Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī, Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Imanta Ziedoņa fondu “Viegli”, Katlakalna draudzi un Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platformu aicina uz koncertstāstu, grāmatas atvēršanu un izstādi par rakstnieku, spilgtu apgaismības laikmeta filozofu un grāmatas “Latvieši” autoru Garlību Merķeli. 

      Koncertstāsts un grāmatas atvēršana par Garlību Merķeli notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 2024. gada 18. novembrī plkst. 17:00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē. Jau stundu pirms pasākuma apmeklētāji tiek aicināti apskatīt izstādi “Garlībam Merķelim - 255”, kas būs atvērta apskatei tikai 10 dienas līdz 2024. gada 28. novembrim. Pasākuma laikā tiks atvērta grāmata par Garlību Merķeli fonda “Viegli” veidotās grāmatu sērijas “Minimismi” ietvaros. Tās ir Merķeļa atziņas par dzīvi, cilvēku attiecībām, brīvību un mūžību, kas atlasītas sadarbībā ar Anitu Freibergu. Būs iespējams apskatīt arī mākslinieka, Merķeļa novadnieka Pētera Jansena gleznas un iegādāties viņa mākslas grāmatu.

      “Kā atvērtā grāmatā raugāmies notikumos, tautas likteņos un cilvēku dzīvēs. Kā grāmatu lapas šķiram laikmetus, gadsimtus un vēstures notikumus, kuros ierakstītas dižas uzvaras un rūgti zaudējumi,” izstādes māksliniecisko konceptu ieskicē žurnāliste Anita Freiberga.

      Izstāde “Garlībam Merķelim – 255” piedāvā ielūkoties vienpadsmit simboliskās grāmatas lappusēs: “Merķelis”, “Dzimtbūšana”, “Ceļš”, “Latvieši”, “Vācieši”, “Brīvība”, “Skola”, “Laikmets”, “Vientulība”, “Kritika” un “Asprātība”, kurām darbus radījuši mākslinieki Anda Poikāne, Ināra Garklāva, Maija Arvena un Arnis Miltiņš. Katrā lappusē ir lasāma būtiska Garlība Merķeļa atziņa, un, noskenējot kvadrātkodu – arī krāsaina, vēsturiski piesātināta un aizraujoša žurnālistes Anitas Freibergas eseja, lai kopā ar izstādes apmeklētājiem meklētu atbildes uz jautājumiem: kā ir ar brīvību? Vai esam tikuši galā ar dzimtbūšanas sekām un ieguvuši gara brīvību? 

      Koncertstāsts par Merķeļa dzīvi ir kā krāšņs un aizraujošs pārdzīvojums, kas šogad - Merķeļa 255. jubilejas gadā - izskanēs jau otro reizi. Tā ir nacionāla un Eiropas mēroga nozīmes laika liecība par mūsu tautas identitātes veidošanos, kas turpina būt aktuāla arī mūsdienās. Pirmo reizi uzvedums izskanēja pie Katlakalna draudzes nama, koncerta noslēgumā lāpu un sveču apgaismotā gājienā dodoties uz Katlakalna kapiem, kur guldīts rakstnieks un publicists, spilgts apgaismības ideju pārstāvis Garlībs Helvigs Merķelis, kurš Katlakalnā nodzīvojis 42 gadus. 

      Koncertstāsta “Merķelis. Latvieši. Mēs” režisors un komponists ir Arnis Miltiņš, idejas un scenārija autore – žurnāliste Anita Freiberga. Koncertstāstā piedalās: komponiste Lauma Kazaka (balss, ģitāra), Laima Miltiņa-Rode (balss), Maija Arvena (dzeja, balss), Jānis Miltiņš (klavieres), Arnis Stepiņš (perkusijas), Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, kamerkoris "Austrums" un diriģents Ārijs Šķepasts. Kā arī stāstnieki: RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, Dziesmu svētku virsdiriģents Arvīds Platpers, fonda “Viegli” priekšsēdētāja Žanete Grende un domubiedri.

      Koncertstāstā skanēs komponistu Laumas Kazakas, Arņa Miltiņa, Ārija Šķepasta, Baumaņu Kārļa, Frīdriha Zilhera un tautas mūzika, tai skaitā Arņa Miltiņa komponētā noslēguma dziesma “Caur sudraba sauli” ar Evas Mārtužas dzeju.

      “Viena no kora dziesmām, kas izskanēs koncertstāstā, ir ar Garlība Merķeļa dzeju, ko no vācu valodas atdzejojis Merķeļa pētnieks Kārlis Dziļleja,” stāsta komponiste un dziesminiece Lauma Kazaka. “Dziesma “Gleznotāj!” jauktajam korim vēsta par drosmi un brīvību iepretim bailēm, apspiestībai un verdzībai.”

      Pirms koncertstāsta 18.11.2024. no plkst. 16:00 būs atvērta kafejnīca ar iespēju iegādāties tasi kafijas vai glāzi vīna. 

      Ieeja bez maksas. 

      Lai apmeklētu koncertstāstu, aicinām izņemt bezmaksas ielūgumu “Biļešu paradīze” kasēs vai interneta vietnē https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/145480

      Pasākuma rīkotāji: Rīgas Latviešu biedrība, Katlakalna draudze, Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platforma un Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”