RLB ir Dziesmu svētku tradīcijas aizsācēja un pirmā rīkotāja. Biedrība sarīkoja un vadīja četrus vispārējos Dziesmu svētkus ( pirmie aizvadīti ar nosaukumu  “vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki”), kuri kļuva par tradīciju, veicinot tautas pašapziņu un muzikālās kultūras izaugsmi. Ar RLB gādību tapis nu jau par simbolu kļuvušais Dziesmu svētku Līgo karogs. Pirmo vispārējo Dziesmu svētku laikā RLB pirmo reizi tika nodziedāta Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”, kas vēlāk tapa par Latvijas himnu.

Izstādes apmeklētājam radīta iespēja  secīgi, pa datumiem, izsekot notikumiem biedrības namā Dziesmu svētku laikā no 1873. gada 26. jūnija agra rīta līdz 29. jūnija vēlam vakaram, noklausīties daļu skaņdarbu no Dziesmu svētku repertuāra, kā arī iepazīt Pirmās vispārējās latviešu skolotāju un Otrās vispārējās latviešu zemkopju sapulcēs izvirzītās sarunu tēmas. 

RLB Muzeja kolekciju izformēja biedrības likvidācijas procesā 1940. gadā. Muzejiskās un mantiskās vērtības nonāca dažādu valsts iestāžu krātuvēs. Lai izveidotu iecerēto izstādi tās saturiskās un mākslinieciskās koncepcijas autori centās iepazīt un apgūt informāciju, kas glabājas  Latvijas atmiņu institūcijās (Rakstniecības un mūzikas muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Valsts arhīvs utt.). Attiecīgi izstāde ir radošās komandas emocionāls vēstures redzējums un tvērums.

Izstādi veidoja radošā komanda: projekta kuratore un satura autore Gaida Jablovska, konsultants un mūzikas eksperts profesors Ventis Zilberts, dizaina koncepcijas autors Reinis Ducmanis, grafiskā dizaina izstrāde – Elīza Tolstika, redaktore Mārīte Šenberga, tehniskais nodrošinājums – Aivars Gailis, Aleksejs Roščins. 

Izstāde atvērta RLB Baltajā zālē katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00 līdz 2023. gada līdz 31. oktobrim.