Čikāgas Latviešu biedrība dibināta 1935. gadā (sākotnēji Čikāgas Latviešu klubs). Tās dibinātāji jaunās organizācijas pamatos lika devīzi: Vienībai, draudzībai, labdarbībai un izglītībai. Šie vārdi atspoguļo biedrības misiju un, balstoties uz tiem, veidojās un auga biedrības darbs.
Čikāgas Latviešu biedrības galvenais lēmējorgāns ir biedru pilnsapulce, kas sanāk reizi gadā. Pilnsapulce ievēl biedrības valdi. Valdi var paplašināt, ievēlot vai izraugot palīgus valdes amatpersonām. Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdis ir Armands Birkens.
Vēsture
Čikāgas Latviešu biedrības (ČLB) sākumi meklējami Čikāgas Pasaules izstādes laikā 1933.-1934.gadā kad grupa Čikāgas latviešu saņēma aicinājumu pārstāvēt latviešu tautu un kultūru pasaules izstādē. Lai gan Čikāgā tolaik jau pastāvēja vairākas latviešu organizācijas, taču tās bija ar politisku ievirzi, tāpēc radās doma dibināt organizāciju bez politiska vai reliģiska novirziena organizāciju, kas pulcētu un vienotu visus latviešus.
1935.gada 13.janvārī kopā sanāca 13 latvieši un nodibināja Čikāgas Latviešu klubu. Pirmais kluba priekšnieks bija toreizējais Latvijas Konsuls Čikāgā Jēkabs Ulmanis. Organizācijas mērķi bija pulcināt Čikāgas un tās apkārtnes latviešus, lai rīkotu saviesīgus sarīkojumus, veicinātu izglītību un dibinātu un uzturētu bibliotēku. Statūtos tika noteikts, ka klubs ir apolitiska organizācija un nevienam biedram nav tiesību "kluba sapulcēs aģitēt par politiskiem mērķiem". Jaunā organizācija rīkoja referātu vakarus, svinēja svētkus, rīkoja teātra izrādes un citas sanāksmes. Liela vērība tika veltīta labdarībai, atbalstot trūkumā un nelaimē nonākušus tautiešus. Drīz pēc kluba dibināšanas radās doma par sava nama iegādi, tomēr ekonomiskās krīzes dēļ tas neizdevās līdz pat 50 tajiem gadiem.
Kluba darbība strauji mainījās pēc Otrā pasaules kara. 1949. gadā Čikāgā sāka ierasties latvieši no pēckara Eiropas. Daudzi no viņiem iestājās Čikāgas Latviešu klubā, darbojās tā vadībā. Kluba darbs kļuva plašāks, īpašu nozīmi piešķirot latviešu kultūrai un izglītībai. Pirmo reizi tika rīkotas Kultūras dienas, tika sniegts atbalsts latviešu skolai un jaunatnes organizācijām, kā arī turpināts svinēt nacionālos svētkus un atzīmēt piemiņas dienas. Tika nodibināta Dāmu komiteja. 1953.gadā kluba biedri un vadība aktīvi iesaistījās Pirmo Latviešu dziesmu svētku Amerikā rīkošanā, kuri notika Čikāgā.
