Deja ar klavierēm
27.04.2014
Deja ar klavierēm
Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija ielūdz interesentus 2014. gada 27. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu Biedrības Zelta zālē uz pianistes Diānas Zandbergas solokoncertu Deja ar klavierēm. Programmā Johana Sebastiāna Baha, Friderika Šopēna, Morisa Ravela, Lepo Sumeras, Daces Aperānes skaņdarbi.
Pianistes Diānas Zandbergas solokoncerta Deja ar klavierēm koncepcija saistīta ar kustību un deju, izvēršoties krāšņā ceļojumā caur dažādu laikmetu deju žanriem.
Koncerta programmā iekļauta Johana Sebastiāna Baha majestātiski vērienīgā re minora Čakona (1717 1723) Feručo Buzoni pārlikumā 33 variācijas par senas spāņu dejas tēmu, Friderika Šopēna poētiskā Polonēze Fantāzija (1845 1846), spožā Heroiskā polonēze (1842) un izsmalcinātās Mazurkas op. 33 (1837 1838).
Igauņu komponista Lepo Sumeras (1950-2000) polistilistiskajā klavierdarbā Piedod, Friderik (1981) mākslinieciskais tēls atklājas ne tikai ar skaņu, bet arī ar kustību - horeogrāfisku kadenci, kurā, pēc komponista ieceres pianists ne tikai spēlē, bet arī dejo.
Franču šarma caurstrāvoti dejas ritmi valda mūzikā no Amerikas latviešu komponistes Daces Aperānes baleta Edīte (1995) - veltījumam izcilajai šansonu dziedātājai Edītei Piafai Diānas Zandbergas pārlikumā klavierēm.
Koncertu noslēdz Morisa Ravela iespaidīgā horeogrāfiskā poēma Valsis (1919 1920), kas pārsteidz ar simfonisku krāsu un tembru bagātību. Komponists par šo mūziku izteicies: - Kāds šajā mūzikā saskata parodiju, cits - dramatisku zemtekstu saistībā ar Pirmā pasaules kara beigu atbalsīm Vīnē. Lai gan šī mūzika var šķist traģiska, kā jebkuras līdz galējībai sakāpinātas emocijas, tomēr galvenais ir pakāpeniska virzība uz skanējuma, gaismas un kustības apoteozi.
Pianiste, kurai pirkstos uguns - Spānijas laikraksts La Vanguardia.
Diāna Zandberga (Baibusa) sāka spēlēt klavieres piecu gadu vecumā. Jau agri viņas spēle ieguva starptautisku atzinību, ko apliecināja Galvenās balvas iegūšana 1995. gada Concours musical de France Parīzē.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Jura Kalnciema klasē, viņa turpināja studijas doktorantūrā pie profesores Jeļenas Ļebedevas un profesora Sergeja Osokina. No 2000. līdz 2004. gadam Diāna studēja Eiropas Mūzikas akadēmijā Milānā pie leģendārā pianista Lazara Bermana, bet no 2004. līdz 2008. gadam papildinājās Granadosa-Maršala akadēmijā Barselonā pie izcilās spāņu pianistes Alisijas de Laročas (Alicia de Larrocha).
Kopš 1996. gada Diāna Zandberga koncertējusi Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Somijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Kubā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan atskaņojot soloprogrammas, gan arī kā soliste ar Šumenas simfonisko orķestri Bulgārijā, Katalonijas simfonisko orķestri (diriģents Uve Munds) Palau de la Musica Catalana Barselonā, Bakau Filharmonijas simfonisko orķestri (diriģents Frančesko Atardi (Francesco Attardi)) Rumānijā un Itālijā, Milānā Teatro dal Verme prestižā koncertcikla Serate Musicali ietvaros un Krievijas Valsts simfonisko orķestri Klasika (diriģents Aleksandrs Kantorovs) Sanktpēterburgā.
Pianistes spēle ieskaņota vairākos CD albumos Transkripcijas (2003), Sapņi par Spāniju (2011) un Veltījums Lista divsimtgadei (2012) un Ungāru un latviešu klavierainavas (2013), kurš tika nominēts Mūzikas ierakstu gada balvai Zelta Mikrofons 2013.
Diāna Zandberga apguvusi arī klasisko deju privātajā baleta skolā Baleta pasaule pie leģendārās latviešu balerīnas un horeogrāfes Irēnas Strodes, bet kopš 2012. gada ir Tāļa Sila baleta studijas Grande dejotāja.
Ieejas biļetes EUR 5.00; skolēniem, studentie, pensionāriem EUR 2.00 nopērkamas iepriekš Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta
Atbalsta
19. Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls,
Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 3 Klasika, Latvijas Mūzikas informācijas centrs, www.music.lv, www.tvnet.lv, www.notikumi.lv, laikraksti Diena, Neatkarīgā, Latvijas Avīze, Laiks, Brīvā Latvija
