Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. PBLA dibināta 1955. gada 23. oktobrī kā trimdas latviešu galvenā organizācija. PBLA apvieno visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, veicina latviešu tautas uzplaukumu neatkarīgā, demokrātiskā, kulturāli un saimnieciski attīstītā Latvijā. PBLA veicina organizētas, ietekmīgas un vitālas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs un sekmē latviešu tautas vienotību pasaulē.
PBLA biedri ir Amerikas Latviešu Apvienība, Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā, Eiropas Latviešu Apvienība, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienība un Krievijas Latviešu Kongress.
PBLA darbu vada valde 16 locekļu sastāvā, kuri pārstāv PBLA biedru organizācijas.
Par pirmo PBLA priekšsēdi 1956. gadā tika ievēlēts Amerikas Latviešu Apvienības valdes priekšsēdis Pēteris Lejiņš, kurš vadīja organizāciju līdz 1970. gadam. PBLA valdes priekšsēži bijuši Uldis Grava (1970-1975), Ilgvars Spliners (1975-1982), Oļģerts Pavlovskis (1982-1988), Linards Lukss (1988-1989), Gunārs Meierovics (1989-1993), Vaira Paegle (1993-1998), Andrejs Ozoliņš (1998-2001), Jānis Kukainis (2002-2007), Mārtiņš Sausiņš (2008-2011).No 2012. gada PBLA priekšsēdis atkārtoti ir Jānis Kukainis.
Vēsture
PBLA tika dibināta 1955. gada 23. oktobrī Londonā, kad trīs trimdas latviešu organizācijas - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAKEC), Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) un Latviešu Apvienība Austrālijā, vienojās par Brīvās pasaules Latviešu apvienības (vēlāk PBLA) uzbūves principiem. Organizācijas galvenais mērķis bija sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī nodrošināt dažādu zemju latviešu centrālo organizāciju sadarbību.
1956. gada sākumā PBLA darbībai un Statūtiem savu atbalstu un piekrišanu bija devis latviešu centrālo organizāciju vairākums. 1956. gada 25.februārī PBLA uzsāka savu darbību.
Septiņdesmitajos gados PBLA centās uzturēt dzīvu Latvijas valsts neatkarības ideju aizstāvot latviešu tautas intereses Eiropas drošības un sadarbības apspriedēs Helsinkos, Belgradā, Madridē un citur, kā arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē. 1972.gadā tika dibināts PBLA Informācijas birojs, kas darbojās, lai sniegtu Latvijā dzīvojošajiem informāciju par notikumiem ārpus dzelzs priekškara, atbalstu un cerību, ka stāvoklis varētu mainīties, kā arī darbojās kā preses aģentūra, lai informētu Rietumu presi un medijus par situāciju okupētajā Latvijā, kā arī centās aizsargāt Latvijā vajātas personas, pievēršot starptautiskās sabiedrības uzmanību.
Neatkarības atjaunošanas laikā PBLA stiprināja sadarbību ar tiem grupējumiem Latvijā, kas iestājās par valstiskās neatkarības atjaunošanu. 1989. gada septembrī Berlīnē tika panākta vienošanās par sadarbību ar Latvijas Tautas fronti un LNNK. PBLA sniedza atbalstu Latvijas Atmodas darbiniekiem, sagatavojot nepieciešamo informāciju vizītēm un atbalstu kontaktu veidošanā, organizējot tikšanās ar Rietumu politiķiem, palīdzot tulkot un rediģēt tekstus un sniedzot arī materiālu atbalstu. PBLA Informācijas birojs turpināja regulāri atspoguļot pasaules medijos Atmodas laikā Latvijā notiekošo.PBLA piedalījās Latvijas neatkarības deklarācijas izveidē. PBLA informācijas birojs palīdzēja izveidot Ārlietu ministriju, kā arī organizēt dažādu ārzemju diplomātu uzņemšanu Latvijā. Aktivitātes
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas PBLA turpina aktīvi darboties. Kā lielākais panākums ārpolitikas aktivitāšu veicināšanā minams PBLA ievērojamais ieguldījums Latvijas uzņemšanas NATO veicināšanā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tās iestāšanās ES un NATO par galveno PBLA uzdevumu kļuvusi latviešu diasporas interešu pārstāvniecība Latvijā, atbalsts Latvijas demokrātijas, tiesiskuma un tautsaimniecības izaugsmes stiprināšanai un darbs latviešu diasporas izglītības un kultūras laukā.
1972. gadā tika dibināts PBLA Kultūras fonds, kura uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības pasākumus. Šodien fonds atbalsta plašus projektus gan ārpus Latvijas, gan Latvijā. Kopš 1976. gada darbojas PBLA Izglītības padome, lai veicinātu un koordinētu latvisko izglītības darbu mītnes zemēs. Kopš 1990. gada Izglītības padome realizē dažādus projektus sadarbībā ar Latviju. Darbojas Latvijas Brīvības fonds.
Tiek piešķirta PBLA balva, kas dibināta 1963. gadā (sākotnēji Tautas balva). Balva tiek piešķirta gan fiziskām, gan juridiskām personām, lai apliecinātu cieņu un izteiktu Rietumos dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolitiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem un izciliem fiziskās kultūras pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši latviešu vārdu, kā arī radījuši nozīmīgas mākslas vērtības.
Kopš 1991. gada PBLA ir atvērusi savu pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvniecības uzdevums ir īstenot un pārraudzīt PBLA atbalstītos projektus Latvijā, kā arī PBLA Kultūras fonda un Latvijas Brīvības fonda projektus, veicināt informācijas vākšanu un izplatīšanu, ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvību. Pārstāvniecība seko izmaiņām Latvijas likumdošanā un notikumiem Latvijā, palīdzot PBLA un mītnes zemju centrālajām organizācijām izprast Latvijā notiekošo. Reizi mēnesī pārstāvniecībā notiek ārzemju latviešu tikšanās vakars.
Kontakti
Biroja adrese:
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība / World Federation of Free Latvians400 Hurley Ave., Rockville, MD 20850, U.S.A.
Tālr.: 301 340764 6I
lze Garoza, PBLA ģenerālsekretāre
E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv
PBLA pārstāvniecība Latvijā:
Lācplēša iela 29 dz. 5, Rīga, LV 1011, Latvija
Tālr.: 371 67282980
E-pasts: pbla-latvija@pbla.lv
Mājas lapa www.pbla.lv