1954.gadā pilnsapulce pieņēma lēmumu pārdēvēt Čikāgas Latviešu klubu par Čikāgas Latviešu biedrību. ČLB apņēmās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Latvijas neatkarības atgūšanu. Darbu sāka Nama fonda komiteja, kura tika dibināta, lai īstenotu sapni par sava biedrības nama iegādi. Galvenie nama iegādes ieceres īstenotāji bija ilggadējais ČLB valdes priekšnieks Viktors Vīksniņš un Kārlis Dzirkalis. 1958. gada 1. janvārī, pateicoties viņu pūlēm, ČLB iegādājās savu namu. Namā tika izbūvētas telpas Latvju Tautas mākslas muzejam un biedrības bibliotēkai. Latviešu nama iegāde nostiprināja ČLB darbību, jo nu vairs nevajadzēja raizēties, kur atrast telpas sarīkojumiem. Turpmākajos gados nodibinās Latviešu biedrību Sadarbības centrs, lai veicinātu kultūras sarīkojumu rīkošanu Amerikā, kā arī Koncertu apvienība. Aktivitātes
Čikāgas Latviešu biedrība visus pastāvēšanas gadus rīkojusi dažādus pasākumus. Ir notikušas mākslas izstādes, koncerti, teātra izrādes, balles, tautas deju izrādes, Ziemassvētku eglītes un gadskārtējais Miķeļu tirgus. ČLB vienmēr ir atvērusi nama durvis citām latviešu organizācijām, un tās ir rīkojušas sarīkojumus ČLB telpās. Latvijai atgūstot neatkarību, pavērās iespējas rīkot vēl vairāk dažādu sarīkojumu sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem un kultūras personībām. Biedrība atbalsta Čikāgas un apkārtnes latviešu kultūras dzīvi, organizējot sarīkojumus gan pati, gan kopā ar citām organizācijām, radot iespējas un vietu latviešiem pulcēties un baudīt latvisko kultūru. Biedrība savos pasākumos cenšas iesaistīt jauno paaudzi un jaunos ieceļotājus no Latvijas. Tiek vākti ziedojumi gan Čikāgas latviešu sabiedrības dzīves atbalstam, gan atbalstītas norises Latvijā.
ČLB uztur un apsaimnieko savu namu. Pa šiem gadiem Čikāgas Latviešu nams ir bijis mājvieta Čikāgas Daugavas Vanagu apvienībai, Čikāgas Latviešu organizāciju apvienībai, mēnešrakstam "Čikāgas Ziņas", Apspiesto tautu komitejai, Heritage Kredītsabiedrības latviešu nodaļai un Ilinoisas Latviešu pensionāru biedrībai. Šodien pastāvīgas telpas Čikāgas Latviešu namā ir Latvju Tautas mākslas muzejam un ČLB bibliotēkai.
No 1982. Līdz 1996. gadam Čikāgas Latviešu biedrību rosīgi vadīja Māra Erkmane. Pēc viņas aiziešanas mūžībā 1996. gadā Māras Erkmanes piemiņai tika dibināts īpašs fonds. Māras Erkmanes Fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt latviešu kultūras pasākumus Čikāgā.
Čikāgas Latviešu biedrības paspārnē darbojas bibliotēka, kurā savākts ievērojams grāmatu krājums, un Latvju Tautas mākslas muzejs, kura pirmsākumi meklējami 1964. gadā un kurš no 1978. gada darbojas kā atsevišķa bezpeļņas organizācija. Muzeja vajadzībām Čikāgas Latviešu namā izbūvētas īpašas telpas un tā eksponātu skaits sasniedzis vairākus simtus vienību, tostarp tautas tērpi, keramika, rotas, audumi, cimdi un rokdarbi. Muzejs ir organizācijas Chicago Cultural Alliance biedrs, kas palīdz dalīties pieredzē ar citu tautu kultūras muzejiem un popularizēt latviešu tautas mākslu amerikāņu sabiedrībā.
Čikāgas Latviešu biedrība 2015.gada novembrī nosvinēja savu 80 gadu pastāvēšanas jubileju.
Kontakti
Adrese
Čikāgas Latviešu biedrība/Chicago Latvian Association
4146 North Elston Ave., Chicago, IL 60618-1828, USA
Tālr. 1 773 588 2085
E-pasts: ChicagoLatviaAassociation@gmail.com
Čikāgas Latviešu nams
Reinis Kalnājs, nama pārvaldnieks
Tālr.: 1 773 343 7599
E-pasts: ChicagoLatvianAssociation@gmail.com
Mājas lapa
www.cikagaslatviesubiedriba.com
