Jaunvārdu darināšanas konkurss „Atcerēties, saprast, veidot nākotni!”
14.11.2012

---

Kultūras programma Publicistam, valodniekam un tautas pašapziņas veidotājam
Atim Kronvaldam – 175 notika 2012. gada 14. novembrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Interesants un radošs izvērtās jaunvārdu darināšanas konkurss „Atcerēties, saprast, veidot nākotni!”, kurā aktīvi piedalījās pasākuma dalībnieki un klātesošie. Žūrijas komisijā ievēlēja Kronvalda Ata Krotes pamatskolas direktori Mag.paed. Inesi Vītoliņu, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietnieci, LKA Muzeoloģijas maģistri Unu Sedlenieci, RLB domnieci, Valdes locekli, izdevēju Skaidrīti Naumovu, RLB Folkloras komisijas locekli, etnogrāfi Indru Čeksteri, RLB krājuma glabātāju Mag.philol. Gaidu Jablovsku. Žūrija vienbalsīgi par priekšsēdētāju izvēlēja Dr. philol. Dzintru Paegli, protokolēja Kronvalda Ata Krotes pamatskolas direktore Mag.paed. Inese Vītoliņa. Žūrijas komisija izvērtēšanai saņēma 52 anketas. 

Konkursa uzdevumos bija iekļauta jaunvārdu darināšana pēc Ata Kronvalda ieteiktā parauga ar piedēkli - otn -, jaunvārda veidošana šobrīd aktuālam svešvārdam VAUČERS un sadomāt jaunvārdu, izmantojot dabā dzirdamo skaņu “pakš”, sniegt oriģinālu skaidrojumu.

Konkursa dalībnieku darinātie jaunvārdi un skaidrojumi:
1. uzdevums
lopotne – zvēru audzētava un apsaimniekošana
eirotne – „ar” vai „pret”, taču tur esam
žābotne – vieta no kakla līdz krūtīm, kur piespraust žabo
spēļotne- spēļu istaba bērniem
bļaurotne – skaļa kompānija
azotnis – tas , ko nes azotē. Varētu būt akmens, ar ko mest nedraugam
pārdotne – veikals
zobotne – zāģa zobu rinda
dejotne – vārda „balles” vietā
beigotne – pēdējā mājvieta
vārdotne – vārdnīca
zīmotne
briļotne – maciņš, kurā ielikt brilles
lāsotne – vieta, kur izveidojas lāsis
sākotnē – pašā sākumā viss bija tumšs
pantotne – pantiņa, tautasdziesmas vidus
ogotnis – grozs, ogu vācele
krāsotne – auduma vai vilnas dzijas krāsošanas telpa, vieta
melotne
mīļotne – intīmklubs
drēbotne – vieta, kur tiek atstātas, pakarinātas, novietotas drēbes
asotne – vieta, kas kādam asam priekšmetam ir visasākā
sekotne – no vārda sekot. Ar to apzīmēt internetā kādas lapas sekotāju pulku, saiti, kur tie apkopoti
laimotne – vieta , kurā cilvēks jūtas laimīgs
sākotne
prasotne
krāsotne – vieta, kur glezno
sērotne – dzīves posms, kad cilvēkam ir sēras, bēdas par kādu notikumu
labotne – vieta, kur var labot savas kļūdas
laimīgotne – vieta, kur esi laimīgs
dzīparotne – rokdarbu pulciņa telpa
starpotne – vārda „dekoltē” aizstāšana
vērotne – skatu laukums
grāmotne – lielā bibliotēka Daugavas krastā
barotne – „restorāns” modernā lapu novietnē
sākotne
vijotne – ļoti gara vītne
karotne – ilgstoša kara darbība
uzotna – spuraina ota
traukotne  - trauku mazgājamā mašīna
sperotne – vieta, kur dusmas izgāzt
mājotne – māju sajūta

2. uzdevums – VAUČERS
naudķīla
ķīlnauda
neīsts – sekotnis
damberis
naudīklis
skolēngrasis
skolas nauda
skolnaudene
sekotnis
čaukstonis
suņnaudiņa
sekotne
virtulonis
krājkasis
kronvaldi
ķīlotnis
zeltnis
naudītis – bet citās nozīmēs jau der aizguvums no franžu valodas – „kupons”
mācībnauda
skolniekbalsts
panauda
pusnauda
priekšnauda
e-skolēnnauda
mācfinanse
gudrnauda
naudiņš
pančeris
pančerūns
perētājnauda
folme
nauddēsteklis
vonds – virtuāls fonds
skolčeks
skolēnnaudīglis
visknauda
galvas nauda – vecam jauna nozīme
sekonauda – šis man pašam sāk patikt
vaunauda – žargonā
nauders
mācībnauda
naudists
izdzīvotājeklis
naudnesis
naudenis

3. uzdevums
pļāpakšas – liekvārdu runātāji medijos
pakšonis – sabojāta notekcaurule, kas rada dīvainu skaņu
pakšavnieks – mazs vīriņš, kas staigā pa palodzi pakšķēdams un neļauj iemigt
pakšinieks – bailīgs cilvēks, kas slēpjas
pakšķe – pile
dabvaipakšis
pakšķēt, pakšķotava, pakšķotājs – komentāri virtuālajā vidē
iepakšķēt – makā, ieskaitīt kontā naudu
pakšķenes – lāstekas atkusnī
pakšot
paukšķis – jocīga skaņa
pakšenes – apakšbikses
papakši – deputāti, no viņiem nav nekādas jēgas
pakšule – pakritusi sieviete
novērtējot kāda izrunu, aktiera, piem., varētu teikt: „Tas jau ir tāds pakšskanis” nevis patskanis
atpakšis – lāses
snāpakš – cilvēks iet gulēt
pakšsils – daudz līstošas lāses
sprakšķonis – lietus pirms beidz līt
piepakšķēt – spainis pa pilēm piepilējis pilns
apakšnieks – apakšīrnieks
pakšoņa – lietus līst un ir dzirdama pakšķēšana
pakšīgs – īpašība
pakšīgi – tādi, kas pakšķ
papakša – vieta zem apakšas
pakšķis – piliens ūdens
pakšķonis – tas , kurš nes pakas Ziemassvētkos
pakšķotājs – pastnieks
pakšnītels – peļķes ielas malās
pakšļis – dzīvnieks, kas iesprūdis sētā
nopakšulis – kāds, kas seko aiz muguras
pakšķinieks – tukšu vārdu runātājs, vājš politiķis
pakšošna – tukša runāšana
nepakšis – vesels ūdenskrāns
pakšule – maiss ar šķidrumu tajā
pakšinieks – pilošs krāns
elektropakša – milzu akumulators elektromobilim, lai nobrauktu vismaz 100 km
hidropakša – liels ūdenskritums
uzpakšķināt – ar mēli klakšķināt
apakškars – pakarināts apakšā
nopakšķeklis – grāvī ielēkuse naģe
pakšonis – pilošs lietus