo pasākuma norises vietu, kas glabā lībiešu kultūras vērtības – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Ekskursiju par lībiešu kultūru Rīgā vadīja gidi Vidvuds Bormanis un Samanta Fiļimonova , bet par igauņu – Aiva Plauča.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā jauku, sirsnīgu un atraktīvu noskaņu veidoja koncerta vadītāja Laura Šmideberga, runājot latviešu, igauņu un angļu valodā. 

Ar spēcīgu, skaistu igauņu tradicionālās mūzikas saknējumu zāli piepildīja igauņu tautas mūzikas ansamblis „Klēts durvju čīkstinātājas” (“Laudaukse Kääksutajad”), vadītāja Kairi Leivo; emocionāli piepildītās un klusinātās mariešu dziesmās kokles pavadībā ieklausīties aicināja Anna Makejeva (Anna Makeev) (Igaunija) un Sakiko Iši (Sakiko Ishii) (Japāna);  ar virtuozu akordeona spēli pārsteidza Marko Ojala izpildot somu tautasdziesmas; silts ģimeniskums, sirsnība un  muzikālais talants izpaudās folkloras kopas „Rēvele” (Igaunija) izpildījumā, vadītāja Laura Šmideberga; folkloras draugu kopa „Skandinieki” skaistajos lībiešu tērpos skanēja maģiski un pārliecinoši, jo īpaši Lelū Staltes dziedājumā, vadītāja Julgi Stalte; lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt” Ievas Zdanovskas vadībā,  tās dalībnieku kuplais pulks un aizrautība, tiešām viesa cerību nākotnei – lībiešu dziesmas nebeidzami turpināsies un  koncerta izskaņā ikviens varēja iesaistīties dejas solī kopā ar „Mierlinkizt” dalībniekiem. 

Somugru tautu dejas soļi  turpinājās Rīgas Latviešu biedrībā,  sarīkojumā „Goda solis” , kuru vadīja Ernests Spīčs kopā ar „Rīgas dančiem”. Te tika izdejotas gan mariešu, gan igauņu, gan lībiešu, gan arī latviešu dejas iesaistoties apmeklētājiem, koncerta dalībniekiem, gan senioru deju kolektīva „Sidrabdancis” dejotājiem. 

---------------- 

Svētki turpinājās svētdien, 27. oktobrī Limbažu novada Pālē.

Dalībniekus sagaidīja Gita Pārnupe, Limbažu novada pašvaldības Pāles un Viļķenes pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja un Lolita Ozoliņa, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja. Tikšanos pagodināja arī V.E. Ģerģs Urkuti (György Urkuti dr.), Ungārijas  ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. 

Ar interesi cieņu un apbrīnu dalībnieki iepazina Pāles novadpētniecības muzeju un  tā saimnieču Rasmas Noriņas un Lienes Noriņas-Šeikinas paveikto, pētot Vidzemes lībiešu pēcteču ciltskokus, stiprinot dzimtu saites un lībisko pašapziņu. 

Koncertu atklāja Laura Krogzeme, Pāles kultūras nama vadītāja un Margita Poriete Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja, „Somugru dienu” rīkotāja. Par labu saprašanos ar viesiem no Igaunijas caur angļu valodu gādāja  Evita Lisovska.

Patriks O’Rurks (Patrick O`Rourke), organizācijas „Fenno – Ugria” pārstāvis uzrunā sveica dalībniekus, pastāstīja par organizācijas „Fenno – Ugria” darbību, akcentējot  nesenās aktivitātes Metsapoles lībiskajā kultūrtelpā.

 Klausītājus iepriecināja Pāles kultūras nama skaistais skatuves izgaismojums un daudzveidīgā koncerta programma, kurā piedalījās: tautas mūzikas ansamblis „Klēts durvju čīkstinātājas” (“Laudaukse Kääksutajad”), (Igaunija) vadītāja Kairi Leivo ar interesanto stāstījumu un spēcīgo, atraktīvo dziedājumu;  mariešu dziesmās kokles pavadībā ieklausīties aicināja Annas Makejevas (Anna Makeev) (Igaunija) un Sakiko Iši (Sakiko Ishii) (Japāna) niansētais izpildījums; pārsteidzoši skaistu un apburošu iespaidu atstāja Elizabetes Lāces arfas spēle - veltījums savai dzimtenei Lapzemei (Sápmi - sena sāmu apdzīvota teritorija), koncerta izskaņā –  sirsnīgās vietējo folkloras kopu uzstāšanās – „Metsapoles muzikanti” Jāņa Ata Krūmiņa vadībā un  „Malībieš” Reiņa Druvieša vadībā. 

Pēc koncerta senatnīgās un maģiskās noskaņās sekoja Jāņa Ata Krūmiņa vadītais uguns rituāls pļavā, Pērļupes krastā,  kur upe aptvērusi dižu ozolu, bet kurš gadiem ilgi stāv stalti un nepadodas ūdens varai. Katram bija iespēja pārdomāt arī šīs ainavas simboliku.  

Jau vairākus gadus „Somugru dienu” izskaņā kā tradīcija ir kļuvusi doties pa „lībiešu pēdām” dabā, šoreiz tika apmeklētas Lībiešu upurala Svētupes krastā, kur par lībiešu kultūras klātbūtni no senseniem laikiem vēsta vēsturnieku, arheologu un folkloristu pētījumi.

Nu jau šie svētki pārtapuši atmiņās, bet cerams lībiskā, igauniskā un cittautu somugriskā meklējumi senatnē, tradīcijās un  mūsdienu  kultūrā turpināsies un rosinās atkal satikties citos darbos un svētkos.

Svētkus atbalstīja: Rīgas valstspilsētas pašvaldība, SIA „Metsa Forest Latvia”, biedrība „Mazirbes draugu kopa”, biedrība „Skaņumāja”.

Pasākumu organizēja: Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija), somugru tautu valstu vēstniecībām (Igaunija, Somija, Ungārija),  „Līvu (lībiešu) savienību – Līvõd Īt”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Limbažu novada pašvaldību un Siguldas novada pašvaldību.

Margita Poriete 

Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja

Tālrunis: 29528421, e-pasts: spridisaskola@inbox.lv